Mobilā versija
+8.4°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
1. septembris, 2015
Drukāt

Latviešu valoda nespēj konkurēt brīvajā tirgū, atzīst profesors (11)

Foto - LETAFoto - LETA

Latviešu valoda nespēj konkurēt brīvajā tirgū, intervijā aģentūrai LETA atzīst Valsts valodas komisijas priekšsēdētājs Latvijas Universitātes profesors, Tulkošanas katedras vadītājs Andrejs Veisbergs.

Pēc viņa domām, latviešu valoda, tāpat kā latviešu tauta, galvenokārt demogrāfiski ir apdraudēta, jo valsts iedzīvotāju skaits, latviešu valodas runātāju skaits mazinās. Zināmu apdraudējumu var redzēt arī moderno valodu tehnoloģiju jomā, kur latviešu valodai tās ierobežotā runātāju skaita dēļ ir grūti turēties līdzi attīstībā lielajām valodām.

Mazā latviešu valodas runātāju skaita dēļ daudz kas ir jāpabalsta. Piemēram, mēs nevaram Latvijā radīt peļņu nesošu islandiešu-latviešu valodas vārdnīcu, jo to iegādāties gribēs varbūt desmit cilvēki, bet ieguldījumi būs ļoti lieli. Savukārt angļiem vai vāciešiem ir vairākas lielas kompānijas, kas var radīt un regulāri atjaunot kaut desmit viena valodu pāra vārdnīcas un vēl kārtīgi nopelnīt. Pie mums sevi atpelna latviešu-angļu, latviešu-krievu, varbūt latviešu-vācu vārdnīcas izstrāde. Pārējās veido entuziasti, vai arī tiek atrasts kāds finansējums no vēstniecībām, varbūt valsts, citas izejas nav, uzskata Veisbergs.

Latviešu valoda kā lingvistiska sistēma, pēc Veisberga domām, nav apdraudēta. “Daži cilvēki, iespējams, uzskata, ka latviešu valodu apdraud angļu un krievu valoda vai paplašināts slenga lietojums. Es tā nedomāju – kā lingvistiskai sistēmai mūsu valodai nedraud iziršana, sabrukšana vai samaitāšanās,” norāda profesors.

Latviešu valodas kā valsts valodas statuss, pēc Veisberga domām, būtu jāstiprina. Latviešu valodas aģentūra laiku pa laikam veic aptaujas, kas liecina, ka apmēram 90% Latvijas iedzīvotāju vairāk vai mazāk pārvalda latviešu valodu, tikpat daudz vairāk vai mazāk pārvalda krievu valodu. Tātad, skatoties no malas, Latvijā ir perfekta divvalodība. Bet tas nav tas, uz ko ir vērsta valsts valodas politika.

“Latvijā ir viena valsts valoda – latviešu valoda, un mūsu mērķis ir, lai visi Latvijas iedzīvotāji to varētu lietot un lietotu. Kas attiecas uz angļu, krievu, vācu, franču un citu valodu prasmi – jo augstāks zinātāju procents, jo labāk. Latvijas valstiskās neatkarības gados esam nonākuši pie apmēram vienādas latviešu un krievu valodas zināšanas proporcijas. 1990.gadā latviešu valodu mūsu valstī labi zināja apmēram 20% cittautiešu. Ja tagad valsts valodas pratēju skaits ir uzaudzis līdz 90%, tas ir labs rezultāts. Domāju, ka valsts politikas rezultātā šis skaitlis vēl vairāk kāps,” norāda Veisbergs.

“Ir diezgan pārsteidzoši, ka krievu valodas zināšanu procents nav krities, bet stāv uz vietas. Aptauju rezultāti rāda, ka arī jaunieši gandrīz visi zina krievu valodu, jo tai ir liela ekonomiskā vērtība. Mūsu agrīnās prognozes bija, ka krievu valodas zinātāju skaits samazināsies līdz aptuveni 70%. Te ir arī psiholoģiski aspekti. Latvieši, kas savā valstī ir mažoritāte, joprojām jūtas kā minoritāte, un situācijās, kad ir izvēle starp valodām, latvieši pāriet uz krievu valodu kontaktos ar cittautiešiem. Latvieši ir pieklājīgāki un piekāpīgāki nekā cittautieši. Tieši tāpēc Valodas komisija, tāpat kā Valsts valodas centrs, aicina mūsu amatpersonas Latvijā runāt latviski. Tas būtu labs piemērs,” uzsver Veisbergs.

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Ja uzņēmuma īpašnieks ir stulbs un nevar iemācīties latviešu valodu, tad cits jau nekas neatliek kā runāt … valodā.

  2. Mūsu žurnālistiem, jebkāda pateikta muļķība skaitās publikācijas vērta, ja to pateicis kāds profesors. Kāda konkurence valodai? Pati jautājuma nostādne ir apsurda un paķerta no politekonomikas, jo valoda nav prece. Tagad latviešu valodu, kas ir ar likumu noteikts noteicošais saziņas līdzeklis Latvijā, pielīdzināsim precei, ar kuru konkurēsim paši savā valstī! Tiešām, tikai profesori var izdomāt tādas muļķības.

  3. Nu nevajag likt toikt pesimistiskus virsrakstus. Raksta saturs nemaz nav pesimistisks.

  4. Latvieši var būt lepni Atbildēt

    DOMĀT, RUNĀT, RAKSTĪT, RĒĶINĀT LATVISKI LATVIJĀ IR ĻOTI STILĪGI UN PATRIOTISKI.
    Tas no bērnudārza vecuma ir jāzina visu tautību latviešiem.

  5. Par cik ilgus gadus nerunaaju latvieshu valodaa,tad mana latvieshu valoda buutiski atshkiras no taas .kuraa tagad latvieshu tauta runaa.Loti izplatiits ir neko neizsakoshs sarunas veids,kuru katrs dialoga daliibnieks var uztvert peec savas saprashanas ir kluvusi norma. Populaaraakie teikumi ir – nu tas taa vareetu buut \laikam ir jau taa\nu jaa\ nu ko tur var dariit vai teikt.Sociaalajos tiiklos vispaar iznemot zargonu neko vairaak nevar lasiit.Nemaaku spriest vai taa ir valodas izniikshana vai nee ,bet nedomaaju ,kad muusu tautaa buus iespeeja dzimt naakoshajiem Rainiem vai Jaunsudrabiniem.Netiira lamu valoda un kultuuras truukums pamazaam paarnem muusu tautu.

  6. Cienijamais, dazreiz der padomat pirms runā.

  7. Nevar salidzinat nesalidzinamas lietas, tipa tilpumu merot garuma mervienibas…
    Musu valoda nav prece, kas kadam jatirgo.
    Ta ir tautas esamibas apliecinajums, kurs pie tam ir ari ari visas IDE tautu valodu pamats, ko var aizmirst, nezinat, ignoret tikai izcili aprobezoti individi…
    Un no si viedokla, musu valoda butu starptaustiski saudzejama ka visvertigakais relikts, jeb etalons, par kadu ta jau ari ir atzita salidzinosaja valodnieciba.
    Un no si viedokla, tai, kopa ar lietuviesu,nav alternativu, tas ir nenovertejmas vertibas.

  8. Latvieshiem ir jaapzinaas, ka vinju valoda ir skaista un veertiiga valoda. No valodu zinaatnes viedokla latvieshu valodaa ir saglabaajushaas senatniigas formas taadeelj, ka muusu senchi, balti ir vienmer dziivojushi savaa teritoorijaa, kameer gjermanji un laikam arii slaavi daudz paarvietojaas pa Eiropu.

  9. Latviešu valodai savā valstī VISPĀR NAV JĀKONKURĒ PILNĪGI NE AR KO, ja to dara kā vajadzētu darīt un pielietot valodu!? Citās valstīs JĀ, bet šeit pilnīgi GARĀM!!!

  10. Модераторы, ау! Совсем мышей не ловите. То у вас простое слово жопа отропь вызывает, то вы в упор не видите целое матерное выражение?! Ругаться матом на портале допустимо?

  11. latviešu valodai nav jākonkurē, jākonkurē latviešiem. krievu valoda jau konkurēja visPasaules konkursā, kurā vajadzēja otram valodas nesātājam pateikt kaut ko tā, ka viņš saprot, lietojot pēc oiespējas mazāk vārdu ar atšķirīgām saknēm. krievu valoda vinnāja ar frāzi:
    ****

Draugiem Facebook Twitter Google+