Foto no LTV Ziņu dienesta twitter

Krievvalodīgie piketē pret mācībām valsts valodā 43

Ap 500 cilvēku protestā pie Izglītības un zinātnes ministrijas iestājas pret ieceri pāriet uz izglītību tikai latviešu valodā, novēroja aģentūra LETA.

Reklāma
Reklāma
Kokteilis
TESTS. Jūsu īkšķu novietojums, sakrustojot pirkstus, atklāj daudz par jūsu personību
Veselam
7 produkti, kas visiem šķiet veselīgi, taču patiesībā tādi nav 16
“Pasažieriem bez sejas maskas var tikt atteikta iekāpšana transportlīdzeklī!” Paziņojums autobusa salonā samulsina braucēju 55
Lasīt citas ziņas

Uz akciju atnākuši arī Eiropas Parlamenta deputāti Tatjana Ždanoka un Andrejs Mamikins (S). Tāpat protestā piedalās redzamākie prokrievisko organizāciju biedri. Protestā skaļruņos tiek atskaņota vēl uz 2004.gada reformu sagatavotā dziesma par “Melno Kārli”. Tāpat akcijas dalībnieki izmanto pirms 13 gadiem izveidoto saukli “Rokas nost no krievu skolām”.

Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji aicināja protesta organizatorus uz sarunu ministrijā. Tomēr akcijas pārstāvji atteikušies.

CITI ŠOBRĪD LASA

Prokrieviskās organizācijas ar atklātu vēstuli vērsušās pie Ministru prezidenta Māra Kučinska (ZZS), paužot neapmierinātību par plāniem pāriet uz mācībām latviešu valodā vidusskolās. Organizācijas uzskata, ka skolēniem būs sarežģīti apgūt mācību vielu un sekmes pasliktināsies.

“Īpašu neizpratni mums izraisa pēkšņais lēmums pielikt punktu šim trauslajam mieram, pakļauties Nacionālās apvienības radikāļu šantāžai un atbalstīt vienu no haotiskām reformām, ko regulāri izvirza izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis,” sacīts vēstulē.

Premjeram tiek prasīts uzdot valdībai papildināt normatīvos aktus ar noteikumiem par garantētām iespējām izmantot krievu un citas mazākumvalodas mācību gaitā vispārizglītojošos priekšmetos.

Rīgas domē aģentūrai LETA apstiprināja, ka mītiņu pirmdien plkst.12 Vaļņu un Smilšu ielas krustojumā pieteikusi kāda privātpersona – Degi Karajevs.

Izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis šorīt intervijā “Rīta Panorāmai” uzsvēra, ka Latvijā ir vajadzīga vienota politiskā nācija, ko nav iespējams sasniegt, dzīvojot dažādās izglītības telpās, līdz ar to ir dabisks process virzīties uz to, lai jaunatne mācītos kopā.

Reklāma
Reklāma

Protestētājus pret plānotajām reformām Šadurskis nodēvēja par politiskajiem spēkiem, kuriem ir interese turēt maksimāli daudz jauniešus ar vājām latviešu valodas zināšanām, kas dzīvo Krievijas propagandas telpā.

Uz jautājumu, vai reformu rezultātā nekritīsies krievvalodīgo bērnu izglītības kvalitāte, Šadurskis pēc būtības neatbildēja, bet tā vietā retoriski paziņoja, vai tiešām šādu izteikumu autori uzskatot, ka krievi ir dumjāki par citām tautām un nevar iemācīties kādu valodu.

Valdību veidojošo partiju koalīcija vienojusies, ka ir jāvirzās uz latviskāku izglītību, taču vismaz pagaidām nerodas pārliecība, ka šī virzība būs ātra un konsekventa.

Kā zināms, Nacionālā apvienība (NA) sagatavojusi grozījumus Izglītības likumā, kas paredz uzlikt valdībai pienākumu noteikt kārtību, kādā visas valsts un pašvaldību finansētās izglītības iestādes pāriet uz mācībām valsts valodā. Dzimtajā valodā tiktu mācīti tikai ar etnisko identitāti saistītie mācību priekšmeti. Savukārt izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis (“Vienotība”) ierosinājis grozīt Izglītības likumu tā, lai latviski mācības notiktu tikai vidusskolā, bet pamatskolā latviešu valodā notiktu vairāk stundu nekā līdz šim, lai 9. klasē latviski tiktu apgūti jau 80 procenti mācību vielas.