Ekonomika
Nauda

Latvija reputācijas krīzē. Kā izkļūt, vērtē Znotiņa un finanšu ministre 16

Foto: LETA

“Moneyval” ziņojums negatīvi ietekmē Latvijas reputāciju

Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas “Moneyval” ziņojums negatīvi ietekmē Latvijas reputāciju, bet tā tiks atjaunota, ceturtdien žurnālistiem atzina Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta (Kontroles dienests) vadītāja Ilze Znotiņa.

Ceturtdien Finanšu sektora attīstības padomes sēdē tika uzklausīts “Moneyval” priekšsēdētāja Daniela Telesklafa ziņojums par finanšu noziegumu situāciju Latvijā un rekomendācijām to apkarošanai.

Atbilstoši ceturtdien publicētajam “Moneyval” ziņojumam Latvijai noteikts pastiprināts kontroles režīms, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem.

“Moneyval” Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā.

Znotiņa uzsvēra, ka “Moneyval” vērtējums par Latviju ir objektīvs, tāpēc nevajadzētu tērēt laiku, mēģinot apstrīdēt vai iebilst vērtējumam.

“Patlaban ir ārkārtīgi ātri jāvirzās uz priekšu rekomendāciju ieviešanā, atvēlot tam intelektuālus un finansiālus resursus. “Moneyval” rekomendāciju ieviešana ir pats svarīgākais darbs, nevis blakus darbs, jo sekas var būt nopietnas un tālejošas,” sacīja Kontroles dienesta vadītāja.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Negatīvas sekas Latvijai

Pēc Znotiņas teiktā, “Moneyval” ziņojums jau ir radījis negatīvas sekas Latvijai, ietekmējot valsts reputāciju, bet sekas neesot tik nopietnas, kādas tās varētu sagaidīt, ja Latvija neieviesīs ziņojumā minētās rekomendācijas.

“Es esošo situāciju nebaidos saukt par krīzi. Bet neviens nevēlas nonākt situācijā, kad būtu jāsāk runāt ne tikai par valsts reputāciju, bet arī valsts drošību. Es uzņemos atbildību, par to, ka tiks veikts viss, lai Latvija nenonāktu “Moneyval” “pelēkajā sarakstā”, kur patlaban ir Serbija. Mēs kā Ziemeļvalsts nevēlamies būt šādā situācijā un arī nebūsim. Patlaban vairāk nekā pusgadu strādājot pie uzlabojumiem, mūsu izredzes parādīt labu progresu ir lielas, ja turpināsim strādāt tik pat intensīvi,” sacīja Kontroles dienesta vadītāja.

Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS) piebilda, ka gadījumā, ja Latvija gada laikā neuzrādīs pietiekamu progresu “Moneyval” rekomendāciju ieviešanā, valsti varētu iekļaut tā dēvētajā “Moneyval” “pelēkajā sarakstā”, kas nozīmē faktiskus apgrūtinājumus veikt pārrobežu maksājumus.

Ministre minēja piemēru, kad Ungārijai draudēja iekļaušana “Moneyval” “pelēkajā sarakstā”, tomēr gada laikā šī valsts ieviesa rekomendācijas un sarakstā tomēr netika iekļauta.

“Moneyval” noteiktā pastiprinātā kontrole, pēc Znotiņas teiktā, nozīmē, ka Latvijai piecu gadu laikā ir jāievieš gana daudz rekomendāciju finanšu noziegumu apkarošanā. Viņa informēja, ka Latvijā ir izstrādāts pasākumu plāns, kurā ir ietverti īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa darbi. Minēto plānu ar konkrēti veicamiem darbiem līdz 2019.gada beigām iecerēts apstiprināt šā gada septembrī.

Znotiņa arī piebilda, ka ceturtdien publiskotais “Moneyval” vērtējums ir par situāciju Latvijā līdz 2017.gada beigām, bet šī gada notikumi, piemēram, “ABLV Bank” pašlikvidācijas process netika ņemti vērā.

“Skaidrs, ka šie notikumi ietekmēs vērtējumu par Latviju, kad pēc gada dosimies uz “Moneyval” atskaitīties par progresu,” atzina Kontroles dienesta vadītāja.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

Slikto Latvijas vērtējumu par finanšu noziegumiem ietekmēja iestāžu prasmju un resursu trūkums

Finanšu ministre uzsvēra, ka “Moneyval” ziņojumā neesot lielu pārsteigumu, jo ziņojumā paustā kritika bijusi zināma.

Reizniece-Ozola atzinīgi izteicās par Znotiņas paveikto, nodrošinot, ka “Moneyval” vērtējums atsevišķos gadījumos nebija sliktās, kā tas varēja būt, bet citos gadījumos pat uzlabojies.

Reizniece-Ozola norādīja, ka Latvijai ir gads laika, lai uzlabotu situāciju finanšu noziegumu apkarošanā.

“”Moneyval” norāda, ka Latvijā nav problēmu ar likumdošanu naudas atmazgāšanas apkarošanas jomā, cik ar regulējuma praktisku piemērošanu, spēju ieraudzīt finanšu noziegumus, tos izmeklēt un piemērot sodu,” pauda ministre.

Lorem ipsum
FOTO: Leta

“Moneyval” vadītājs sēdes dalībniekiem arī norādījis, ka turpmāk “Moneyval” vērtēs “ABLV Bank” pašlikvidācijas procesu. “No tā, cik profesionāli un atklāti tiks vadīts šis process, būs atkarīgs nākamais “Moneyval” vērtējums par Latviju,” piebilda finanšu ministre.[/caption]

Aicināta vērtēt atbildību par “Moneyval” ziņojumā pausto slikto Latvijas novērtējumu, Reizniece-Ozola atzina, ka “atbildība par esošo situāciju ir jāuzņemas visiem kopā ne tik daudz par pagātni, cik nākotni”, tomēr šāda situācija izveidojusies iestāžu prasmju un resursu trūkuma dēļ.

Pēc viņas teiktā, patlaban ir jākoncentrējas uz darāmajiem darbiem, ceļot atbildīgo iestāžu kapacitāti, nodrošinot lielāku to neatkarību.

Saistītie raksti

“”Moneyval” vadītājs teica, ka varam radīt brīnišķīgus likumus, bet ja nav reālu lietu ar notiesājošiem spriedumiem, mēs nevarēsim pārliecināt pasauli, ka spējam kontrolēt riskus,” atzina finanšu ministre.

Jau ziņots, ka “Moneyval” noteikusi Latvijai pastiprinātu kontroles režīmu, jo Latvija saņēmusi zemu vai vidēju novērtējumu pēc vairākiem efektivitātes kritērijiem. “Moneyval” Latvijas rīcību atzīst par mazefektīvu divās jomās – patiesā labuma guvēju noteikšanā un masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas finansēšanas novēršanā. Vēl astoņās jomās Latvijas rīcība tiek atzīta par vidēji efektīvu.

LA.lv