×
Mobilā versija
Brīdinājums +29.1°C
Aleksis, Alekss, Aleksejs
Otrdiena, 17. jūlijs, 2018
28. jūnijs, 2018
Drukāt

Brūk mājas un cerības: Dzelzceļa kravu pārvadājumu vibrācijas Kundziņsalā bojā ēkas (6)

Foto-Valdis SemjonovsFoto-Valdis Semjonovs

Kundziņsalas iedzīvotājus Rīgā satrauc dzelzceļa smagsvara kravu pārvadājumu radītais troksnis un vibrācija, kuru ietekmē plaisā viņu ģimeņu privātmāju sienas un nosēžas pamati.

Kundziņsalas 2. līnijas 14. nama līdzīpašniecei Rasmai Mihailovai terases jumtu nesošās kolonnas vibrāciju ietekmē cietušas tiktāl, ka tās atstutētas ar koka brusu, lai kādā brīdī jumts neuzgāztos uz galvas nama iedzīvotājiem. Savukārt kaimiņienei Ludmilai Krupinai piederošās ģimenes privātmājas siena saplaisājusi tā, ka viņa var iebāzt roku plaisā līdz elkonim. Īpašniece stāsta, ka dzelzceļa pārvadājumu vibrāciju ietekmē māja ir tik bēdīgā stāvoklī, ka vairs neesot vērts to atjaunot. Tā kā viņai Pārdaugavā ir dzīvoklis, abi ar vīru atbraucot uz Kundziņsalu apkopt tikai dārzu. Bet mājas atjaunošanai sen atmetuši ar roku.

Ar vienu roku atdod, ar otru saposta

Rasma Mihailova stāsta, ka 1997. gada 8. maijā Saeimā pieņemtie grozījumi likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” par īpašuma tiesību atjaunošanu viņai un citiem ilggadējiem iedzīvotājiem deva cerību, ka Kundziņsalā viņi varēs atjaunot savus namus un netraucēti dzīvot arī turpmāk. Brīvostas teritoriju uz iedzīvotāju rēķina nepaplašinās un dzīves apstākļus solīja nepasliktināt.

“Diemžēl šīs cerības sabruka, kad Kundziņsalā pa dzelzceļu sākās intensīva smagsvara kravu pārvadāšana,” turpina otra mājas līdzīpašniece Baiba Tīrumniece, “māja atrodas tikai 25 metrus no dzelzceļa sliedēm, no kravu radītā trokšņa un vibrācijas naktīs gulēt nebija iespējams. Tā kā sliežu ceļu savulaik izveidoja, aizberot dūņu kanālu, smagsvara kravu pārvadājumu radīto vibrāciju vēl vairāk pastiprina augstais gruntsūdeņu līmenis. To ietekmē drīz pamanījām plaisas dzīvojamās ēkas sienās, terasē un verandā.”

Abas kundzes pirms divdesmit gadiem pēc īpašuma tiesību atgūšanas bankā bija aizņēmušās naudu, par ko pirkušas būvmateriālus, algojušas strādniekus cerībā, ka ēkai izdosies atgriezt tās agrāko izskatu. “Bet tagad iznāk, ka esam pūlējušās velti, mūsu dzimtas māja sabrūk mūsu acu priekšā, brīv-ostai par to nav nekādas daļas,” teic īpašnieces.

Pēc Rīgas pilsētas būvvaldes ieteikuma, mājas īpašnieces lūgušas Latvijas Būvinženieru savienības SIA “LBS-Konsultants” novērtēt ēkas stāvokli. Jau pirms četriem gadiem sagatavotajā ekspertīzes atzinumā teikts, ka terases nesošās konstrukcijas pamati un kolonnas ir avārijas stāvoklī. Terase jānojauc, lai neradītu apdraudējumu mājas iedzīvotājiem. Tāpat steidzami jāatjauno verandas pamati un sienas. Māju īpašnieces ir pārliecinātas, ka tas jādara nevis viņām, bet Brīvostas pārvaldei, kuras uzņēmējdarbības dēļ radušies ēku bojājumi. Ar SIA “LBS-Konsultants” sagatavoto ekspertīzes atzinumu abas bija vērsušās Brīvostas pārvaldē, lūdzot tai novērst īpašumam radītos zaudējumus. Diemžēl nesekmīgi.

Pēc iepazīšanās ar SIA “LBS-Konsultants” atzinumu toreizējais brīvostas pārvaldnieks Leonīds Loginovs atbildējis R. Mihailovai un B. Tīrumniecei, ka atzinumā neesot pateikts, ka māja cietusi dzelzceļa pārvadājumu radīto vibrāciju ietekmē. Tā kā ēka celta 1930. gadā, viņa ieskatā tā esot nolietojusies dabiskā ceļā un postījumi neesot saistāmi ar ostas darbību.

Toreizējais brīvostas pārvaldnieka vietnieks Aigars Pečaks, spriežot pēc Kundziņsalas iedzīvotājām sūtītajām atbildēm, gan bijis pielaidīgāks, būtībā atzīstot, ka dzelzceļa kravu pārvadājumu radītais troksnis un vibrācija iedzīvotājiem tomēr pasliktina dzīves apstākļus. Un trokšņa novēršanai solījis uzbūvēt sienu, kas atdala sliežu ceļu no Kundziņsalas 2. līnijas namiem. Šis solījums ir izpildīts – pašlaik siena patiešām ir uzbūvēta. B. Tīrumniece gan saka – šī siena nenovērš vibrāciju, kuras ietekmē joprojām plaisā sliežu ceļa tuvumā esošo ēku sienas un pamati.

Atlīdzības vietā piedāvā atpirkt

“Meklējot atrisinājumu, savulaik vērsāmies pie Aigara Pečaka, lūdzot kompensāciju mājai radīto bojājumu novēršanai. Bet pārvaldnieka vietnieks mums atteica, jo likumā tāda neesot paredzēta. Tā vietā paredzēta atpirkšana. Arī mums piedāvāja atpirkt mūsu īpašumu,” stāsta B. Tīrumniece, “bet, uzzinot par citu īpašnieku pieredzi sarunās ar Brīvostas pārvaldi, kas piedāvājusi atpirkt viņu īpašumus par pusvelti, sarunas pārtraucām. Visticamāk, arī mums piedāvātā summa būtu par mazu, lai iegādātos līdzvērtīgu īpašumu citur. Nevarēju tam piekrist arī tāpēc, ka šīs ir manas dzimtas mājas, te esmu dzimusi un uzaugusi.”

Kundziņsalas iedzīvotāji uzskata, ka brīvostas teritorijas paplašināšanu plāno uz viņu rēķina. Pasliktinoties dzīves apstākļiem, agri vai vēlu viņi būs spiesti pamest savas mājas.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. А когда домик строили о вибрации не слышали, да? Ориго вот ведь стоит, не сыпется! Atbildēt

    ?!

  2. Brūk tāpēc ka pa dzelzceļu iet ešoloni,kuri miera laikā nedrīkstētu būt sava iespaidīga izmēra dēļ! Tā arī nav skaidrs ko tik lielā apjomā cauri Latvijai ved ?

  3. "po špalam, bņa, po špalam ... " (krievu tautasdziesma) Atbildēt

    Ir tikai divi varianti – nojaukt māju vai nojaukt dzelzceļu. Neba tantuku mūžam tās mājeles nepietiks? Okupācijas laikā gan bij iespējams vēl viens variants – tantukiem iedotu dzīvoklīti, par piemēru, Pļavniekos …

  4. Tāds iespaids, ka ne tikai Rīgu, bet Latviju pārvalda nez kam piederošas kompānijas, lai neteiktu, noziedzīgas struktūras, un, ne tikai iedzīvotājiem, arī Latvijas oficiālajai valdībai, ne Saeimai, ne citām struktūrām mūsu eksistences aizardzībai nav ne vēlēšanās, ne līdzekļu, ne tiesībsību.

  5. Sis, bruksana un plaisas rodas nota ka ir taja laika slikti pamatimajaiun nebija laba cementa kurs satureja .
    Darzciema 80 gados devinstavu majam dzina palus un no sliktim pamatim tada pati problema .

    • Atsevišķos gadījumos jā, bet ne šajā!
      Tieši tāda pati problēma, vēl ir vairākas mājas ar pamatīgiem pamatiem un biezām mūra sienām, kuras sadalās jo sevišķi strauji kad tika nojauks ostas norobežojušais dzelzsbetona žogs! Par ogļu putekļiem, lielo troksni kraujot baļķus, krītot konteineriem, par ķimikāliju noplūdēm vēl ir atsevišķa tēma, kura nevienam izņemot iedzīvotājus nav aktuāla. Vēl viena sērga ir īpašumu uzpircējs Genādījs, kurš netieši un ar viltu pa mazām summām uzpērk vai saņem dāvinājumā īpašumus.

Draugiem Facebook Twitter Google+