Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
5. marts, 2012
Drukāt

Labāk mazāk, tomēr īstu sieru


siers_lv_1

Pēdējos desmit gados siera ražošana valstī kāpa vairāk nekā divas reizes, būtiski ir audzis arī šā augstas pievienotās vērtības produkta eksports. Ir izveidotas daudzas jaunas siera šķirnes, kas guvušas pircēju atsaucību Latvijā un daudzās citās valstīs.

 

Sarunā ar pirms desmit gadiem – 2002. gada 26. februārī – 19 Latvijas piena pārstrādes uzņēmumu un privātpersonu izveidotās biedrības “Siera klubs” valdes priekšsēdētāju Vandu Davidanovu skaidrojām, cik liels siera ražošanas un eksporta izaugsmē ir viņas vadītās biedrības nopelns.

 

– Pirms desmit gadiem siera patēriņš valstī bija 4,1 kilograms, rēķinot uz vienu cilvēku. Patlaban statistikas ziņas rāda, ka viens Latvijas cilvēks gadā apēd gandrīz 12 kilogramus siera. Cik liels šajā izaugsmē ir “Siera kluba” ieguldījums?

V. Davidanova: – Lai atbildētu korekti, ir jāņem vērā vairāki nosacījumi. 2002. gadā, kad vēl nebijām iestājušies Eiropas Savienībā, siera patēriņu statistikā uzskaitīja atsevišķi. Pēc iestāšanās ES sieru uzskaita pēc citas metodikas – kopā ar biezpienu, ko savienībā uzskata par svaigo sieru. Tātad šie 12 kilogrami patēriņa ir kopā ar biezpienu. Ja ņemam atsevišķi sieru, viens Latvijas cilvēks ik gadu apēd aptuveni sešus kilogramus šā veselībai tik vajadzīgā piena produkta. Tas ir maz, un cilvēki to zina. Ik dienu vajadzētu apēst vismaz 100 gramus siera. Mūsu pētījumi rāda, ka 60% Latvijas cilvēku nevar atļauties pirkt sieru tik, cik viņi vēlētos. Daudzi, pašiem nezinot, pērk siera produktus, kam pievienoti augu tauki, un saka – siers nav garšīgs. Labāk tomēr būtu pirkt mazāk, bet īstu sieru, nevis siera produktu. Sierā visvairāk ir kalcijs, kura nepietiekamība ir kļuvusi par modes slimības osteoporozes iemeslu ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem un jauniešiem. Interesanti, ka sieru un citus piena produktus maz patērē laukos. Iemesls – piens taču ir jāpārdod! Vislielākais piena produktu patēriņš ir Kurzemē, seko Latgale, tad aptuveni vienādās pozīcijās atrodas Rīga un Vidzeme.

Es nevaru atbildēt uz jautājumu, cik liels ir “Siera kluba” ieguldījums ražošanas izaugsmē un siera patēriņa rosināšanā. To nevar izmērīt.

– Ko “Siera klubs” ir darījis, lai rosinātu siera patēriņu?

– Mēs vien pirmos četrus piecus gadus darbojāmies kā siera popularizētāji. Patlaban klubā ir apvienojušās 62 juridiskās un fiziskās personas un mūsu interešu lauciņš ir visi piena produkti. Sieram gan pievērsta vislielākā uzmanība. Un cilvēki to pieņem.

Kopš kluba dibināšanas desmit reizes esam sarīkojuši Latvijas Novadu siera dienas, kuru laikā, piemēram, ir uzbūvēts piemineklis “Siera dimants” un sešas skulptūras Latvijā ražotajiem izcilākajiem sieriem. Ir gatavota tērpu kolekcija 18 sieriem, ar to rīkojām trīs skates Madonā, Rīgā un Ventspilī. Siera svētkos divas reizes izcepām 100 kilogramus smagu siera torti. Ik gadu Siera svētkos pasniedzam kroni kādam Latvijas Ķimeņu siera ražotājam. Šis siers taču ir mūsu lepnums, karalis – vienīgais pasaulē līdzīgi kā Francijā “Brie” un Rokforas šķirne vai Anglijā Čedaras šķirne. Esam rīkojuši aptuveni 100 seminārus, konkursus pavāriem “Nāc gaismā ar sieru” un “Latvijas garša sierā un medū”. Pavāri ir sastādījuši vairākus simtus siera ēdienu recepšu, esam izdevuši trīs grāmatas par sieru, vairākus kalendārus ar ēdienu receptēm.

 

Uzskatu – “Siera klubs” lielus darbus ir izdarījis ar samērā maziem naudas līdzekļiem. Idejas pie manis atnāk pēkšņi, vai arī tās smeļam no citu valstu pieredzes. Bez visu kluba biedru atbalsta šīs idejas būtu tikai krāsaini mākonīši, nevis redzamas, baudāmas un taustāmas lietas.

 

Siers ir ļoti labestīgs piena produkts, enerģētisks. Aizvien esam centušies cilvēkiem stāstīt, ka no siera var gatavot zupas, salātus un desmitiem citu ēdienu. Jauniešiem stāstām par kosmētikas aizvietošanu ar piena produktiem. Ne velti tautasdziesmā ir teikts “pienu dzēru, pienu ēdu, pienā muti nomazgāju”. Ja meitenes nevēlas krunkas, vajag saprātīgā daudzumā lietot arī krējumu. Šis produkts ir ieteicams arī sportistiem.

Mēs ļoti draudzējamies ar diētas ārstiem Lolitu Neimani un Andi Brēmani, viņi daudz uzstājas mūsu rīkotajos semināros. Mēs cenšamies, kā protam.

– Jūs atzināt, ka 60 procenti Latvijas cilvēku nevar atļauties sieru patērēt tik, cik viņi gribētu. Ko “Siera klubs” darīs, lai stāvokli uzlabotu?
Siers_LV_9

– Latvijā neviens siera ražotājs nepievieno sieram augu taukus, tātad neražo siera produktus. Šo augsto kvalitātes latiņu saglabāsim arī turpmāk. Mūsu siera meistari teic, ka zem viņu goda ir ražot siera izstrādājumus. Mēs zinām, kādas algas ir Rietumeiropas valstīs, tāpēc tajās atbilstošs ir arī siera patēriņš. Vēl ir jāņem vērā arī pievienotās vērtības nodoklis, kas sadārdzina produktu. Mēs pētīsim, cik lielu ietekmi uz patēriņu atstāj šis nodoklis un veikalu uzcenojums, kas patlaban Latvijā ražotajiem sieriem ir ļoti liels. To es varu stingri apliecināt. Šeit gan jāņem vērā, ka siera ražotāji ar tirgotājiem ir parakstījuši vienošanos par noslēgto līgumu nosacījumu neizpaušanu. Ir jau bijuši gadījumi, kad lielveikali par šā nosacījuma neievērošanu noteiktu laiku atsakās no sadarbības ar ražotāju. Siera ražotājs noteikti nopelna daudz mazāk nekā tirgotājs no viņa produkta pārdošanas.

– Dažkārt tomēr no mūsu lasītājiem ir bijis jādzird, ka siers līp pie naža vai tam ir rūgta garša.

– Tie noteikti ir atsevišķi gadījumi. Francijā sieru ražo gandrīz tūkstoš gadus, bet Latvijā sāka aizvadītajā gadsimtā. Mēs esam ļoti tālu tikuši. Nav kauns no “Trikantālera”, “Trikātas Blu”, Čedaras, Tējas, Krievijas, Latvijas, “Monterigo”, “Talsu rituļa” un daudzām citām Latvijā ražotajām siera šķirnēm, kuras lielie restorāni pasniedz saviem apmeklētājiem. Mēs esam konkurētspējīgi un noteikti augsim. Mūsu eksportētāji – Rīgas piena kombināts, “Smiltenes piens”, “Preiļu siers”, “Trikātas piens”, “Talsu piensaimnieks” un citi ražotāji – aizvien aug. Latvijas ganāmpulkos aizvien ir laimīgās govis, piena devējas, kas vasarā un rudenī ganās pļavās, nevis visu gadu atrodas kūtīs un ēd vienveidīgu barību. Šā iemesla dēļ mainās arī piena un no tā gatavotā siera garša.

 

Viedoklis

Gundars Sisenis, SIA “Elpa” valdes priekšsēdētājs: “”Siera klubs” aizvadītajos desmit gados dažādos veidos ir uzrunājis plašu auditoriju, tostarp tieši Siera svētku apmeklētājus, jauniešus skolās un pavāru konkursos, un netieši – ar plašsaziņas līdzekļiem un informatīvajiem materiāliem. Esam stāstījuši un rādījuši, ka bez tradicionālajiem un iecienītajiem Krievijas un Holandes siera veidiem ir vēl daudzi citi, turklāt no siera var gatavot salātus, zupu, torti, sieru var arī panēt. Rīkojam ekskursijas uz siera ražošanas uzņēmumiem. Atdeve no šiem mārketinga pasākumiem ir adekvāta. “Siera klubā” esam saistīti ar darbu un cenšamies padarīt iespējami vairāk un labāk. Biedrība noteikti ir vajadzīga, un sāktais darbs ir jāturpina.”

 

Siera un biezpiena patēriņš*

Valsts
Daudzums, kg Pievienotās vērtības nodokļa likme (%)
Dānija 35
25
Grieķija 31
11
Francija 24
5,5
Itālija 22,5
4 – 10
Vācija 21
7 – 19
Polija 19 3 – 7
Igaunija 18
20
Latvija 13
22
Lietuva 12
21
Īrija 6
0 – 4,8

 

 

 

 

 

* kilogramos, rēķinot uz vienu cilvēku valstī

 

Avots: CSP

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+