Mobilā versija
-0.1°C
Sabīne, Sarma, Klaudijs
Pirmdiena, 5. decembris, 2016
17. oktobris, 2013
Drukāt

Latvijas zvejnieki nākamgad varēs vairāk zvejot reņģes, mazāk brētliņas (4)

Foto: LETAFoto: LETA

Latvijas zvejnieki nākamgad Baltijas jūrā drīkstēs zvejot vairāk reņģu, bet brētliņu zvejas iespējas 2014.gadā būs mazākas nekā šogad. To paredz ceturtdien, 17. oktobrī, ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē (LZMP) Luksemburgā apstiprinātās kvotas zvejai Baltijas jūrā nākamgad, portālu “LA.lv” informēja Zemkopības ministrijā (ZM).

Reņģu zvejas kvota Baltijas jūras centrālajā daļā nākamgad būs par 25% lielāka nekā šogad. Sākotnēji Eiropas Komisija (EK) piedāvāja kvotas palielinājumu 59% apmērā, taču šo priekšlikumu Baltijas jūras piekrastes ES dalībvalstis neatbalstīja, lai izvairītos no iespējamām negatīvām sekām, ja nākotnē atkal sekotu straujš kvotas samazinājums. Savukārt reņģu zvejas kvota Rīgas jūras līcī, salīdzinot ar 2013.gadu, būs par 0,4% lielāka.

Toties brētliņu zvejas iespējas samazinātas par 4%. EK priekšlikumā bija paredzēts 11% kvotas samazinājums. Arī lašu nozvejas kvota Baltijas jūrā 2014.gadā samazināta – par 2%, norāda ZM.

Mencu zvejas iespējas Baltijas jūras rietumu daļā samazinātas par 15%, taču Latvijai nozīmīgā austrumu krājuma mencas zvejas iespējas palielinātas par 7% – vēl lielāku palielinājumu, kas bija pieļaujams saskaņā ar zinātnieku atzinumu, ierobežo mencu pārvaldības plāna nosacījumi.

Zvejas dienu skaitu mencu zvejā Baltijas jūrā saskaņā ar mencu pārvaldības plāna nosacījumiem tiks samazināts par 10%, t.i., līdz 146 dienām Baltijas jūras austrumu daļā vai 147 dienām Baltijas jūras rietumu daļā. Tomēr 15% līmenī tiek saglabāta elastība zvejas dienu nodošanai starp zvejas kuģiem, kas ir nepieciešama gadījumos, ja kādam pietrūkst zvejas dienu, bet cits tās neizmanto līdz noteiktajam limitam. EK sākotnēji piedāvāja 10% elastību.

“Esmu gandarīta, ka Baltijas jūras reģiona valstis sarežģītās, bet konstruktīvās sarunās spēja vienoties par kompromisu,” uzrunā ES Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sēdes dalībniekiem sacīja Latvijas zemkopības ministre Laimdota Straujuma.

“Mums izdevās vienoties par Latvijas zivsaimniecības nozares interesēm atbilstošām nozvejas kvotām. Kopumā nozvejas kvotas 2014. gadā, salīdzinot ar 2013. gadu, ir palielinājušās vai saglabājušās nemainīgas. Samazinājums ir brētliņas kvotai, bet tas saistīts ar zvejas radītās mirstības mērķlieluma pārrēķinu, kuru veikusi Starptautiskā jūras pētniecības padome. Tas bija nepieciešams, lai līdz 2015. gadam zivju krājumiem Baltijas jūrā spētu nodrošināt maksimālas ilgtspējīgas nozvejas apjomus. Tomēr vēlos uzsvērt, ka arī šajā gadījumā Latvija ir sekmīgi aizstāvējusi savas intereses par pakāpeniskumu virzībā uz jaunā mērķa sasniegšanu, panākot ievērojami mazāku brētliņas kvotas samazinājumu par Eiropas Komisijas piedāvāto,” atzina zemkopības ministre.

Arī Latvijas Zivsaimnieku asociācijas (LZA) prezidents Inārijs Voits ziņu aģentūrai BNS sacījis, ka zivsaimnieki nozvejas kvotu sadali 2014.gadam vērtē pozitīvi.

“Šoreiz ir panākts maksimāli labvēlīgs rezultāts, tam es pilnībā piekrītu,” viņš teica, piebilstot, lai arī brētliņu zvejas iespējas nākamgad ir samazinājušās par 4%, LZMP izdevies panākt par septiņiem procentpunktiem mazāku brētliņas kvotas samazinājumu nekā sākotnēji piedāvāja EK.

Lēmums par kvotām pieņemts, balstoties uz Baltijas jūras reģiona sadarbības foruma BALTFISH priekšlikumu. No 2013. gada vidus BALTFISH prezidējošā valsts ir Latvija un pēc tam, kad šī gada augustā EK publicēja savu priekšlikumu 2014. gada nozvejas kvotām Baltijas jūrā, Latvija vadīja kopējā BALTFISH priekšlikuma izstrādi.

Pievienot komentāru

Komentāri (4)

  1. Vēl tikai jānosaka reņģēm samazinātu,6% PVN likmi kā Māstrihtā uh Briselē!

"Mežvidu" tomātu karaļi pārstrādās arī ogas un kaņepes (6)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi.
Pasaulē
Gribējām, kā labāk, sanāk, kā vienmēr: Valsts izģērbj mazo uzņēmēju (10)Iecere no nākamā gada 1. janvāra noteikt minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu līmeni izpelnījusies ievērojamu pretestību, jo uzņēmēji brīdina, ka labie nodomi var beigties ar bēdīgām sekām.
Draugiem Facebook Twitter Google+