Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
17. decembris, 2012
Drukāt

Līdz 2020.gadam vidējā elektroenerģijas cena varētu pieaugt par 63%

Foto - LETAFoto - LETA

Gan valdībai, gan lielai daļai uzņēmēju, gan arī sabiedrībā trūkst izpratnes par to, kādu potenciālu elektroenerģijas cenu pieaugumu sevī slēpj vēsturiskie lēmumi, un šajā gadījumā var runāt par tādu parādību kā svētlaimīga neziņa, intervijā biznesa portālam “Nozare.lv” šādu viedokli pauda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

Kā vienu no būtiskākajiem šādiem vēsturiskajiem lēmumiem viņš min obligātā iepirkuma sistēmu, kas paredz obligātu koģenerācijas stacijās ar gāzi saražotās un atjaunojamās enerģijas projektos saražotās elektrības iegādi par noteiktu cenu, kas pārsniedz tirgus cenas līmeni. Šīs izmaksas obligātā iepirkuma komponentes (OIK) veidā sedz visi patērētāji.

Ar Ekonomikas ministrija (EM) veiktajiem aprēķiniem, kuros aplēsta dažādu faktoru, tai skaitā obligātā iepirkuma ietekme, drīzumā iecerēts iepazīstināt valdību. Jau ziņots, ka saskaņā ar tiem, pastāvot līdzšinējai elektroenerģijas ražošanas atbalsta politikai, laika posmā līdz 2020.gadam vidējā elektroenerģijas cena varētu pieaugt par 63%.

Pēc Pavļuta domām, tā nav tikai nozares ministra problēma, ja ir šāda ietekme uz tautsaimniecību, kas mērāma desmitos miljonu latu katru gadu, tas ir visas valdības līmeņa jautājums. Viņš vēloties kolēģus informēt un parādīt, kas ir gaidāms, lai kopīgi meklētu risinājumus.

Par prioritāro uzdevumu ministrs uzskata sapratīgu enerģijas izmaksu nodrošināšanu Latvijas patērētājiem, savukārt otrs uzdevums ir nodrošināt arī atbilstību tām iepriekš nolemtajām saistībām, ko Latvija uzņēmusies starptautiski. “Tagad faktiski esmu ķīlnieka lomā – no vienas puses, tiek izteiktas raizes, ka nesasniegsim 40% atjaunojamās enerģijas kopējā patēriņā. Tajā pašā laikā patērētājus, kam par to jāmaksā, neviens neaizstāv. Kad to daru, man pārmet, ka neatbalstu zaļo enerģiju,” teica Pavļuts.

Pavļuts vērtēja, ka patlaban EM ir saprātīgi izvērtējusi, kāds varētu būt atbilstoši iepriekš pieņemtiem noteikumiem realizēto projektu apjoms. Sanākot ļoti dīvaina situācija – Latvija jau diezgan drīz būs pilnīgi pašpietiekama elektroenerģijas ražošanas jomā, taču par katru jaunu radītu megavatstundu būs jāpiemaksā, jo neviena no tām nebūs par tirgus cenu.

“Pašpietiekamības stratēģija būtībā jau ir īstenota, tikai jautājums – par kādu cenu. Ņemot vērā vēsturiskos valdības apsolījumus, tas maksās stipri vairāk nekā maksāja elektroenerģija tirgū,” teica ministrs. Viņš skaidroja, ka ir zināms izmaksu līmenis, virs kura subsidējot, sanāk tik daudz dārgāk, ka tas vairs neattaisno to, ka tā ir mūsu enerģija, ka šeit ir radītas darbavietas, ka neimportējam.

Ministrija savās aplēsēs neesot pieņēmusi, ka tiks īstenoti pilnīgi visi projekti, kuri saņēmuši tiesības pārdot elektrību obligātajā iepirkumā. Esot zināmi pieņēmumi, un, pēc ministra domām, tie ir “daudzmaz saprātīgi”.

Vaicāts, kādu risinājumu iecerēts piedāvāt valdībai, viņš norādīja, ka netiks sniegts konkrēts risinājums, bet gan virkne variantu, ko ir iespējams darīt.

Pēc ministra norādītā, variantu nav daudz. Vienā vai otrā formā sadārdzinājumu var segt patērētājs. Vēl viens variants, ko var darīt, tīri teorētiski esot industrijas piedāvājums – ražotāji izteikuši interesi veikt pārdali, kas veic lielākus un mazākus OIK maksājumus. Tomēr šajā gadījumā, pēc Pavļuta norādītā, jāatceras mājsaimniecības, īpaši, ja ir aktualizēti jautājumi par nevienlīdzību un nabadzību. Elektroenerģijas izmaksu pieaugums trāpīs pa iedzīvotāju grupām ar zemāku ienākumu līmeni.

“Jādiskutē, kāds ir kompensācijas mehānisms iedzīvotāju grupām, kas pilnīgi noteikti nav spējīgas maksāt Dānijas tipa elektroenerģijas sadārdzinājumu tikai tāpēc, ka tā ir „zaļa”. Valdība ir devusi uzdevumu Labklājības ministrijai (LM) piedāvāt sociālās pārdales mehānismu šīm izmaksām, jo turpmāk, kad elektroenerģijas tirgus tiks atvērts, AS „Latvenergo” nevarēs subsidēt. Nebūtu pamata vienam pašam uzņēmumam to darīt uz sava rēķina, uz iekšējas šķērssubsīdijas rēķina,” teica ministrs.

Pavļuts arī vērtēja, ka elektroenerģijas ražotājiem, kas gūst virspeļņu, saņem vairāk, nekā pienākas, vajadzētu “padalīties”. “Tā ir nosacījumu pārskatīšana. Cik vajadzētu pienākties? Vajadzētu pienākties tik daudz, cik ir saprātīgas investīciju izmaksas, saprātīgas operatīvās izmaksas, nevis pārspīlētas, neefektīvas, uzpūstas, plus saprātīgā peļņa, bet ne jau virspeļņa. Ja kāda no šīm pozīcijām satur virspeļņu, sabiedrībai, visticamāk, nav pienākuma to finansēt. Tiesiskā paļāvība ir svarīga lieta, bet sabiedrībai nav pienākums maksāt virspeļņu, to nevar uzlikt par pienākumu ar likumu,” norādīja ministrs.

“Nodarīt pāri labticīgiem, jēdzīgiem ražotājiem nav nekādas vēlēšanās, tieši tāpat kā nav vēlēšanās finansēt virspeļņu no nodokļu maksātāju kabatas. Droši vien būs jāvienojas par kombinētu risinājumu,” sprieda ministrs.

Kādas izmaksas varbūt var uzņemties budžets, pieļāva ministrs.

Viņš atzina, ka viens no jautājumiem, kas ir jāanalizē, ir saistīts ar lielajām termoelektrocentrālēm. Ministrs norādīja, ka lielie koģenerācijas ražotāji saņem lielāko daļu OIK komponentes maksājumu, bet tie ir efektīvāki, saražo vairāk kilovatstundu (kWh) un atbalsta intensitāte jeb maksa par katru saražoto kWh ir mazāka. Tomēr pamata naudas masa iet uz gāzes koģenerāciju, un liela daļa no tā ir „Latvenergo”. Neskarot šo sistēmu, nebūs iespējams atrisināt šos jautājumus, uzskata ministrs. Pēc viņa teiktā, var izmantot kompensācijas mehānismus, atbalsta metodikas pārskatīšanu, ir iespējami dažādi varianti, bet par to jābūt valdības līmeņa diskusijai.

Vaicāts, vai uzskata par reālu risinājumu daļas maksājumu pārlikšanu uz budžetu, Pavļuts teica, ka negrib aizsteigties priekšā notikumiem un runāt par reāliem vai nereāliem risinājumiem. “Jāpiedāvā izvēles iespējas valdībai caurlūkošanai, jāsaņem mandāts par prioritātēm, par to, kādā veidā virzāmies uz priekšu,” skaidroja ministrs.

Kā ziņots, EM nonākusi pie secinājuma, ka, pastāvot līdzšinējai elektroenerģijas ražošanas atbalsta politikai Latvijā, laika posmā līdz 2020.gadam vidējā elektroenerģijas cena varētu pieaugt par 63%, tai skaitā mājsaimniecībām par 53% un lieliem ražojošiem uzņēmumiem par 73%. Nākotnē visbūtiskāko daļu elektroenerģijas kopējās cenas struktūrā aizņems OIK maksājumi. Ministrija patlaban saskaņo informatīvo ziņojumu, ko paredzēts iesniegt izskatīšanai valdībā, lai lemtu par risinājumu sagatavošanu līdz nākamā gada 1.martam.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+