Mobilā versija
+2.9°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
26. jūlijs, 2014
Drukāt

Vienmēr interesējis, kas notiek aizkulisēs. Saruna ar Andreju Volmāru

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Televīzijas žurnālists Andrejs Volmārs, izlasījis iepriekšējā žurnāla numurā publicēto rakstu “Lecīgais, bet ne iedomīgais Volmārs”, atzinās – nevarējis iedomāties, ka izklausoties tik lielīgs. Smejos, ka tagad viņš to zinās.

– Jaunībā es klausījos gudru cilvēku runās. Kad apmeklēju Oļģerta Dunkera vadīto drāmas ansambli, viņam patika, cik uzmanīgi es klausos, mirdzošām acīm, norijot katru vārdu, – atceras Andrejs.

Lai arī viņš nekļuva par aktieri, taču bija laiks, kad Volmārs Rīgas kinostudijā jutās kā savās mājās. Viņš piedalījies filmās “Ierēdņa nāve”, “Tapieris”, “Dubultsitiens”. Nācies pat spēlēt duetā ar Viju Artmani filmā “Teātris”.

– Tā bija epizode, kurā Artmanes atveidotā Džūlija Lamberte vēlas pārliecināties, vai vīrieši viņai pievērš uzmanību uz ielas. Viņai bija jānāk man klāt, bet man panikā jābēg projām. Toreiz Streičam teicu, ka jūtos kā trusītis, jo aktrise uz mani raudzījās tā kā no augšas. Taču, cik man nācās viņu intervēt, Artmane vienmēr bija ļoti atsaucīga. Diemžēl Maskavas kino ierēdņi šo epizodi lika izgriezt, un es filmā esmu redzams vien īsu brīdi kā aplaudētājs. Filma “Drosme nogalināt”, kur man bija dialogs ar aktieri Juri Pļaviņu, tika uzņemta sešas naktis pēc kārtas. Tur bija arī īsts bārmenis ar īstiem dzērieniem. Režisors Linga teica – Volmāram var droši ieliet kādu glāzīti. Taču pēdējā naktī man vairs negribējās dzert ne kafiju, ne alkoholu. “Rīgas sargos” arī esmu uzņemts tuvplānā, bet Aigars Grauba uz mani vēlāk sadusmojās. Pie kinoteātra, kur notika filmas pirmizrāde, bija novietos no papes izgatavots tanks. Es skaļi noteicu – ceru, ka filma nebūs no papes. Taču bija gan, – savas domas pauž Andrejs.

Painteresējos, kā viņam izdodas sarunāt intervijas ar skatuves māksliniekiem, kas cenšas izvairīties no žurnālistiem. Pēc savas pieredzes zinu, ka, piemēram, Astrīda Kairiša “neparakstās” uz interviju sniegšanu.

– Bija tāds gadījums. Astrīdai Kairišai Vallē pasniedza Amtmaņa-Briedīša prēmiju. Zināju, ka viņa kameras priekšā negribēs runāt, tāpēc teicu operatoram – ieslēdz kameru, un Astrīdai vaicāju – lūdzu, kādi būs jūsu pateicības vārdi partijai un valdībai? Aktrise sāka smieties. Šajā gadījumā nācās ņemt talkā humoru, jo skatītāji taču nezina, ka viņai nepatīk par sevi stāstīt. Es vienmēr piemērojos interviju varoņiem. Pie aktrises Lilitas Bērziņas nedevos brīvā solī, tad bija jāpievelk kāja un jānoliec galva viņas priekšā, – atzīst žurnālists.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+