Mobilā versija
+3.5°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
12. augusts, 2013
Drukāt

“Latvijas dzelzceļš” dzimšanas dienā pateicas darbiniekiem (1)

Karīna MiezājaKarīna Miezāja

Ar gandarījumu par labi padarītu darbu, sirsnīgā noskaņā koncerna “Latvijas dzelzceļš” darbinieki aizvadītajā nedēļā atzīmēja uzņēmuma 94. gadskārtu.

 

“Latvijas dzelzceļa” 94. gadskārtas pasākumā Dzelzceļā muzejā bija daudz smaidu, ziedu un valdīja labs noskaņojums. Koncerna un Satiksmes ministrijas apbalvojumus saņēma labākie mātes un arī visu piecu meitas uzņēmumu un AS “Pasažieru vilciens” darbinieki, tostarp zinoši jauni cilvēki un darba veterāni. “Latvijas dzelzceļā” ir izveidojušās un veidojas dzelzceļnieku dinastijas, kas uzņēmumu padara stiprāku.

Bijušais rēzeknietis, patlaban rīdzinieks trīsdesmit gadus vecais Pāvels Četirboks kravu terminālu “Ziemeļblāzma” vada vienu nedēļu. “Latvijas dzelzceļa” Gada balvu viņš saņēma par savu kravu plūsmas pētījumu Rīgas Krasta stacijā, kas bija arī maģistra darbs Rīgas Tehniskajā universitātē. Piebildīšu, ka Gada balvu uzņēmumā pasniedz ar mērķi rosināt Latvijas zinātnes un moderno tehnoloģiju attīstību un pielietojumu ar dzelzceļa nozari saistītajās inženierzinātnēs un uzņēmējdarbībā.

Pāvels karjeru koncernā sāka pirms sešiem gadiem vilciena sastādītāja amatā, patlaban viņa pakļautībā ir aptuveni 50 darbinieku. Uz jautājumu, kāpēc jaunietis izvēlējās darbu “Latvijas dzelzceļā”, Pāvels atbild – bija divi iemesli. Proti, vecmāmiņa dzelzceļniece aizvien teikusi, ka dzelzceļš būs visos laikos, turklāt strādāt dzelzceļā nozīmē strādāt stabilā uzņēmumā. Pāvels arī atzīst – viņu, tāpat kā citus jauniešus bez dzelzceļa stabilitātes piesaista arī labais atalgojums. Viņš teic, ka patlaban esot daudz jāmācās tiešajā darbā, tomēr nākotnē gribot kļūt par zinātņu doktoru dzelzceļa nozarē.

{source}
<iframe width=”640″ height=”360″ src=”//www.youtube.com/embed/Y1ZjozJw0Ng” frameborder=”0″ allowfullscreen></iframe>
{/source}

Savukārt SIA “Ritošā sastāva serviss” Rīgas iecirkņa atslēdznieks Gunārs Hāzenfuss par ieguldījumu uzņēmumā, kur viņš darbojas jau 51 gadu, izaugsmē saņēma balvu – pulksteni. “Latvijas dzelzceļš” viņam, puisim no Vietalvas, ir pirmā un vienīgā darba vieta. Sešdesmit septiņus gadus vecais dzelzceļnieks teic, ka savu izvēli nenožēlo un savā darba vietā aizvien jūtas novērtēts. Svarīgi, ka arī spēka pietiek, tāpēc doties atpūtā viņš nedomājot. Arī G. Hāzenfusa dēls Voldemārs ir dzelzceļnieks – viņš strādā par konduktoru AS “Pasažieru vilciens”.

Dzelzceļa pārņemšana atbrīvotajās teritorijās un Latvijas Dzelzceļa virsvaldes – vienīgā valsts dzelzceļa apsaimniekotāja – dibināšana notika 1919. gadā, bet kustību pa pirmo dzelzceļa iecirkni Latvijas teritorijā Rītupe–Daugavpils atklāja daudz agrāk – jau 1860. gadā.

“Latvijas dzelzceļam” aizvien bijusi raksturīga atrašanās reģiona centrā, kas arī padomju okupācijas laikā nodrošināja uzņēmumam viszinošāko darbinieku piesaisti, uzsver koncerna prezidents Uģis Magonis. Pēc Latvijas valsts neatkarības atjaunošanas 1990. gadā “LDz” turpināja sadarbību ar kaimiņvalstīm esošās dzelzceļa sistēmas ietvaros, kas nodrošināja vienādu tehnoloģiju izmantošanu un vieglāku robežu šķērsošanu, piebilst uzņēmuma vadītājs. Tas ļāva uzņēmumam sasniegt šī brīža labos rezultātus un nodrošināt valsti ar lieliem nodokļu ieņēmumiem. Pērn sasniegtais rekordlielais pārvadāto kravu daudzums rāda, ka, konkurējot ar kaimiņvalstu uzņēmumiem, “Latvijas dzelzceļš” tranzīta kravām nodrošina augstu apkalpošanas kvalitāti, arī noteikti tarifi par infrastruktūras izmantošanu ir konkurētspējīgi. “Nākotnē ieguldīsim naudu jaunajās tehnoloģijās, modernizācijā. Tas ir mūsu vissvarīgākais uzdevums. Salīdzinājumā ar citu Eiropas valstu dzelzceļiem, kur tehnoloģijas ir augstākā līmenī nekā mums, ir kur tiekties. Darbinieki Latvijā ir zinošāki, viņi var izdarīt daudz vairāk nekā darbinieki valstīs, kur ir šīs augstās tehnoloģijas,” tā U. Magonis.

“Latvijas dzelzceļa” vadītājs atzīst, ka ikdienas darbā palīdz Satiksmes ministrijas izpratne par nozares vislielākā uzņēmuma problēmām, tomēr valdības līmenī viņš vēlētos lielāku izpratni. Vispirms jau jautājumā par koncerna nopelnītajām dividendēm, kuras atstājot uzņēmuma rīcībā ieguvums valstij pēc vairākiem gadiem būtu daudz lielāks, nekā patlaban maksājot tās valsts budžetā.

Dzelzceļniekus sveica un Satiksmes ministrijas diplomus viņiem pasniedza Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietniece Džineta Innusa. Savukārt koncerna sarūpētās balvas un diplomus pasniedza Uģis Magonis un uzņēmuma Personāla daļas vadītāja Lolita Smiltniece. Par sirsnīgu noskaņu pasākumā rūpējās Aija Andrejeva, kuras vectētiņš arī bijis dzelzceļnieks un komponists, mūziķis Uldis Marhilēvičs.

 

Fakti

Koncerns “Latvijas dzelzceļš”

  • koncernā ietilpst mātes uzņēmums valsts akciju sabiedrība “Latvijas dzelzceļš” un šādas meitas sabiedrības: SIA “Ldz Cargo”, SIA “LDz infrastruktūra”, SIA “LDz Ritošā sastāva serviss”, SIA “Ldz Apsardze” un SIA “LatRailNet”,

  • nodarbina gandrīz 12 000 darbinieku,

  • pērn pārvadāja rekordlielu – 60,5 miljoni tonnu – kravu daudzumu, nopelnīja 25,7 miljonus latu un valstij nodokļu maksājumos samaksāja 82,7 miljonus latu.

  • 

Pievienot komentāru

Komentāri (1)

  1. Nu mēs jau redzam tikai tos Lielos,mazie paliek aizkrāsnē,mana kolēģe jau 30 gadus nostrādājusi,nu jā
    ,nozīmīte un “kaut kāda prēmija”,labākie strādnieki vienmēr ir no augšas,kaut pāris gadus nostrādājuši.
    Arī manā gadījumā,visiem 50 gadu jubilejā bija dāvana algas apmērā,neskatoties,cik ilgi nostrādāts,bet man pat ne puķes,kaut jau divarpusgadus nostrādāju,solīja ,ka būs,pat rēķinājos ar to,bet nekā,bez paskaidrojumiem? Teikšu tā-pretīgi!!!

Draugiem Facebook Twitter Google+