Mobilā versija
+0.1°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
4. septembris, 2015
Drukāt

Kā vērtējat visiem priesteriem piešķirtās tiesības atlaist aborta grēku? (13)

Foto - LETAFoto - LETA

Pāvests Francisks devis tiesības visiem priesteriem atlaist grēku sievietēm, kuras izdarījušas abortu un to ļoti nožēlo, kā arī ārstiem, kuri to veikuši. Pāvesta lēmums būs spēkā ārkārtas jubilejas Svētajā gadā, kas sāksies 8. decembrī. Jubilejas gadi katoļu baznīcā tiek izsludināti ik pēc 25 vai 50 gadiem un tradicionāli ir grēku nožēlas un piedošanas laiks. Kā pāvesta iniciatīvu uztver katoļu mācītāji Latvijā?

 

Jānis Kolns, Ludzas draudzes prāvests: “Šobrīd pāvests atgādina to, ka vajag kļūt žēlsirdīgiem. To arī atgādina baznīca, ka Dievs vienmēr gaida savus bērnus atgriežamies. Caur šo Žēlsirdības gadu pāvests to arī atgādina. Katru gadu baznīca uzrunā cilvēkus caur šo svēto gadu. Tā tiek iedrošināti cilvēki, kuri neuzdrošinās nākt uz baznīcu vai savā ziņā baidās, tāpēc pāvests tos uzrunā. Daudzi cilvēki arī to nezina, ka viņiem taps piedots, tāpēc dzīvo grēkā. Baznīca skaļi pauž, ka Dievs nekad nenogurst piedot cilvēkiem, vienīgi cilvēks ir tas, kurš nogurst, prasot piedošanu. Jāsaprot, ka neviens nav izslēgts no Dieva mīlestības. Šis ir Žēlsirdības gada aicinājums, ko pāvests pauž – apzināties savas kļūdas, ka nav tāda grēka, ko Dievs nevarētu piedot. Jāsaprot, ka cilvēki visur ir vienādi: kur cilvēks, tur grēka un žēlsirdības pārpilnība. Mēs visi dzīvojam uz zemes, mēs visi esam pakļauti kārdinājumiem un nāvei.”

 

Andris Solims, Lielvārdes draudzes prāvests: “Tas ir aicinājums no pāvesta puses. Viņš ar šo aicinājumu iedrošina cilvēkus, kuri domā, ka izdarījuši lielu grēku vai noziegušies, nebaidīties nožēlot un izsūdzēt grēkus. Tas ir baznīcas vēstījums, ka nav grēku, kurus Dievs nevar piedot. Tas drīzāk ir grēks pret Svēto garu, ka cilvēks nocietinās pret Dieva žēlastību. Tā cilvēks dzīvo visu mūžu un nes to grēka nastu gadu desmitiem, lai gan ir iespējams no šī grēka atbrīvoties. Cilvēkam katru dienu vajadzētu lūgties par abortā nogalināto bērniņu, lai Dieva žēlastība sasniedz šos bērnus. Jāsaprot, ka aborts vienmēr ir bijis vissmagākais noziegums. Cilvēks nogalina dzīvību, kas ir attīstībā. Nedzimušais nevar sevi aizstāvēt. Tas ir bijis aktuāls jautājums visos laikos, jo sevišķi modernākās mācībās, kas sludina, ka nav atbildības neviena priekšā, ka Dieva arī nav. Tas ir briesmīgi, ka cilvēka apziņā nav sirdsapziņas pārmetumu par izdarīto grēku. Bērns – tā ir Dieva dāvana, tā ir jārespektē un jāsargā. Baznīca vienmēr būs pret abortiem. Protams, ir saprotams, ka visi mēs dzīvē kļūdāmies. Tāpēc cilvēkam ir baznīca, kas palīdz atbrīvoties no grēka. Taču arī pašam ir jāapņemas laboties.”

 

Lauris Malnačs, Valmieras draudzes prāvests: “Man jau astoņus gadus ir bijusi iespēja piedot šo grēku. Tas nav jaunums. Pāvests Francisks nākamo gadu ir pasludinājis par Žēlsirdības gadu. Caur šo gadu viņš vēlas dot kādu konkrētu žestu, un šoreiz runa ir par grēku pret dzīvību, kas plaši kultivēts pasaulē. Tas ir atgādinājums par atbildību par jebkuru dzīvību. Tas katrā ziņā nav arī jātulko tā – taisiet abortus, nāciet uz baznīcu, lai nožēlotu grēkus. Latvijā tas priesteriem nav nekas ārkārtējs, šāda grēka piedošanas iespēja ir bijusi. Piemēram, Polijā šis tiek stingrāk kontrolēts. Baznīca visos laikos ir bijusi atvērta cilvēkiem, kuri patiesi nožēlo grēku, tie vienmēr var atgriezties. Runājot par abortiem, jāatceras, ka te līdzatbildīgs ir arī vīrietis, jo viņš tomēr ir veicinājis šo sievietes grēku.”

 

Juris Škapars, Smiltenes draudzes prāvests: “Savā ziņā tas nav nekāds jaunums, jo visu laiku baznīcā pastāv tāda prakse – atbrīvot no šī grēka sievieti, kas ir izdarījusi abortu. Pāvests to ir vairāk cēlis gaismā, bet varbūt sabiedrībai tas ir jaunums. Pāvesta lēmums pamudinās cilvēkus aizdomāties, modinās cilvēkos sirdsapziņu. Tā ir iespēja, ko pāvests dod. Tā ir iespēja atgriezties pie Dieva un nepalikt tādā grēka stāvoklī. Tā ir izdevība – nedomāt par šķēršļiem, bet tuvoties Dievam un tos pārvarēt.”

 

UZZIŅA

 Saskaņā ar Romas katoļu doktrīnu aborts ir tik smags grēks, ka tie, kas to veic, tiek automātiski izslēgti no baznīcas.

 Aborta grēku var atlaist tikai bīskaps vai bīskapa pilnvarots garīdznieks, bet ārkārtas jubilejas Svētajā gadā pāvesta lēmums dod šādas tiesības visiem katoļu garīdzniekiem.

Pievienot komentāru

Komentāri (13)

  1. cilvēku uz Zemes, to jau daudzi teikuši oficiālos pasaķumos un sen (resursu nepietiek). Zināmākais ir Bils Geits. Viss ir vienkārši.

  2. Vīrietis ir līdzatbildīgs par abortu. Pie laba vīra sāniem sieviete nez vai izdarīs abortu. Ja sievietei nav vīrieša atbalsta, tad arī ķeras pie šī grēka darba. Vairumam vīriešu vajadzīgs sekss, par bērniem nedomā, negrib apgrūtināt sevi ar bērnu audzināšanu. Tātad, vīrieši ir bezatbildīgi, par Latvijas nākotni nedomā.

    • Objektīvu atbildi uz šo varētu sniegt vien ginekologi, kuri tos abortus taisa un diezgan labi pazīst savus pacientus. Varu derēt, ka viņiem ir pulka atmiņu par “labo vīru sievām”…
      Fakta kostatācija par Latvijas bezatbildīgajiem vīriešiem ir nedaudz riskanta. Tā aizved ilūziju pasaulē kur dzīvo atbildīgi ne-latviešu vīrieši.

  3. Kā vērtējat Romas katoļu sistemātisko Svēto Rakstu ignorēšanu? Ar ko viens grēks atšķiras no cita grēka? Kāpēc baznīcā ienes lietas, kas tur nav vajadzīgas un ir kaitīgas, bet iznes laukā to, kam tur obligāti bija jābūt?

  4. Nju tagad tik pastiprināti taisīs abortus,jo var ieiet jebkurā katoļu baznīcā un saņemt piedošanu

    • Katoļi ir īpatnēji radījumi! Ikdienā grēko ik uz soļa, bet baznīca tos atlaiž, lai varētu grēkot atkal no jauna.
      Apmēram kā nelabojami recidīvisti.

    • kurš vēl nav apdullināts no reliģijām u.c. maģijām, būs saprāts un sirdsbalss. tas sapratīs, kas ir labi un, kas sēj ļauno. šādi lēmumi nav baznīcas atbildība, bet paša par saviem darbiem un grēku atlaišana nepalīdzēs.

  5. Bet kur grākus nožēlot var luterānis?

  6. Galīgais vērtējums Atbildēt

    Grēkus var atlaist vienīgi Dievs! Labi vēl,ka netirgojam vairs indulģences!

    • nevērtē, ja neko nezini Atbildēt

      Indulgences (grēku Atlaides) joprojām pastāv. Par naudu grēku piedošanu nevar nopirkt (arī agrāk nevarēja).

      • Tagad indulgenču vietā izsludina atlaidas – piedalies kādā katoļu baznīcas izsludinātā pasākumā un par to dabūsi pilnīgi visu grēku piedošanu. Katoļu cirks! ggg

        • Grēku piedošanu saņem Grēksūdzē. Ar to tiek dzēstas grēka sekas mūžībā, kas ir nāve, pilnīga atšķirtībā no Dieva, jeb mūžība ellē. Grēkam ir arī laicīgās sekas- ciešanas šajā pasaulē un pēc nāves šķīstītavā. Atlaidas Baznīca var piešķirt. Tās dzēš laicīgo sodu. Un tās nav kaut kāda pirkšana, pārdošana vai kaut kas tam līdzīgs. Tur pamatā vienmēr ir Dieva žēlastība no vienas puses un cilvēka gandarīšanas darbs no otrās puses. Un bez grēksūdzes atlaidām nav nekādas jēgas.

Egils Līcītis: Valdības ideoloģijaAtskaitīdamies parlamentā, premjers Māris Kučinskis runāja diezgan skaidrā valodā, de iure proklamēdams pašrocīgi vadīto valdību kā nacionāli konservatīvu.
Ērika Oša zīmējums
Ēriks Ošs. Kāpēc man alga izmaksāta rubļos?

Kādā valūtā nodokļi, tādā arī alga

Ministru prezidents Māris Kučinskis pagājšnedēļ Saeimā uzstājās ar ikgadējo ziņojumu par valdības paveikto un iecerēto. Savā uzrunā viņš mudināja strādāt pie uzņēmējdarbības vides uzlabošanas, kā arī rosināja apsvērt iespēju ļaut uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus citās valūtās. “Vēl, domājot par izcilu uzņēmējdarbības vidi, kāpēc mums liegt uzņēmējiem iespēju maksāt nodokļus arī citās valūtās, ne tikai eiro? Es te neredzu nekādas problēmas. Domāju, nevienam nav noslēpums, ka Helsinku “Stockmann” lielveikalā pircējs, maksājot skaidrā naudā, var norēķināties arī Krievijas rubļos. Kas ir ieguvējs? Pircējs, uzņēmējs un Somijas valsts – tātad tās iedzīvotāji. Mums jādomā arī par šādām iespējām.”

Lasītāju aptauja
Izlasot interviju ar vēsturnieci, jutu aizvainojumu senču vietā... (8)“Latvijas Avīze” novembrī publicēja sarunu ar vēsturnieci Inetu Lipšu “Latvieši nezināja, nevis negribēja”. Tā izraisījis rezonansi. Savas pārdomas ir atrakstījusi Brigita Blite.
Kā vērtējat politiķu piemēru, pašiem kūtri iesaistoties zemessardzē?
Draugiem Facebook Twitter Google+