Mobilā versija
+2.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
5. novembris, 2012
Drukāt

Kultūras forumā Rīgā izskan priekšlikumi kultūras centru attīstībai

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

“LA” jau vairākkārt pievērsusies Kultūras ministrijas (KM) aizsāktajai diskusijai par to, kā izvērtēt kultūras centru un tautas namu pašreizējo darbību un kādas aktivitātes veicamas, lai sniegums kļūtu kvalitatīvāks.

 

Turpinot iesākto, KM sadarbībā ar Kultūrizglītības un nemateriālā mantojuma centru (KNMC) pagājušajā nedēļā VEF kultūras pilī Rīgā organizēja plašu publisku apspriedi ar kultūras centru, tautas namu pārstāvjiem un pašvaldību vadītājiem, kultūras augstskolu studentiem no visas Latvijas, aicinot viņus nākt klajā ar konkrētiem priekšlikumiem pašreizējo pro-blēmu risināšanai. Forumā “Kultūras centrs radošā Latvijā” piedalījās 550 kultūras nozarē strādājošo. Apspriedei sākoties, kultūras ministre Žaneta Jaunzeme-Grende klātesošos aicināja: “Mēs esam gatavi dot! Tikai pasakiet: kas ir tas, kas jums nepieciešams?”, vienlaikus akcentējot, ka vajadzības svarīgi formulēt tieši tagad, lai konkrētu aktivitāšu veidā tās varētu iekļaut topošajā Nacionālajā attīstības plānā (NAP).

 

Jāizstrādā 
profesijas standarts

Forumā izskanēja, ka viena no akūtākajām problēmām kultūras centru un tautas namu darbībā ir pieredzējušu, profesionālu, kvalificētu darbinieku trūkums, kuri prastu gan ar svaigām idejām organizēt radošo dzīvi, gan vadīt kultūras namu, gan rakstīt projektus, gan piesaistīt auditoriju. Liela daļa klātesošo uzsvēra, ka sevišķi traucējoši faktori ir kultūras darbinieku zemais prestižs sabiedrībā un mazais atalgojums.

Foruma dalībnieki rosināja izstrādāt kultūras centra darbinieka profesijas standartu, nosakot stingrus kritērijus, kādiem jāatbilst kultūras centrā strādājošajiem. Bet valstij sadarbībā ar pašvaldību jāgarantē kultūras darbinieku bezmaksas tālākizglītības un mūžizglītības iespējas. Iespējams, šim mērķim būtu jāievieš pat īpaša valsts mērķprogramma.

Kultūras darbinieki arī atzina, ka no pašu vidus līdz šim pietrūcis pašorganizēšanās ierosmju. Jau tuvākajā laikā nodibināma kultūras centru darbinieku arodbiedrība un kultūras centru asociācija, kas pārstāvētu un cīnītos par to interesēm ministrijās un raudzītu, lai mērķi tiktu atspoguļoti arī topošajā NAP. Veiksmīgāka sadarbība kultūras centru un tautas namu starpā, risinot dažādas problēmas, apmainoties ar informāciju un idejām, būtu iespējama, ieviešot Latvijas kultūras centru tīklu. Tā izveidē kultūras darbinieki gan sagaida valsts atbalstu.

 

Regulāri jāinventarizē

Lielākā daļa foruma dalībnieku izteica vēlmi strādāt saskaņā ar konkrētākiem, likumā balstītiem spēles noteikumiem. Atkal un atkal tika aktualizēts arī “LA” slejās ne reizi vien diskutētais jautājums par to, vai Latvijā nepieciešams akreditēt kultūras centrus (sk. Vitas Kraujas rakstu “Kultūrā vissvarīgākais ir cilvēku kapitāls” “LA” 1. novembrī). Kultūras centru likuma priekšrocību vidū tika minēts, ka šādā gadījumā tiktu izstrādāti, piemēram, konkrēti tehniskā aprīkojuma standarti, drošības nosacījumi, kultūras centru iedalījums grupās pēc darbības apjoma un specifikas. Taču pati būtiskākā kultūras centru likuma priekšrocība būtu to darbinieku sociālā aizsardzība, proti, darba samaksas noteikumi. Tad viņu atalgojums vairs nebūtu atkarīgs no pašvaldību iespējām un attieksmes kā patlaban.

Tostarp gandrīz vai katrs foruma dalībnieks akcentēja, ka vajadzīga regulāra kultūras centru darbības inventarizācija, pārskatot un izvērtējot paveikto, lai apmeklētājiem piedāvātu aizvien kvalitatīvāku kultūras produktu.

Daži dalībnieki ierosināja noteikt stingrākus statistikas rādītājus kultūras centru darbībai, nosakot, cik daudz un kādi pasākumi gadā īstenojami. Šobrīd to nosaka pati iestāde. Iespējams, vajadzētu ieviest pašvaldību apstiprinātas programmas kultūras centru darbībai.

Foruma gaitā tāpat tika izteiktas idejas par to, kā piesaistīt jaunu mērķauditoriju un pēc kādiem principiem īstenot kultūras namu digitalizāciju. Piemēram, KM uzdevums ir radīt visiem centriem kopīgi lietojamu datubāzi ar filmām, mūziku un citu vajadzīgu informāciju, kas vienlaikus atvieglotu arī autoratlīdzības jautājumus.

Visi iesniegtie priekšlikumi tiks tālāk izskatīti KM drīzumā veidotā darba grupā. KNMC direktore Dace Melbārde gan norādīja, ka ātrāk risināmie jautājumi ir kultūras darbinieku tālākizglītība un sociālā aizsardzība.

 

Viedokļi

Vai atbalstāt kultūras centru akreditāciju?

PAR

Jaunjelgavas novada kultūras nama direktore Dace Kuršinska: “Mani pašu akreditācija neuztrauc. Lai kādi būtu likumā noteiktie standarti un kritēriji, mēs tos varam izpildīt. Saprotu arī tos kolēģus, kam pretējs viedoklis, jo akreditācija nozīmētu, ka pašvaldības būs spiestas ieguldīt kultūras namu, saieta un tautas namu sakārtošanā. Ne visas to var atļauties. Uzskatu, ka akreditācijas ieviešana tomēr mūs visus sapurinātu, jo zinu – ja slikti strādāšu, pēc gadiem pieciem manu kultūras namu vairs no jauna neakreditēs.

Taču tas, ko ikviens kultūras nama, tautas vai saieta nama darbinieks patiešām vēlas, – lai tiktu sakārtota likumdošana un noteiktas konkrētas vadlīnijas, pēc kurām strādāt. Kultūras centri jāsadala kategorijās un atbilstoši jānosaka darbinieku skaits un atalgojums. Šīs lietas pašlaik ir pilnīgi nesakārtotas, jo kultūras darbinieku algas katra pašvaldība nosaka pēc saviem ieskatiem. Atšķirības ir milzīgas.”

 

PRET

Dobeles novada domes priekšsēdētājs Andrejs Spridzāns: “Pirms šāda likuma pieņemšanas, jāsaprot mērķis, ko gribam sasniegt: kvalitāti, naudas piesaisti vai ko citu. Manuprāt, šābrīža finansiālajā situācijā kultūras namu, kultūras centru, saieta un tautas namu galvenais uzdevums ir izdzīvot, noturēties, vienlaikus mēģinot celt kvalitāti. Protams, galvenais, kā šobrīd pietrūkst kultūrai, ir finansējums, taču es neredzu, kādā veidā akreditācija šo finansējumu kultūras centriem varētu ļaut piesaistīt. Uzskatu, ka tuvākajā laikā akreditācija nav vajadzīga. Drīzāk ir jādomā par kultūras centru infrastruktūras attīstību visā Latvijā.”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+