Latvijā
Vēsture

Kuldīgas muzejs dāvinājumā saņem unikālu dirhēmu depozītu5

Foto: Kuldīgas novada muzejs

Šī gada oktobra beigās kāds Skrundas novada iedzīvotājs izteica vēlmi dāvināt Kuldīgas novada muzejam 9.-10. gadsimta monētu depozītu, kurš atrasts Skrundas novadā apstrādātā laukā Ventas krasta tuvumā oktobra otrā pusē, šodien informēja muzeja pārstāve Krista Jansone.

Visticamāk, monētas, šoruden kultivējot lauku, ar lauksaimniecības tehniku tika pārvietotas no to sākotnējās noguldījuma vietas un izkaisītas plašā teritorijā.

Nākamajā dienā pēc saņemtā zvana satikties ar depozīta atradēju un apsekot depozīta atrašanas vietu, ieradās arheologi – Kuldīgas novada muzeja krājuma vadošā pētniece Inna Rozentāle un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas pārstāvji Jānis Asaris un Egita Lūsēna. Viņi fiksēja depozīta atrašanas apstākļus un apsekoja tuvāko apkārtni. Diemžēl, depozīta atrašanas vietas tuvumā drošas liecības par atbilstoša laika dzīves vai apbedījumu vietu netika konstatētas.

Jaunatklātais monētu depozīts sastāv no 25 veselām arābu dirhēmu monētām un 20 monētu fragmentiem. Monētas ir izgatavotas no sudraba. Tās ir labi saglabājušās. Tas, ka atrasti ir 20 monētu fragmenti, izskaidrojams ar to, ka 9.-10. gadsimtā noteicošais bija monētu svars, tāpēc tirgojoties monētas pēc nepieciešamības varēja sacirst daļās.

Tuvo un Vidējo austrumu sudraba monētas – arābu jeb kufiskie dirhēmi – Latvijas teritorijā parādījās 9. gadsimtā, un tos saista ar tā saucamo vikingu periodu. Tiek uzskatīts, ka arābu tirgotāji paši nedevās uz ziemeļu zemēm, bet pirmie dirhēmi šeit nonāca ar vikingu starpniecību caur Gotlandi. Līdz pat 10. gadsimta vidum Latvijas teritorijā arābu dirhēmi bija dominējošās monētas, pauda Jansone.

Tiek uzskatīts, ka depozīti noguldīti zemē, vēloties uzkrāt bagātības, reliģisku motīvu ietekmē kā ziedojums vai briesmu brīžos. Kāds bijis iemesls jaunatklātā depozīta nonākšanai zemē un kam tas piederējis, šobrīd grūti noteikt, taču zīmīgi, ka tas atrasts Ventas ūdensceļa tuvumā. Līdz šim Latvijas teritorijā ir atrasti tikai 24 arābu dirhēmu depozīti, un šis ir pirmais, kas uziets Ventas tuvumā.

“Pateicoties pēdējos gados veiktajiem pētījumiem un jaunatklātajam depozītam, zinātniekiem būs iespēja pārvērtēt Ventas nozīmi tirdzniecības un kultūras sakaru uzturēšanā vēlajā dzelzs laikmetā.

Saistītie raksti

Jaunatklātais depozīts ir nozīmīga ekonomiskās, sociāli politiskās un kultūras vēstures liecība ar augstu zinātnisko vērtību Latvijas un Eiropas vēstures kontekstā.

Kuldīgas novada muzejs un Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija izsaka pateicību depozīta atradējam par izpratni un ieinteresētību saglabāt Latvijas senākās vēstures liecības, unikālo atradumu nododot glabāšanā Latvijas Nacionālajā muzeju krājumā,” norādīja muzeja pārstāve.

LA.lv
LE
LETA
Latvijā
Ar zarnu infekcijai raksturīgiem simptomiem ārstniecības iestādēs vērsušies 24 siguldieši
7 stundas
LA
LA.LV
Latvijā
VARAM: Atkritumu izvešana Rīgā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas tiek nodrošināta
8 stundas
LE
LETA
Latvijā
Kvoruma trūkuma dēļ atcelta RD ārkārtas sēde, tādēļ opozīcija vēršas VARAM
9 stundas

Lasītākie raksti

Par svarīgo

GS
Gundega Skagale
Dabā
Latvijā izstrādāts depozīta automāts, kas darbojas ar mākslīgā intelekta palīdzību 1
5 stundas
LE
LETA/LA.LV
Sports
VIDEO: Latvieši iemet divus pirmos vārtus sezonā, “Dinamo” ar raksturu izrauj uzvaru
4 stundas
LE
LETA/LA.LV
Latvijā
“Process reizēm ir emocionāls.” Koalīcijas partneri sola atbalstu pašvaldību reformas turpināšanā 1
7 stundas
SK
Skaties.lv
Latvijā
VIDEO. “Viņa aizmiga…” Džipa vadītāja pie Ķekavas apļa ietriecas kravas auto sānā
4 stundas
LE
LETA
Dabā
Otrdien Latviju sasniegs ciklons, atnesot stipru lietu un krusu
12 stundas