×
Mobilā versija
Brīdinājums +19.7°C
Ritma, Ramona
Piektdiena, 20. jūlijs, 2018
19. marts, 2018
Drukāt

Latvijā pērn vidēji 17 000 darbavietas bija bez “darbarokām” (3)

Foto - LETA/Zane BitereFoto - LETA/Zane Bitere

Ilustratīvs foto.

Latvijā pagājušā gadā bija vidēji 17 000 brīvu darbavietu, kas ir par 2600 jeb 17,9% vairāk nekā 2016.gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Tostarp sabiedriskajā sektorā 2017.gadā bija vidēji 6100 brīvu darbavietu, kas ir par 11,6% vairāk nekā 2016.gadā, bet privātajā sektorā – 10 900, kas ir pieaugums par 21,8%.

No visām Latvijā pieejamajām darbvietām (aizņemtajām un brīvajām kopā) 1,9% bija brīvas, no tām sabiedriskajā sektorā – 2,1%, bet privātajā sektorā – 1,8%.

Vidējais aizņemto darbvietu skaits valstī 2017.gadā salīdzinājumā ar 2016.gadu pieauga par 8400 jeb 0,9%, sasniedzot 895 700, tostarp privātajā sektorā bija 606 700 aizņemtu darbvietu, kas ir par 7400 jeb 1,2% vairāk, bet sabiedriskajā sektorā – 289 100, kas ir pieaugums par 1000 jeb 0,4%.

Lielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija kvalificētu strādnieku un amatnieku pamatgrupā – 2,9% no visām darbvietām šajā pamatgrupā, kā arī speciālistu pamatgrupā – 2,1%. Gada laikā straujāk pieaudzis pieprasījums pēc kvalificētiem strādniekiem un amatniekiem, vienkāršo profesiju darbiniekiem, kā arī iekārtu un mašīnu operatoriem un izstrādājumu montieriem.

2017.gadā visaugstākais brīvo darbvietu īpatsvars kopējā darbvietu skaitā atbilstošā nozarē bija valsts pārvaldes, aizsardzības un obligātās sociālās apdrošināšanas nozarē – 4,6%, apstrādes rūpniecībā un būvniecībā – katrā 2,3%, veselības un sociālās aprūpes nozarē – 2,2%, kā arī ūdens apgādes, notekūdeņu, atkritumu apsaimniekošanas un sanācijas nozarē – 2,1%. Tādās nozarēs kā transports un uzglabāšana, izmitināšana un ēdināšanas pakalpojumi, informācijas un komunikācijas pakalpojumi, kā arī finanšu un apdrošināšanas darbības brīvo darbvietu īpatsvars arī bija salīdzinoši augsts – 2%, norādīja statistikas pārvaldē.

Pērn lielākais brīvo darbvietu īpatsvars bija Rīgas reģionā – 2,3% no visām darbvietām reģionā jeb 11 500, savukārt mazākais tas bija Kurzemes reģionā – 1% jeb 800.

Pēc statistikas pārvaldes metodoloģijas, brīva darbvieta ir tā, kurai pretendents nav izvēlēts un līgums nav noslēgts un darba devējs veic aktīvus pasākumus, lai atrastu tai piemērotu darbinieku, kā arī gatavojas to aizpildīt nekavējoties vai tuvākajā laikā. Aizņemto un brīvo darbvietu aprēķiniem pārvalde izmanto uzņēmumu iesniegtos statistikas pārskatus un Valsts ieņēmumu dienesta datus.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Es ari mekleju darbu,jo ivieta kur nostradaju 8.gadus fiziski smagu darbu ,citu vairs nepiedavaja.To ko dariju lidz sim vairs nevaru veselibas problemu del.Tagad mekleju citu ,bet 200e del gateri stradat nav verts .Citu piedavajumu nav.Tadu lai nebutu jabrauc prom no majam uz ilgaku laiku.Joir skolas vecuma dels…..

  2. Čiekurs Egles dēls Atbildēt

    Reālā statistika ir krietni savādāka:
    1. Ir darba vietas, kur tik tiešām meklē darbiniekus, taču piedāvātā alga ir zem Latvijas dzīves dārdzības nabadzības līmeņa. Rīgā ģimenes galvenais pelnītājs, kurš pērk pārtiku un maksā komunālos rēķinus par algu zem 650 EUR neto NEVAR ATĻAUTIES strādāt. Par mazāku algu var strādāt jaunieši, kuri dzīvo ar vecākiem, kam ir sponsors, vai papildus ienākumu avots.
    2. NVA sludinājumos regulāri atkārtojas darba piedāvājumi ar pieklājīgu algu (finanšu analītiķim, ekonomistam, finanšu vadītājam) 1700-2200 bruto. Sludinājumi stāv gadiem, bet darbiniekus atrast nevar. WTF???
    3. cv.lv regulāri atkārtojas vieni un tie paši darba devēji ar tām pašām vakancēm. Caur saitu uz vienu vakanci piesakās 40-80 pretendentu, bet tāpat nevar izvēlēties un sludinājumi turpina atkārtoties. Ko viņi meklē?
    4. Valsts sektors ir atsevišķi stāsti. Pārsvarā divi gadījumi:
    a) amata kandidāts sen jau ir atrasts, konkursu izsludina formas pēc;
    b) iestādes štatu sarakstā karājas vakances (pārsvarā ar zemu atalgojumu), uz kurām darbiniekus nemaz nemeklē, jo vakance štatu sarakstā:
    1) palielina atalgojuma budzētu, kura pārpalikums ir līdzekļu avots prēmijām un piemaksām;
    2) ir attaisnojums iestādes neizdarībām, jo “trūkst kapacitātes”;
    3) dod iemeslu skaļi vaimanāt, ka ierēdņi straumēm plūst prom (patiesībā, rotē no vienas iestādes uz otru), un kamēr visi vēl nav pamukuši, algas jāceļ, jāceļ, jāceļ!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+