Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
8. janvāris, 2013
Drukāt

“Latvijai vajadzētu vairāk kaulēties!”

Foto - LETAFoto - LETA

Valdībā šodien paredzēts apstiprināt ārlietu ministra ziņojumu par paveikto un iecerēto valsts ārpolitikā un ES jautājumos, kas vēlāk tiks apspriests janvārī paredzētajās Saeimas ārpolitikas debatēs. Kāds tad ir oficiālais Latvijas ārpolitikas vērtējums?


 

Vērtējot attiecības ar Krieviju pērn, Ārlietu ministrija (ĀM) norādījusi, ka abas valstis attīstījušas praktisko sadarbību – notikušas nozaru ministru tikšanās un dažādas citas sēdes. Tomēr uzsvērts, ka abu valstu attiecībās “negatīvus elementus ienesa Krievijas nepamatotās apsūdzības attiecībā uz februāra referendumu par otro valsts valodu, kā arī neobjektīvie vērtējumi un kritika starptautiskajās organizācijās par Latvijas vēstures jautājumiem un nepilsoņu problemātiku”. Latvijas Universitātes politiskās komunikācijas asociētais profesors Ojārs Skudra teic, ka šī daļa tomēr ziņojumā ir nekonkrēta, jo jēdziens “nepamatotas apsūdzības” ārpolitikā nepastāvot, bet gan pastāv valstu viedokļi un tieši tā jāvērtē Krievijas paziņojumi. Tikmēr Austrumeiropas Politikas pētījumu centra pētnieks Māris Cepurītis uzskata: labi, ka ĀM atzinusi, ka tieši Krievija ir tā, kas attiecībās ar Latviju veido negatīvu fonu.

Piesardzīgs ir ministrijas tālākais skatījums par Latvijas attiecībām ar Krieviju. “Latvija ir ieinteresēta veicināt vienotu ES pieeju attiecībās ar KF un iestāsies par līdzsvarotu progresu visos darbakārtības jautājumos, tostarp Jaunais līgums, modernizācijas, enerģētikas, iesaldēto konfliktu risināšana, vīzu dialogs, dialogs par cilvēktiesību un likuma varas jautājumiem u. c.” teikts ziņojumā. O. Skudra uzsver, ka ziņojumā nav minēts, kādas ir konkrētas Latvijas nacionālās intereses attiecībās ar Krieviju, vien ir minēts par Latvijas uzņēmēju interešu aizstāvību. Ziņojumā norādīts, ka Krievijai jārisina “cilvēktiesību un likuma varas jautājumi”, kas saistāms ar sarunām par ES un Krievijas bezvīzu režīmu.

Ziņojumā atzīts, ka Latvijas ārpolitika koncentrēsies uz Latvijas interešu aizstāvību ES, stiprinot vienotā tirgus pamatprincipus, kā arī turpinās labvēlīgu nosacījumu panākšanu sarunās par ES daudzgadu budžetu. Latvija turpinās gatavoties eirozonai un prezidentūrai ES padomē 2015. gadā. Gan O. Skudra, gan M. Cepurītis kā pozitīvu tendenci atzīmē Latvijas eiropeizāciju.

“Mēs nesakām “ES un mēs”, bet gan, ka “mēs esam ES”. Tas ir labs idejiskais uzstādījums. Pozitīvi, ka tiek iezīmētas iespējamās prioritātes prezidentūrai,” piebilda 
M. Cepurītis.

Ziņojumā pausts arī vērtējums pasaules mēroga ārpolitikas jautājumiem, piemēram, asinsizliešanai Sīrijā, Irānas vēlmei iegūt kodolieročus, kā arī citiem notikumiem, kas saistāmi ar Tuvajiem Austrumiem. LU profesors, speciālists Tuvo Austrumu jautājumos Leons Taivans saka: ziņojums neatgādina Latvijas ārpolitikas doktrīnas produktu, bet gan kompilāciju no svešas izcelsmes dokumentiem. “Pieminētās definīcijas par vienotības trūkumu starptautiskā sabiedrībā, masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanas draudiem, sabiedrību radikalizāciju un terorisma draudu izplatību šobrīd nav aktuālas Latvijas drošībai. Tādēļ Latvijai “konfliktu novēršana un izbeigšana plašākā Tuvo Austrumu reģionā nav aktuāls jautājums, ko aprakstīt ziņojumā,” teica profesors. Komentējot ĀM pausto pozīciju, ka Izraēlas un Palestīniešu pašpārvaldes tiešās sarunas ir labākais pamats situācijas stabilizācijai reģionā, L. Taivans atbild, ka tā nav Latvijas, bet gan ASV un Izraēlas pozīcija. “Vai šeit Latvijai nebija jāpakaulējas? ASV un Izraēla izdara spiedienu uz Latviju, liekot lūgt piedošanu holokausta lietās, veicot spiedienu par ebreju īpašumu atdošanu anonīmām svešzemju organizācijām. Šeit Latvija būtu varējusi ieturēt pauzi, paklusēt un pakaulēties ar ASV un Izraēlu. Kāpēc tāda iztapība?” jautāja profesors. Ziņojumā pieminētos uzbrukumus Rietumvalstu vēstniecībām, kā arī terora aktus, kas apliecinot terorisma draudu aktualitāti ikvienai valstij, tajā skaitā Latvijai, profesors sauc par bezierunu piespēli ASV. “Latvijas un Baltijas valstu vēstniecības Tuvajos Austrumos ir tikai Ēģiptē, un lieka savas pozīcijas “skaidrošana” nevajadzīgi ieinteresēs attiecīgas teroristu organizācijas. Latvijai šeit noteikti vajadzētu turēties malā no “personīgas” pozīcijas (ierobežojoties ar “kopīgu” ES pozīciju),” argumentēja L. Taivans.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+