Mobilā versija
Brīdinājums -2.4°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
28. augusts, 2012
Drukāt

Latvijā piemērotākās ērkšķogu šķirnes

sadko2

Liela nozīme produktīvai un ekonomiski izdevīgai ērkšķogu audzēšanai komerciāliem nolūkiem ir atbilstošu šķirņu izvēlei.


 

Šobrīd Latvijā ērkšķogas audzē tikai nelielās platībās pašu vajadzībām un nedaudz arī pārdošanai, par komerciāliem stādījumiem runāt nevar. Tā kā arī pētījumi par šo kultūru Latvijas apstākļos nav veikti ļoti ilgu laiku, tad šķirņu izvēli lielā mērā ietekmējuši citu valstu (Krievijas, Polijas, Vācijas) ieteikumi. Taču Vācijas un Polijas audzētāju izvēlētās šķirnes varētu būt nepiemērotas Latvijas klimatiskajiem ap­stākļiem, jo šīs valstis atrodas tālāk uz dienvidiem nekā mēs. Tādēļ šajā rakstā galvenais uzsvars likts uz Krievijā audzētajām šķirnēm.

Ne visas nosauktās šķirnes ir pārbaudītas Latvijas apstākļos un konkrētajai audzēšanas tehnoloģijai. Jāņem vērā arī tas, ka Latvijā, kaut arī salīdzinoši mazas teritorijas ietvaros, ir daudzi atšķirīgi agroklimatiskie rajoni, kas ietekmē konkrēto šķirņu īpašības.

 

Audzēšanai špalerās

Audzēšanai špalerā ir vajadzīgi augi ar spēcīgiem, gariem dzinumiem, lai varētu izveidot špaleru sistēmu. Zemākā atsaites vieta ir 0,5–0,6 m virs zemes, tātad maza auguma krūmi nederēs. Arī tievi un neizturīgi zari veidošanas laikā var radīt problēmas, tie arī ziemā vieglāk nosalst. Ieteicams, lai dzinumi jau sākotnēji paši veidotos taisni, nevis liektas formas.

Ziemcietība ir otrs svarīgākais faktors. Audzējot ērkšķogas špalerā, tās ir mazāk aizsargātas pret apsalšanu, jo dzinumi tiek atsaitēti pa vienam iztaisnotā stāvoklī.

Šīs sistēmas galvenais mērķis ir izaudzēt kvalitatīvu preci svaigam tirgum, tādēļ mazas un neizskatīgas ogas nederēs, jo pircēji iepērkas ar acīm. Šķirnēm jābūt ar lielām, kvalitatīvām un izskatīgām ogām.

Lai stādījums atmaksātos un dotu peļņu, ražai jābūt lielai, jo audzēšanas un kopšanas izdevumi šai tehnoloģijai ir augstāki nekā audzējot novākšanai ar kombainu. Tātad šķirnēm jābūt ražīgām.

Maza ērkšķainība ir svarīgs faktors novākšanas procesā, strādnieku darba apstākļu un darba produktivitātes uzlabošanai.

Ņemot vērā visus iepriekšminētos faktorus, ieteicamākās ērkšķogu šķirnes audzēšanai špalerā varētu būt ‘Krasnoslavjanskij’, ‘Lada’, ‘Tukuma Konfekšu’, ‘Rozovij’, ‘Rodņik’.

* ‘Krasnoslavjanskij’ – izveidots Krievijā. Ziemcietība un noturība pret miltrasu – laba. Ražība laba (6–7 kg no krūma, 15–16 t no hektāra). Izmantošana universāla. Krūms vidēji augsts, diezgan kompakts, ar vidēju biezību. Vidēja ērkšķainība. Ogas palielas (5,5–9 g), apaļīgas formas, tumši sarkanā krāsā. Mizas biezums vidējs. Ogām deserta garša.

tukumakonfeksu

* ‘Tukuma Konfekšu’ – nezināmas izcelsmes šķirne. Ziemcietība vidēja. Aukstās ziemās var apsalt dzinumu galotnes. Krūms spēcīgs, skrajš, dzinumu nedaudz, dzinumu galotne bez ērkšķiem. Ērkšķi gari, spēcīgi. Ogas ienākas augusta pirmajā pusē, piemērotas galvenokārt svaigam patēriņam. Tās vidēji lielas, pa vienai vai divām, ovālas, gaiši rožainas, caurspīdīgas, viegli matainas, saldskābas, garšīgas, deserta tipa. Ražība laba. Diezgan ieņēmīga pret miltrasu.

* ‘Rozovij 2’ – izveidota Krievijā. Vidēji agra šķirne. Vidēja ziemcietība. Laba izturība pret miltrasu. Laba pašappute. Izturīga pret temperatūras svārstībām ziemā. Ražība 3–4 kg no krūma (10–12 t no hektāra). Raža galvenokārt koncentrējas uz divus un trīs gadus veciem dzinumiem. Prasīgs pret audzēšanas apstākļiem. Krūms vidēji liels, vidēji izvērsts. Dzinumi taisni, resni un lokani. Ērkšķu nav daudz. Ogas diezgan lielas (5–7; līdz 10 g), apaļīgi ovālas formas, gaiši sarkanas. Laba izturība transportēšanas laikā.

* ‘Rodņik’ – izveidota Krievijā. Ar vidēji agru nogatavošanās laiku. Agri sāk ražot. Šķirnei ir laba izturība pret nestabilu un mainīgu ziemas temperatūru. Salizturība un izturība pret miltrasu laba. Ražība 4–5 kg no krūma. Raža galvenokārt koncentrējas uz divus un trīs gadus veciem dzinumiem. Krūms vidēja auguma, saspiests. Dzinumi taisni un resni. Maza ērkšķainība.

Dzinumu galos nav ērkšķu. Ogas ir diezgan lielas (5–5,5 g), ieapaļi ovālas formas, dzeltenzaļā krāsā ar sarkanīgu nokrāsu sānos.

lada* ‘Lada’ – ogas nogatavojas vēlu, ir tumši sarkanbrūnas ar biezu mizu. Ogu nav daudz, bet tās ir lielas un garšīgas. Dzinumi vidēji resni, bet gari, noliecas, tādēļ krūms ir rets un diezgan zems.

 

Mehanizētai novākšanai

Audzējot ērkšķogas mehanizētai novākšanai, vissvarīgākais faktors ir ražība. Mehanizēti vācot ērkšķ­ogas, tāpat kā audzējot tās špalerā, tieši ražība nosaka stādījuma atmaksāšanos un iespējamo peļņu. Šādi audzētas ogas realizē galvenokārt pārstrādei, tādēļ cena par realizēto produkcijas tonnu ir stipri zemāka.

Mehanizētai ogu novākšanai, kā arī stādījumu kopšanai nederēs krūmi ar ļoti nokareniem zariem, jo tas traucē tehnoloģiskajā procesā, kā arī apakšējo zaru ogas ir nekvalitatīvākas. Nepieciešamas šķirnes ar stāviem vai nedaudz izvērstiem krūmiem.

Šķirnēm jābūt ar lokaniem zariem un izturīgām pret mehānisku iedarbību.

Bieza ogu miza ir ļoti svarīga novākšanas procesā, jo ogas tiek pakļautas mehāniskai iedarbībai, kuras laikā var zaudēt kvalitāti.

Izvēloties šķirni mehanizētai novākšanai, jāņem vērā krūma spēja nezaudēt ražību arī nākamajā gadā pēc purināšanas. Komercstādījumos liela nozīme ir ražas pastāvīgumam, jo galvenais mērķis ir gūt peļņu. Ja raža būs tikai katru otro gadu, tad to būs grūti panākt, jo kopšanas izdevumi saglabājas arī bezražas gados.

Cik ilgi šķirnei nav nepieciešama atjaunojošā apgriešana? Šī tehnoloģija ietver tikai ļoti minimālu daļu roku darba, kas izmaksā krietni dārgāk nekā mehanizētā stādījumu kopšana. Jo ilgāk šķirne spēj saglabāt kvalitatīvās īpašības bez atjaunojošās griešanas, jo mazāka būs gala produkta pašizmaksa, tātad arī peļņa.

Arī mehanizēti novācot ērkšķ­ogas, neder zema auguma krūmi, jo ogu vācamā kombaina tehnoloģija neļauj novākt mazus un šķidrus krūmus. Krūmiem jābūt liela auguma ar strauju augšanu.

Šai audzēšanas tehnoloģijai ieteiktās šķirnes ir ‘Invicta’, ‘Sadko’, ‘Hinnomaki strain’, ‘Kransnoslovjanskij’. Vācijā veiktajos pētījumos vislabākos rezultātus uzrādīja šķirne ‘Invicta’. Tai novēroja vienu no lielākajām ražām, vislielākās ogas, un arī ienākšanās laiks bija vis­agrākais. Slimību simptomi, lai arī šķirne nav pilnīgi imūna, netika novēroti.

80% Polijas rūpniecisko ērkšķ­ogu plantāciju aizņem ‘Bialy Triumf’ (vecais nosaukums ‘Whitesmith’) – veca angļu šķirne dzeltenzaļām ogām, ko audzē gan rūpnieciski, gan mazdārziņos, gan desertam, gan pārstrādei. Vēl rūpnieciski audzē arī ‘Invicta’ un pēdējā laikā arī ‘Rzeszowski’ lielām, ovālām, stingrām, pilngatavībā violetsarkanām ogām.

* ‘Invicta’ – izveidota Anglijā. Ziemcietība Latvijas apstākļos nepietiekami pārbaudīta. Krūms spēcīgs, vidēji skrajš. Zarošanās vidēja. Ērkšķainība vidēja. Ražība augsta. Izturība pret miltrasu vidēja. Ogas ienākas vidēji vēlu. Tās vidēji lielas, apaļas vai nedaudz izstieptas, gaiši zaļas, stingras, ar vāju vaska apsarmi un klātas ar matiņiem. Miziņa vidēji bieza. Garša laba. Ogas transportējot izturīgas, piemērotas svaigam patēriņam un pārstādei. Ražība augsta. Viena no Rietumeiropā izplatītākajām šķirnēm. Izturība pret miltrasu un lapu plankumainībām laba.

* ‘Sadko’ – izveidota Krievijā. Nogatavojas vidēji vēlu. Ātri sāk ražot. Laba ziemcietība un izturība pret miltrasu un plankumainībām. Ražība augsta (10–15 t no hekt­āra). Lietojums universāls. Krūms ir vidēji augsts, spēcīgs, mazliet izvērsts, bet dažreiz saspiests, ar augstu dzinumu veidošanas spēju. Dzimumi ļoti gari, taisni un vidēji resni. Ērkšķainība ir maza. Ērkšķi reti, īsi un dzinumu galos nav sastopami. Uz vecajiem dzinumiem ērkšķu nav. Ogas (3,4–4.5; līdz 7 g) ieapaļas vai ovāli bumbierveidīgas formas, gaiši sarkanas, sarkanas ar biezu vaska pārklājumu.

* ‘Hinnomaki strain’ – šķirne izveidota Somijā. Ātri sāk ražot. Augsta ziemcietība un izturība pret miltrasu. Ražība 6–11 t no hektāra. Krūms ir vidēja lieluma, pusizvērsts, biezs, dzinumi smalki, arkveida, ērkšķainība vidēja. Ogas ir vidēja vai maza izmēra (2,8–3,5 g), zaļgandzeltenas krāsas, ar plānu miziņu. Transportēšanas izturība vidēja. Izmantošana – pārstrādei.

 

Raksts publicēts žurnālā “Agro Tops”.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+