Mobilā versija
Brīdinājums -0.4°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
13. janvāris, 2014
Drukāt

Latvijas šprotēs Krievija konstatē paaugstinātu benzopirēna līmeni; ražotāji neizpratnē (2)

Foto - Shutterstock.comFoto - Shutterstock.com

Krievijas federālais veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienests “Rosseļhoznadzor” Latvijā ražotajās šprotēs konstatējis paaugstinātu benzopirēna līmeni.

Paaugstinātu benzopirēna līmeni “Rosseļhoznadzor” konstatējis, veicot veterinārās kontroles pasākumus.

Saskaņā ar “Itar-Tass” publiskoto informāciju neatbilstošu produkciju ražojuši četri uzņēmumi.

Tomēr “Praim-Tass” vēsta, ka minēto produkciju ražojis tikai viens Latvijas uzņēmums – SIA “Rānda”. “Rosseļhoznadzor” informē, ka “Rāndas” ražotajām šprotēm piemērota pastiprināta kontrole.

Zivju konservu ražotāja SIA “Rānda” neizpratnē par Krievijas patērētāju aizsardzības dienesta “Rospotrebnadzor” paziņojumu saistībā ar paaugstināta benzopirēna daudzumu uzņēmuma eksportētajās šprotēs, biznesa portālu “Nozare.lv” informēja uzņēmuma līdzīpašnieks un valdes loceklis Oskars Grosmanis.

Saskaņā ar “Itar-Tass” publiskoto informāciju paaugstinātu benzopirēna līmeni “Rosseļhoznadzor” konstatējis, veicot veterinārās kontroles pasākumus. Minēto produkciju ražojis Latvijas uzņēmums – SIA “Rānda”. “Rosseļhoznadzor” informē, ka “Rāndas” ražotajām šprotēm piemērota pastiprināta kontrole.

“Esam pilnīgā neizpratnē. Nekādu oficiālu informāciju neesam saņēmuši, bet, spriežot pēc mājaslapas datiem, norma pārsniegta 35 reizes, kas ir pilnīgs absurds. Tad jau konservu kārbās būtu jābūt oglei,” sacīja Grosmanis.

Viņš arī norādīja, ka uzņēmumā ražotā produkcija tiek gatavota saskaņā ar visām noteiktajām normām, un uzņēmums patlaban gaida turpmāko informāciju no Krievijas dienestiem par lietu tālāko virzību.

Kā ziņots, 2011.gadā sarežģītu sarunu rezultātā Latvijas šprotu ražotāji panāca, ka no 2014.gada 1.janvāra benzopirēna pieļaujamā norma šprotēs paliks līdzšinējā līmenī, bet pārējiem kūpinātu zivju produktiem tā tiks samazināta vairāk nekā divas reizes.

Iepriekš Eiropas Komisija (EK) pieprasīja kūpinātām šprotēm piemērot benzopirēna normu – piecus mikrogramus uz kilogramu produkta, savukārt Latvija uzturēja pozīciju par nepieciešamību noteikt astoņus mikrogramus uz kilogramu. Pēc Briselē notikušajām kārtējām sarunām ar EK Latvija panākusi kompromisu par policiklisko aromātisko ogļūdeņražu jeb benzopirēna pieļaujamo normu šprotēs, akceptējot tās kā īpašu produktu ar tam atsevišķi noteiktu benzopirēna līmeni.

Lai pierādītu, ka tikai šī norma ļauj ražot kūpinātas šprotes ar patērētāju iecienītajām garšas, smaržas un krāsas īpašībām, Zemkopības ministrija sadarbībā ar nozares uzņēmumiem finansēja analīžu veikšanu speciāli izraudzītiem tradicionāli kūpinātu šprotu konservu paraugiem, kā arī vairākkārt nosūtīja EK informāciju, kas pamatoja nepieciešamību noteikt kūpinātām šprotēm augstāku benzopirēna līmeni nekā pārējām kūpinātām zivīm.

Patlaban vairāk nekā 90% no Latvijā saražotiem kūpinātu zivju konserviem eļļā veido konservi “Šprotes eļļā” un “Rīgas šprotes eļļā”. Latvijā kūpinātu zivju konservus ražo 26 zvejas produktu pārstrādes uzņēmumi, un pēdējos piecos gados kūpinātu zivju konservu eksporta apjoms sasniedza 34 miljonus latu gadā, kas ir aptuveni 60% no kopējā Latvijā saražoto konservu daudzuma.

Pievienot komentāru

Komentāri (2)

  1. Ja krievijai vajadzēs,viņa šprotu bundžā atomzemūdeni atradīs.

  2. Vai nav tikai žavēti maskaļi?

Draugiem Facebook Twitter Google+