Mobilā versija
+5.0°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
11. marts, 2012
Drukāt

Latvijas Institūta budžets sarucis par 73%

karina

Pēdējo trīs gadu laikā Latvijas Institūta budžets zaudējis 73% no sava kādreizējā finansējuma, attiecīgi bija jāsamazina arī darbinieku skaits, intervijā aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Institūta direktore Karina Pētersone (attēlā).

Patlaban institūtā ir tikai četri darbinieki, kuri galvenokārt darbojas elektroniskajā vidē un sniedz pamatinformāciju par Latviju angļu valodā, informācija par mūsu valsti ir pieejama arī franču, spāņu, vācu, krievu, igauņu, ķīniešu, arābu, portugāļu valodā.

Institūta darbinieki katru nedēļu izsūta ap 2000 adresātu ziņu apkopojumu angļu valodā par svarīgākajiem notikumiem Latvijā iepriekšējā nedēļā – par finanšu un politisko situāciju, stāvokli darba tirgū, kultūras novitātēm.

Latvijas Institūta darbinieki ļoti aktīvi strādā arī sociālajos tīklos – tviterī un “Facebook”, kur Latvijas Institūtam ir pastāvīgie konti. Ar 27.janvāri Latvija sāka jaunu radošu komunikāciju formātu sociālajā tīklā “Facebook”, pievienojoties vairāk nekā 800 miljoniem “Facebook” lietotāju visā pasaulē. Latvija ir viena no pirmajām valstīm ar oficiālu “Facebook” lapu, kas sev izvirzījusi mērķi līdz gada beigām piesaistīt 100 000 sekotāju, tādējādi vairojot Latvijas atpazīstamību pasaulē.

Oficiālo Latvijas lapu “Facebook” un tās saturu veido Latvijas Institūts un Valsts kanceleja sadarbībā ar reklāmas aģentūru “Leo Burnett Riga”, kas 2011.gada beigās uzvarēja bezbudžeta radošajā konkursā. Lapas saturu uzraudzīs Latvijas Institūta izveidota konsultatīvā padome, kuras sastāvā ir ministriju un valsts iestāžu pārstāvji un nozares eksperti. Valsts budžeta finansējums šim projektam nav paredzēts, tādēļ radošo risinājumu izstrādei tiks piesaistīti sadarbības partneri, kuri ieinteresēti pozitīva Latvijas tēla veidošanā. Tāpat sadarbība sākta arī ar dažādu nozaru ekspertiem un valsts iestādēm, kas nodrošinās aktuālas, interesantas informācijas plūsmu sociālajā tīklā.

Latvijas oficiālās “Facebook” lapas pamatideja ir vienkārša – “If you like Latvia, Latvia likes you” (“Ja tev patīk Latvija, Latvijai patīc tu”). Mūsu valsts savu patiku visiem “Facebook” lapas apmeklētājiem nodos ar iespēju piedalīties interesantās aktivitātēs, saņemt dažādas balvas.

Latvijas Institūts regulāri kontaktējas ar ārvalstu žurnālistiem, kas ir akreditēti Latvijā. Pirms katra nozīmīga politiska pagrieziena, piemēram, referenduma, tiek gatavots skaidrojošs izziņas materiāls, kas parāda notiekošā juridisko un politisko fonu, partiju pozīcijas. Ārzemju žurnālistiem, kuri pirms referenduma par Satversmes grozījumiem par krievu valodas statusu Latvijā vēlējās tikties ar politisko notikumu komentētājiem, politologiem, Latvijas Institūts rīkoja preses konferenci, kurā bija iespēja izjautāt ekspertus, valsts amatpersonas, nacionālo kultūras biedrību pārstāvjus.

Latvijas Institūts arī mēģina sajust, ko par aktualitātēm domā Latvijas sabiedrība, šim mērķim kalpo regulārās “Trešdienas sarunas”. Plašākās telpas, ko institūts ieguva pērn maijā, ļauj rīkot pasākumus kopā ar Latvijas Universitāti un Latvijas Zinātņu akadēmiju, kuras īsteno valsts pētījumu programmu “Nacionālā identitāte”. 29. februārī, piemēram, notika diskusija “Tautas attīstība, identitātes un piederības sajūta pētījumos un pēc referenduma realitātē”.

LU veiktajā pētījumā, kas apkopots pārskatā “Tautas attīstība 2010/2011”, sniegts jēdziena “nacionālā identitāte” skaidrojums, parādīts, ar ko tā atšķiras no citām identitātēm, kāpēc tā ir tik nozīmīga gan indivīdam, gan valstij. Skaidrojot nacionālo identitāti, tiek analizēta arī pilsoniskā un etniskā nacionālisma mijiedarbe valstiskās piederības veidošanās procesā. Īpaša uzmanība pievērsta vēsturiskajai atmiņai, tostarp salīdzinot latviešu un krievvalodīgo Latvijas iedzīvotāju vēsturiskās atmiņas atšķirības.

Pārskatā īpaša uzmanība piešķirta Latvijas iedzīvotāju migrācijas jautājumiem, gan skatot tos vēsturiskā perspektīvā, pievēršoties migrācijas lielākajām plūsmām 19. un 20.gadsimtā, gan arī aplūkojot pašreizējo migrācijas problēmu loku. Pētījums par latviešu imigrantiem Īrijā un Anglijā atklāj, kā emigrācijas ceļus caurstrāvo dilemma starp valstisko piederību un vēlmi pēc labklājības ātrākas sasniegšanas.

Diskusijā tika pulcināti ne tikai pētnieki, bet arī praktiķi, politologi, etnisko kopienu, diasporas, preses un valdības pārstāvji, lai analizētu pētījuma nozīmi pēcreferenduma secinājumos.

Nākamajā tikšanās reizē institūts lūdzis ekspertus izvērtēt populārākos Latvijas zīmolus.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+