Mobilā versija
+0.4°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
29. oktobris, 2012
Drukāt

Latvijā krūts vēzi agrīnās stadijās atklāj vien 62% sieviešu

Foto - LETAFoto - LETA

Latvijā krūts vēzi agrīnās stadijās atklāj vien 62% sieviešu salīdzinājumā ar vidējo Rietumvalstu rādītāju, kas ir 80 līdz 85%, aģentūrai BNS pastāstīja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) vadītāja Inga Šmate.

“Lai gan vidējā saslimstība [ar vēzi] Latvijā ir tāda pati kā vidēji Eiropā, proti, onkoloģiskas slimības ir 18–20% no visiem iedzīvotājiem, pie mums ar šo slimību mirst vairāk un dzīvo īsāku laiku, jo to atklāj vēlākās stadijās. Kaut gan pašlaik, ja atklāj pirmajā stadijā, to var ārstēt ļoti labi un cilvēks var dzīvot vēl 20–40 gadu,” sacīja Šmate.

Pēc viņas teiktā, Latvija pašlaik vēža mirstības ziņā ir vidējā Austrumeiropas līmenī, iepaliekot no Rietumu valstīm un apsteidzot vien Bulgāriju un Rumāniju.

“Cilvēki, kas saslimst ar vēzi, parasti nav pensionāri. Vidējam vēža slimniekam ir 40–50 gadu. Tie ir cilvēki, kas strādā un varētu maksāt nodokļus. Mēs esam ļoti ieinteresēti vēzi atklāt ātrāk un dot cilvēkiem iespēju atgriezties darba tirgū,” uzsvēra SPKC direktore.

Galvenais ierocis, lai vēzi atklātu agrāk un varētu ārstēt veiksmīgāk, ir regulāras pārbaudes. Kopš 2009.gadā Veselības ministrija ar īpašām vēstulēm sāka aicināt sievietes bez maksas veikt krūts un dzemdes vēža skrīningu, atsaucība ir pieaugusi, tomēr joprojām uz valsts apmaksātajām pārbaudēm ierodas mazāk nekā puse uzaicināto sieviešu. Uz krūšu pārbaudēm aicina sievietes no 50 gadu vecuma, bet uz dzemdes kakla vēža skrīningu – no 25 gadu vecuma.

Pērn Latvijā reģistrēti 1255 jauni saslimšanas gadījumi ar krūts vēzi. SPKC dati liecina, ka Latvijā gadu no gada pieaug sieviešu saslimstība ar krūts vēzi. Ja 1990.gadā krūts vēzis tika diagnosticēts 49 sievietēm uz 100 000 sieviešu, tad 2011.gadā tie bija jau 111 gadījumi uz 100 000 sieviešu.

“Saslimstības pieaugums ir saistāms gan ar plašākām un pieejamākām agrīnās diagnostikas iespējām, gan pieaugošo riska faktoru (palielināta ķermeņa masa, hormonaizstājterapijas lietošana, saskare ar radiāciju dzīves laikā, vēlīna pirmā grūtniecība/bezbērnība, smēķēšana, alkohola lietošana) izplatību sabiedrībā, kā arī iedzīvotāju dzīves ilguma pagarināšanos,” norāda SPKC.

1990.gadā vidējais sievietes vecums brīdī, kad tika diagnosticēts krūts ļaundabīgs audzējs, bija 58 gadi, 2000.gadā tie bija 60 gadi, bet 2011.gadā – jau 62 gadi. Latvijas dati liecina, ka saslimstība ar krūts vēzi straujāk sāk pieaugt, sievietēm sasniedzot 35–40 gadu vecumu.

Latvijā un Eiropā oktobris ir Krūts veselības mēnesis. Tā galvenais mērķis ir pievērst sabiedrības uzmanību krūts vēža profilaksei, agrīnas diagnostikas nozīmei, ārstēšanas iespējām un rehabilitācijai.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+