Mobilā versija
+7.0°C
Sarmīte, Tabita
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. aprīlis, 2012
Drukāt

Kur liksim bezdarbniekus?

bezdarbnieki_leta2

Bezdarbs valstī biedē. Pat jaunu cilvēku vidū netrūkst bezcerīgu darba meklētāju. Vai tuvākajā laikā Latvijā šai ziņā kas mainīsies? Arī Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu par to ir norūpējies. Viņš nosūtījis vēstuli astoņām valstīm, kurās reģistrēts visaugstākais jauniešu bezdarbs, tostarp Latvijai, aicinot to līderus situāciju mainīt. 


Lai gan statistika liecina, ka par bezdarbniekiem vispirms kļūst cilvēki ar nepietiekamu izglītību, taču pat it kā pieprasītas profesijas ieguvuši jaunieši nereti paliek bešā vai ir spiesti doties prom no Latvijas, jo šeit uz stabilu vietu ir ilgi jāgaida vai arī par darbu pārāk maz maksā. Varbūt viņi izvēlas nepareizas profesijas, kas mūsu valstī nav vajadzīgas? Varbūt profesionālajā apmācībā ir robi, tādēļ darba tirgū savu vietu atrast tik grūti? Varbūt kāds stimulējošs mudinājums drīzāk nepieciešams darba devējiem, kuri gan meklē jaunus speciālistus, bet uzreiz – ar pieredzi?

Labklājības ministrijas valsts sekretāre Ieva Jaunzeme mierina, ka šogad vairāk nekā 15 tūkstoši bez darba esošo jauniešu varēs saņemt nepieciešamos pakalpojumus – karjeras konsultācijas apmācības vai arī tieši iesaistīties nodarbinātības pasākumos. Jau tagad jaunieši bezdarbnieki varot uzlabot savas zināšanas profesionālās tālākizglītības vai neformālās izglītības programmās, piedalīties konkurētspējas paaugstināšanas pasākumos, iziet apmācību pie darba devēja, strādāt speciāli viņiem izveidotās darba vietās vai arī veikt brīvprātīgo darbus, un turpmāk šādu iespēju būs vairāk.

Aktīvākie un uzņēmīgākie jaunieši, neatraduši savu vietu darba tirgū, paši mēģina uzsākt savu komercdarbību, savukārt tie, kuri īsti nav pārliecināti par iespējamo darbības jomu, var izmantot karjeras konsultācijas.

 

Plānots, ka 2012. gada otrajā pusē 100 jaunieši pilotprojekta veidā varēs piedalīties speciālās darbnīcās, kur viņiem būs iespēja izmēģināt trīs dažādas jomas profesionālajā izglītībā. Katrā no tām jaunieši darbosies trīs nedēļas, turklāt pasākuma laikā saņems ikmēneša 40 latu stipendiju (invalīdi – 60 latus).

 

Jau šogad jaunieši varētu saņemt mobilitātes atbalstu, lai nokļūtu līdz jaunajai darba vietai. To, protams, varēs izmantot arī citu vecuma grupu bezdarbnieki, taču jaunie ir mobilākā iedzīvotāju grupa, tāpēc viņiem šo atbalstu nodrošinās pirmām kārtām. Bezdarbniekiem, kuriem nav profesijas un trūkst prasmju, paredzēts piešķirt vismaz 300 papildus apmācību talonus prasmju un kompetenču apguvei. Tos varēs izmantot arī neformālās izglītības apguvei, ņemot vērā katra vēlmes un vajadzības. Līdz šim jau bija plānots piešķirt aptuveni 1000 apmācību talonus.

Lai sekmīgāk tiktu galā ar šiem plāniem, vairākas ministrijas nolēmušas ciešāk sadarboties. Izglītības un zinātnes ministrijas speciālisti, piemēram, centīsies vest pie prāta un atgriezt izglītības sistēmā jauniešus, kuri savulaik pametuši skolu un palikuši bez profesijas. Citiem piedāvās Nodarbinātības valsts aģentūras speciālistu padomu un atbalstu darba meklēšanā. Labklājības ministrija sola sniegt karjeras konsultācijas.

Ja jaunieši precīzi zinātu, kādās tautsaimniecības nozarēs turpmāk būs nepieciešami speciālisti, arī tas noteikti palīdzētu profesijas izvēlē.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+