Mobilā versija
+5.8°C
Velta, Velda
Piektdiena, 24. novembris, 2017
29. decembris, 2016
Drukāt

“Medību sezona uz politiķiem nekad nav slēgta.” Pilnā intervija ar Vairu Vīķi-Freibergu (16)

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Gadu mijā mēdzam palūkoties uz aizgājušo laiku un ieskatīties sevī- kādi esam un ko varam darīt rītdienas labā? Aizejošā gada pēdējās dienās ciemojāmies Latvijas valsts eksprezidentes Vairas Vīķes–Freibergas dzīvoklī Brīvības ielā Rīgā.

– Daudziem atmiņā kā pirms vairākiem gadiem Mežaparka Lielajā estrādē aicinājāt latviešus būt stipriem, vareniem… Tagad tiek gatavota visnotaļ vērienīga Latvijas valsts simtgades svētku programma, bet cik stipra jūsu vērojumā patlaban ir latviešu kā nācijas pašapziņa?
Vaira Vīķe-Freiberga: – Jāatceras, ka ikvienā valstī esam cilvēku kopums, un it sevišķi demokrātiskā pavisam noteikti nevalda vienādība. To mēdzam aizmirst. Un šajā dažāduma mikslī proporcijas, protams, var atšķirties. Jautājums ir: vai to ļaužu īpatsvars tautā, kas apzinās sava latviskuma un sevis kā cilvēka vērtību, ir pieaudzis attiecībā pret tiem, kas cieš no dažādiem personiski vai sabiedrības iespaidā attīstītiem kompleksiem? Savulaik apspiestai tautai netrūkst arī ārēju iemeslu, kas tās pašapziņai liek justies apdraudētai. Mans subjektīvais iespaids, ka pašapziņas uzplūdi un atplūdi ik pa trim četriem gadiem nāk it kā ar jaunu vilni.

Gados jaunie cilvēki, kuri auguši pasaulē, kur tautas iepriekšējās ciešanas slīd aizvien tālākā pagātnē, visumā jūtas ļoti pašapzinīgi par sevi. Vienīgais, kas viņiem, šķiet, pietrūkst, ir tas, ko manā bērnībā sauca tagad šķietami vecmodīgajā vārdā par patriotisko audzināšanu. Kā teicis slavens angļu dzejnieks, neviens cilvēks nav vientuļa sala un neviena tauta nav vientuļa sala. Piederība tautai dod kopības, tuvības, emocionāla atbalsta sajūtu, šī kopiena it kā stāv tev aiz muguras, nes un atbalsta.

Bet kā visur dzīvē, jebkurai privilēģijai nāk līdzi pienākumi. Manu vecāku un manai paaudzei, trimdas laika bērniem, traumētiem no dzimtenes zaudējuma, patriotisma izjūta bija sevišķi kāpināta. Mums bija iepotēta vēlēšanās savai tautai dot to, kā tai trūkst, arī atzīšanu no citām pasaulē. Tagad esmu satikusi ļoti daudz spējīgu jauniešu, kas aizbraukuši uz ārzemēm, jo viņu talantiem un zināšanām Latvijā nav bijis pielietojuma – un te neko viņiem nevar pārmest –, bet jautājums ir: vai viņi joprojām jūtas emocionāli saistīti ar Latviju? Daži jā, viens otrs pat ļoti, taču netrūkst arī noraidītāju. Un, kaut to skaits ir diezgan liels, pārsteidzošā kārtā latvieši svešumā sākuši aktivizēties. Dibina korus un deju kopas, rīko Dziesmu svētkus Īrijā un Vācijā, un pateicoties sabiedriski darboties ieinteresētiem cilvēkiem, arī plaisa starp veco emigrāciju un jauno ekonomisko, tā dēvēto trešo vilni, ASV un Kanādā ir samazinājusies.

– Bet vai koru, deju kopu dibināšanu un citu latvisku aktivitāšu stiprināšanu citās valstīs var vērtēt tikai ar plusa zīmi? Vai tas neveicina arī dziļāku iesakņošanos svešā zemē?
– Es domāju, ka darbība latviskā vidē ir vērtējama tikai un vienīgi pozitīvi. Jo runa jau nav tikai par dziedāšanu un dejošanu, runa ir par latvietību, kura pretējā gadījumā tiktu aizmirsta. Labi, ka tiek veidota vide, kur nevienam nav jāskaidro, kas esi un no kurienes nāc, jo apkārt ir savējie.

– Bet tepat Latvijā, kur kopš neatkarības atjaunošanas nu jau vairāk nekā 25 gadus esam centušies sabiedrību vienot uz latviešu valodas bāzes, cittautiešu skolās mācot bilingvāli, pēkšņi Valsts prezidents Raimonds Vējonis ieteic amatpersonām ar krievu auditoriju runāt krieviski. Vai tas savā ziņā negrauj latvisko pašapziņu?
– Esmu nolēmusi savus pēctečus valsts prezidenta amatā nekomentēt. Tas būtu mazliet neētiski. Šajā gadījumā arī tādēļ, ka es pati vienkārši neprotu krievu valodu, tikpat kā tajā nav iznācis mēģināt sazināties, varbūt, jā, atceros gan, reiz M. Čehova Rīgas krievu teātrī tiku skaitījusi Puškina dzeju savā lauzītā krievu akcentā, jo teātrim bija svinīgs jubilejas sarīkojums un runa bija par krievu literatūru…

Savā laikā valodu jautājums kļuva aktuāls Kanādā, pēc konstitūcijas divvalodu valstī. Kvebekas province nolēma savā Satversmē ierakstīt pāreju uz vienvalodību, jo franči Kanādā un visā Ziemeļamerikas kontinentā bija mazākumā un tādēļ sajuta savu valodu kā apdraudētu. Un kad man jautāja – kā es, kas ilgi Kvebekā dzīvojusi, varu atbalstīt tikai vienu oficiālo valodu savā valstī? – es atteicu, ka tas kopš valsts dibināšanas ierakstīts mūsu Satversmē un mēs sekojam tai. Manuprāt amatpersonām vienmēr būtu jāseko Satversmei – publiskās un oficiālās situācijās konsekventi jārunā latviski, bet ar cilvēkiem personiskā saskarsmē jācenšas saprasties visiem iespējamiem veidiem, zīmju un žestu valodu ieskaitot.

Pievienot komentāru

Komentāri (16)

  1. Nevajadzētu aizmirst Atbildēt

    Bez politiķiem un ierēdņiem,Latvijā ir arī tauta,kas šos politiķus uztur!

  2. Komentåri par VVF parasti ir stulbi. Paņemiet to dumjo Untūnu, vai kå kvekli sauc. Kāds VVF sakars ar Untūna peršām? Ko Utūns parāda. Savu
    aprobežotību. Greizsirdību. Skaudibu.Nabadziņš.
    Ar citiem neiet labāk. VVF neredzējuši, muld muļķības.
    Ko jūs paši esat devuši Latvijai? Atskaitot muldējumus un aprobežoto domāšanu.

  3. Visgudrākā Prezidente!
    Komentāri liecina, ka viņas ieguldījumu Latvijas attīstībā nenovērtē kompleksu mocīti nabadziņi.
    Lai VVF laba veselība!

  4. “… jo viņu talantiem un zināšanām Latvijā nav bijis pielietojuma – un te neko viņiem nevar pārmest –,..”
    ==================================================================
    Tad priekš kam tērēja spēkus iekļūšanai ES un NATO, atstājot novārtā būtiskās lietas? Varbūt VVF turpina jau Kaupo laikos sākto, apzināti palīdzot mazināt Latvijas dzīvo spēku?
    Smagas pārdomas pauž L.Doroņina-Lasmane:”Diemžēl lauki – mūsu pamats – ir iznīcināts. Nu kāpēc nevarēja izveidot vienu banku, kas uz izdevīgākiem nosacījumiem dod iespējas zemniekiem iegādāties zemi, lai nebrauc prom? Latviešu zemnieks vienmēr, pušu plēsdamies, ir strādājis, tagad cilvēkiem ir tieksme – dzīties pēc mantas, aizskriet, kur kaut ko dod par velti… Arī valsts ar tai iespējamajiem līdzekļiem nav rūpējusies par to, lai cilvēki neaizbrauc. Tas ir tik šausmīgi… Es nemaz negribu tik ilgi dzīvot, cik es dzīvoju. Man to visu nemaz negribas redzēt. Sāp vārda tiešākā nozīmē sirds par Latviju…”
    LVportāls, 14.06.2013.

  5. Patīkami ieklausīties gudra cilvēka vārdos .

  6. Iz "Ontūna Mazpusāna© arChīva" Atbildēt


    “Jo vairāk (lumpen)sabiedrība attālinās no patiesības, jo vairāk (un lopiski trulāk) tā neieredz tos (normālos cilvēkus), kuri to vēsta.”
    / apt.cit.aut. – Džordžs Orvels /

    =======

    Ir sacīts: “Tautai, kura nezina vai pat ignorē savu pagātni, NAV nākotnes.”

    Un, arī: “Nekas nav aizmirsts un neviens nav aizmirsts.” 😉

    =======

    Mediju ziņa (2009. gads): “Latvijā ir daudzi cilvēki, kuri gribētu mani uztvert kā Laimes Lāci”, Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā rīkotajās “biznesa pusdienās”, atbildot uz jautājumu par “iespējamo atgriešanos Latvijas politikā”, šādu apgalvojumu esot “neviennozīmīgi paudusi” izbijusī šīs valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga…
    —–
    .
    “Ja Es būtu Laimes Lācis…”
    ( O.M.© “Hroniskais pjedestāls” – 7.02.2009., Nr.6. )
    .
    “Ja Es būtu Laimes Lācis,
    Šurp no ‘Kanā(riņiem)’ nācis,
    Muļķu Zemei “laimi” nesot ~
    “Pūlim” ‘nespīdētu’ stresot!
    .
    Ja Es būtu Laimes Lācis,
    Kurš šai “valstī” ‘tusēt’ sācis,
    Rukšķu ‘pasūtīts’ uz… (Pili) ~
    “Pūlis” ‘fanotu’ par SILI!
    .
    Ja Es būtu Laimes Lācis,
    Kuram ‘fiškā’ vājprāts nācis,
    Laist pie varas Trekno Buķi ~
    “Pūlis” (p)iespraustu Man puķi!
    .
    Ja Es būt Laimes Lācis,
    Pilnu skapi ‘štātēm’ vācis,
    Lillā toņos ‘ieturētām’ ~
    “Pūlis” iztiks ‘panckām’ lētām!
    .
    Ja Es būtu Laimes Lācis,
    Vientiesīšus ZOMBĒT sācis,
    Tautas-‘klōzē’ “mantras” paužot ~
    “Pūlis” ‘daiņos’, beņķus laužot!
    .
    Ja Es būtu Laimes Lācis,
    Kurš pa Pili gadiem ‘krācis’,
    Kamēr “valsts” ‘uz grunti sēdās’ ~
    “Dižķibele” Man ‘nāks pēdās’!…”

    Būšot “pūlim” Laimes Lācis!!!
    Tikai… sen šim izbirt sācis,
    Skaidu pelējums no ‘iekšām’ ~
    Kas tās ‘šķūrēs’, plikām riekšām?…
    .
    Diez vai – Muļķu Zemes “pūlis”,
    Kuram ‘lecīgs Ōmes mūlis’,
    ‘Tjūnēts’ “Laimes Lāča” ādās,
    Tikai smagos murgos rādās…

    ======

    oriģinālversijas = “O.M.© blogā”:
    [cenzēts]
    u.c.

    MUĻĶU, totāli nozombētu lumpeņu, patoloģiski defektīvu “SILEI pietuvinātu lielāko kretīnu”, “proāmurikāniski orientētu gejropedālisku deRmolibersatu” rasistiski militārhistēriskās propagandas skarbi traumētu bezcerīgi aprobežotu “lojālpatrEJotu”, derdzīgi glumu “(p)(ie)līdēju”, nožēlojami gļēvu “kluso mīzēju” u.c. taml. “biogaļas izstrādājumu” zeme SILES “valsts” parodija “eurolatv(ĀN)ija”, XXI gadsimts.

    P.S. Visi “O.M.© arChīvā” fiksētie notikumi ir ienākušies vienīgi Lielp!sānu Pilsoniski Suverēnajā Republikā (LPSR), Ontūna Mazpusāna jurisdikcijā. Visas tēmas, pieminētie personāži, apstākļi u.t.t. ir visīstākie izdomājumi. Interesentiem (t.sk. – privāti) & lietišķai saziņai: ontuns.mazpusans@inbox. lv .

  7. Smaida VVF, smaida visi Latvijas liberasti – lepojas ar sasniegto 25 gados:”…..Milzīgās ekonomiskās emigrācijas un zemās dzimstības dēļ Latvija jau ir zaudējusi apmēram pusmiljonu iedzīvotāju. Pēdējos divdesmit gados mirušo skaits jaundzimušo skaitu pārsniedzis par apmēram 270 tūkstošiem, bet no valsts aizceļojuši vismaz tikpat daudz. Nomācošā daudzumā tieši jaunie cilvēki.”
    Otto Ozols: Latviskās tuvredzības pazudinošie korķi (Delfi)

  8. Obama iedevis 72 stundas, lai 35 krievu diplomāti atstātu ASV. Atbilde par krievu hakeru iejaukšanos ASV prezidenta vēlēšanās. Oranžais radijums zaudēs 35 “sabiedrotos”

    • Es to nupat redzēju CNN ziņās. Tā ir pareiza rīcība. Pūķins ar savu agresivitāti, melošanu un viltību pazemo visu krievu tautu. Cik ilgi tā viņu pacietīs?

  9. Kad pastāvēja krievu impērija , ko dēvēja ar pseidonīmu – Padomju savieniba, Vairai vajadzēja zināt, ka visas okupētās tautas, kas vardarbīgi bija iekļautas šajā savienībā, rietumi sauca – krievi. Nebij latviešu, nebija ukraiņu, baltkrievu un nebija citu tautu. Tagad Vairai bija jāsaprot, ka Latvijā dzīvo latvieši, visi, kas nāk no Latvijas, dzied vai sporto zem Latvijas karoga, ir latvieši un te nevajag cita apzīmējuma, visi, kuri jūtas piederīgi Latvijai, ir latvieši. Un prezidentiem uzrunā nav JĀIZGUDRO, JĀSAKA “MANA MĪĻĀ LATVIEŠU TAUTA … VAI TE IR DISKRIMINĀCIJA, KĀDU PAZEMO VAI tml.? Kurš jūtas piederīgs Latvijai, zem karoga ar nosaukumu “latviešu tauta”, var justies lepns.
    Nudien, ja kāds grib atšķirties lai viņu uzrunā valsts prezidents personīgi, tad lai brauc uz Maskavu un dzird, kā Krievijas tautu dēvē Putins – laikam: “mana mīlā Krievijas KRIEVVALODĪGĀ tauta …”.

    Kad Latvijas žurnālisti un visa tauta, katrs runātājs pārtrauks šķelt Latviju divās daļās? Kā man riebjas šis pazemojošais vārds, “krievvalodīgie”, kuru vai katrs lieto pēc čekistu izgudrojuma.

  10. par patriotisko audzināšanu Atbildēt

    Kad Vaira bija ļoti ietekmīgā Prezidenta amatā, viņa latviešu patriotismu drīzāk bremzēja un nosodīja nekā veicināja.

    • kad tā prezidir*a viesojās Silikona ielejā, Bils lielījās ka viņa jaunajai OS(runa iet par win7) būs pilns latviešu valodas atbalsts, uz ko mūsu Kanādas importējums Geitsu vienkārši nošokēja, pateigdama ka viņas tautai tas nav vajadzīgs, lai netētē lieki savu naudu…
      amerikas televīzija to visu parādīja tiešraidē, bet aizkadrā tika uzdots jautājums: vai viņa vēl būs prezidente, kad ielidos Rīgā?
      mūsu dzeltenā prese to pat nepieminēja, bet ko no viņiem var gribēt?

  11. Vai VVF kundze zina,ka zinātne jau samērā sen noskaidrojusi etnosu(etniju)pastāvēšanas laikus.No dažiem simtiem līdz 1500 gadiem.Ilgāk var tikai tad ja ir sava īpaša reliģija.Par atskaites punktu nacionālās varas un finansu elites(establisment)izveidošanās.

Draugiem Facebook Twitter Google+