Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
18. septembris, 2012
Drukāt

Latvieši var gulēt mierīgi, bet rīt…

Foto - Dainis BušmanisFoto - Dainis Bušmanis

“Šodien militāri draudi Baltijai no Krievijas puses nepastāv, taču situācija var mainīties,” atzīst Zviedrijas Karaliskās kara zinātņu akadēmijas vecākais aizsardzības analītiķis, atvaļinātais ģenerālmajors Kārlis Neretnieks, kurš apmeklēja ārpolitikai un drošības politikai veltīto Rīgas konferenci. Pērn Latvijā ievērību izpelnījās viņa scenāriji par iespējamo Krievijas uzbrukumu Baltijas valstīm.


 

Bažas par līdzsvaru

Viens no scenārijiem paredzēja 2007. gadā notikušajiem “bronzas Aļošas” nemieriem Tallinā līdzīgu konfliktu, kuru papildināja kiberuzbrukumi no Krievijas, kas varētu pāraugt nopietnākā krīzē un sekotu tiešs iebrukums Baltijas valstīm. “Karu neviens negrib, un es vairāk analizēju, kā Zviedrija varētu palīdzēt Baltijas valstīm, ja kas notiktu. Maigā krīzē Zviedrija varētu palīdzēt diezgan daudz, vidējā – drusciņ, taču, ja iestātos nopietns militārs konflikts, Zviedrija vien bez NATO nespētu palīdzēt,” vērtē latviešu izcelsmes ģenerālmajors. Viņš uzskata, ka pašlaik reāli militārie draudi no Krievijas puses Baltijas valstīm nepastāv, taču situācija var mainīties, ņemot vērā iekšpolitiskos procesus Krievijā un to attīstību desmit gados. Pēc K. Neretnieka domām, NATO militārās spējas krītas, taču Krievijai tās palielinās, kas var izjaukt līdzsvaru. “Krievijas militārā reforma tam ir piemērs, un pēc desmit gadiem Krievija būs daudz spēcīgāka, bet NATO vājāka. Kad pastāv līdzsvars un spēku stabilitāte, tie draudus sasvstarpēji neitralizē. Ja līdzsvars pazūd, tas situāciju rada bažīgu,” teic K. Neretnieks.

Nesen Zviedrijas ārlietu ministrs Karls Bilts aicināja nepārspīlēt Krievijas spēles ar savu anklāvu – Kaļiņingradas apgabalu, kas nereti tiek minēts kā drauds Austrumeiropai.

 

“Uz Kaļiņingradu skatos ar militārām acīm. Krievijai tas ir ļoti svarīgs reģions. Ja tur būs izvietotas jaunās pretgaisa raķetes S–400” un “zeme–zeme” veida raķetes “Iskander”, NATO iespējas palīdzēt konflikta gadījumā Baltijas valstīm būs apgrūtinātas. Krievija NATO palīdzību spētu novērst,” uzsvēra K. Neretnieks.

 

Tādēļ NATO un starptautiskajai sabiedrībai jāpievērš uzmanība, kas notiek Kaļiņin
gradā.

Latvijā aktuālo nepilsoņu lojalitātes jautājumu viņš nesauc par militāru draudu, taču tas ir vājš punkts Latvijai un Igaunijai, ko Krievija var izmantot savā propagandā, piemēram, EDSO vai citās starptautiskās organizācijās var tikt izteiktas apsūdzības par to, ka latvieši it kā “vajājot” krievus.

 

Ačgārnais 
spēku izvietojums

Jautāts par Krievijas militāro intervenci Gruzijā 2008. gadā, viņš to nosauca par pagrieziena punktu Eiropā un Zviedrijā, kur mainījusies attieksme pret Krieviju un izvērsušās jaunas diskusijas par drošību. “Iebrukums parādīja, ka Krievija ir gatava lietot militāru spēku. Gruzija ir neatkarīga valsts, un ar militāru spēku nedrīkst pārveidot tās robežas. Zviedrijas valdība uzsvēra, ka tā nedrīkst uzvesties,” norādīja K. Neretnieks.

 

Viņaprāt, Krievijā varas struktūrās un sabiedrībā joprojām valda aukstā kara mentalitāte, kas liek ar aizdomām skatīties uz ASV un NATO. Patiesībā šāds Krievijas skatījums ir ačgārns, ņemot vērā Irānas vēlmi iegūt kodolieročus, notikumus Sīrijā un arī tā saucamo Arābu pavasari, kas raisa bažas par islāmistu ietekmes palielināšanos.

 

“Mums jāskatās uz visu Tuvo Austrumu reģionu. Esmu pārliecināts, ka tur problēmas būs arī nākamgad un arī pēc desmit gadiem,” piebilst analītiķis.

Rīgas konferencē videovēstījumā izskanēja bijušā ASV prezidenta padomnieka Zbigņeva Bžezinska brīdinājums, ka Krievijas mēģinājums veidot Eirāzijas savienību liecina par nostalģiju pēc PSRS, un nosauca to par nožēlojamu notikumu. Kritisks par Krievijas izpausmēm attiecībās ar citām valstīm bija austrāliešu neatkarīgais analītiķis Bobo Lo. “Krievija uz Eiropu skatās kā uz valstu kolekciju, kurā ir dažādas varas izpausmes. ES un Krievijas partnerība drīzāk nav partnerība. Manuprāt, Putina vīzija ir par globālu Krieviju kā smagā svara kultūru. Tomēr ASV tai paliek kā galvenais salīdzinājuma piemērs, ar ko sacensties,” teica B. Lo.

 

Jāapvieno spēki

Komentējot jauno ASV militāro doktrīnu, kas ir vairāk vērsta uz Āziju, K. Neretnieks to skata kā loģisku no ASV puses. “Ķīna virzās uz augšu un kļūst spēcīgāka. Savukārt no Eiropas amerikāņi sagaida, lai mēs vairāk domātu par savu drošību un tērētu vairāk naudas aizsardzībai,” sacīja K. Neretnieks. Kaut arī Eiropā valda eirokrīze un būs asas diskusijas par ES daudzgadu budžetu, analītiķis aicina palūkoties uz situāciju kā uz ģimenes budžetu. “Ir jāpaēd un jāsamaksā īre, taču nevajag aizmirst par apdrošināšanu. Arī ekonomiskajā krīzē jābūt sagatavotiem, un NATO valstīm vajadzētu aizsardzībai veltīt vismaz divus procentus no iekšzemes kopprodukta.” Jautāts kāda būtu “apdrošināšanas” iespēja, K. Neretnieks min Eiropas aizsardzības sistēmas integrāciju.

 

“Zviedrijai, Norvēģijai, Dānijai, Somijai un Polijai ir gaisa spēki. Kādēļ mums nav kopējo gaisa spēku? Tas reģionālajai drošībai būtu simtprocentīgs efekts par to pašu naudu,” argumentē K. Neretnieks.

 

Viņš atgādina, ka Zviedrija nav NATO dalībvalsts. “Zviedrija tomēr nav līdzeklis NATO rokās, mēs kopā piedalāmies Afganistānas misijā, un mums bieži ir kopīgas militārās mācības,” spriež K. Neretnieks. Viņš teic, ka Zviedrijas pievienošanos NATO neatbalsta ap 70 procentu Zviedrijas sabiedrības. “Tomēr izglītotā Zviedrijas militārā drošības politikas elite uzskata, ka tas Zviedrijai nepieciešams,” spriež ģenerālmajors.

 

Aizsardzības depresija?

Diskusijās no vairāku valstu, tostarp Latvijas, amatpersonām izskanēja aicinājums Eiropai vairāk naudas veltīt aizsardzībai, kā arī izmantot reģionālo militāro sadarbību. Atlantijas padomes stratēģisko padomnieku grupas loceklis Džuliāns Lindlejs-Frenčs vienā no diskusijām uzsvēra, ka pašlaik Rīgas iedzīvotāji var gulēt mierīgi. “Taču nedomāju, ka viņi varēs tā justies nākotnē. ASV stāv uz fiskālās klints malas, bet Eiropa stāv aizsardzības bezdibeņa tuvumā, un šeit valda aizsardzības depresija,” sacīja analītiķis. Savukārt citā paneļdiskusijā Dānijas vēstnieks Latvijā Pērs Karlsens, kurš savulaik bijis arī savas valsts vēstnieks Krievijā, uzsvēra, ka ziemeļvalstu un Baltijas reģions ir kluss un stabils un šeit viņš neredz drošības problēmu, rosinot vairāk uzmanības pievērst Tuvajiem Austrumiem, Irānai un Ķīnai. Tikmēr Latvijas Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Veiko Spolītis vienā no diskusijām uzsvēra, ka militāri draudi Latvijai nav aktuāli, taču uzmanība būtu jāpievērš Krievijas “tautiešu” politikai, kura izvērsusies Latvijā. “Tas ir mūsu vājais punkts, kas jāsalabo,” piebilda V. Spolītis.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+