Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
27. februāris, 2013
Drukāt

Lielbritānija vēlas pozitīvi izmainīt ES


Foto - Līga VasiļūnaFoto - Līga Vasiļūna

Eiropas Savienības dalībvalstīm jādod iespēja pašām izvēlēties, kurās jomās sadarboties un kurās ne, komentējot janvārī britu premjerministra Deivida Kemerona pausto aicinājumu pārskatīt dalības nosacījumus blokā, saka Lielbritānijas vēstnieks Latvijā Endrū Sopers.

 

Savukārt šonedēļ gaidāmo Ziemeļu nākotnes forumu, kura ietvaros Rīgā ieradīsies ziemeļvalstu, Baltijas valstu un Lielbritānijas valdības vadītāji, viņš dēvē par “atšķirīgu saieta veidu”, kas ļaus šīm valstīm dalīties to darbības pozitīvajā pieredzē.

 

 

– Latvijā būsiet pavadījis gandrīz trīs gadus. Vai pats sev izvirzījāt kādus mērķus, šeit ierodoties 2010. gadā?

– Mērķis bija turpināt uzlabot Lielbritānijas un Latvijas divpusējās attiecības, kuras jau ir ļoti spēcīgas un ļoti vēsturiskas. Lielbritānija vienmēr bijusi viena no Latvijas lielākajām atbalstītājām jau kopš 1919. gada. Tāpēc mēs turpinām strādāt pie mūsu attiecībām. Domāju, ka pēdējos gados esam uzlabojuši divpusējās attiecības, par ko liecina vairākas augstākā līmeņa apspriedes. Piemēram, pagājušajā gadā jūsu prezidents, premjerministrs un ārlietu ministrs apmeklēja Apvienoto Karalisti. Savukārt Lielbritānijas Eiropas lietu ministrs Deivids Lidingtons un tirdzniecības ministrs Stīvens Grīns apmeklēja Latviju. Un, protams, šonedēļ Latvijā ieradīsies arī Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerons. Tāpēc domāju, ka pēdējos gados sadarbība bijusi visai aktīva.

Kad šeit ierados pirms trīs gadiem, Latvija bija uzsākusi ceļu ārā no ļoti smagas ekonomiskās krīzes. Tādējādi mans galvenais iespaids par Latviju veidojies, redzot, cik ļoti šajā laikā situācija ir uzlabojusies.

Ministru prezidents Valdis Dombrovskis un viņa komanda ir pelnījuši lielas uzslavas par paveikto. Es arī ceru, ka šī situācija radīs priekšnoteikumus lielākiem ārvalstu, tostarp Lielbritānijas, ieguldījumiem.

– Runājot par gaidāmo Ziemeļu nākotnes forumu, sakiet, kamdēļ tāds nepieciešams? Šķiet, ir jau pietiekami daudz starptautisko organizāciju, kuru ietvaros var strādāt pie ciešākas sadarbības.

– Taisnība, bet Ziemeļu nākotnes foruma mērķis ir nedaudz citāds. Tās ir atšķirīga veida sanāksmes. Šī foruma mērķis ir radīt sadarbības platformu, kura atšķirtos no citām starptautiskajām konferencēm. Šeit nav nolūka pārrunāt rīcības plānus un paziņojumus. Tā vietā šajā forumā gribam savest kopā Ziemeļeiropas valstu līderus ar interesantiem politiķiem, uzņēmējiem, cilvēkiem, kam ir ļoti labas idejas par to, kā Ziemeļeiropas valstis varētu radīt jaunas darba vietas, veicināt konkurētspēju, nodrošināt izaugsmi un labklājību mūsu valstu pilsoņiem. Tādējādi tas ir mēģinājums nedaudz atkāpties no piesātinātā darba starptautiskajās organizācijās un Eiropas Savienībā un pavadīt laiku, lai pavērtos ārpus ierastajiem rāmjiem, lai problēmām rastu radošus risinājumus un nāktu klajā ar interesantām idejām. Šī būs trešā reize, kad notiek šāda veida forums. Pirmā bija pirms diviem gadiem Londonā, kad uzsvars tika likts uz darba vietu radīšanu un izaugsmi. Pērn Stokholmā notika foruma otrais saiets, kurā tika meklēti veidi, kā ilgi bez darba esošos cilvēkus atgriezt darba tirgū un kā risināt sabiedrības novecošanās problēmas.

– Vai iepriekšējos saietos apspriestās idejas realizējušās?

– Tā būs viena no lietām, ko tagad vērtēsim. Valdību vadītājiem būs apspriede, kuras laikā tie pārrunās pieredzes un to, kādus priekšlikumus no iepriekšējiem forumiem viņi mēģinājuši realizēt.

– Kāpēc šobrīd briti saskata nepieciešamību vēl ciešākai sadarbībai ar ziemeļvalstīm?

– Tā ir Kemerona personiska iniciatīva. Domāju, ka, pirms trim gadiem stājoties amatā, viņš pavērās uz ziemeļvalstīm un Baltijas valstīm un ieraudzīja dinamisku, novatorisku Eiropas reģionu, kas bija dzinējs virknei labu ideju.

Piemēram, viņš redzēja, kā Zviedrijas valdība mēģina veidot bezmaksas skolas, kā Dānija cenšas uzlabot savu veselības aprūpes sistēmu, kā Skandināvijas valstis veiksmīgi veicina sieviešu līdztiesību darba tirgū, kā šīs valstis risina sabiedrības novecošanās problēmas, reformējot pensiju sistēmas.

– Tajā pašā laikā nav noslēpums, ka daudzi austrumeiropieši Lielbritāniju uzlūko kā vietu, kur nopelnīt naudu, iegūt dāsnus sociālos pabalstus. Domājams, briti nav laimīgi par situāciju, kad miljoniem mārciņu no valsts kases aiziet pabalstos ārvalstniekiem. Vai Lielbritānijas valdība iecerējusi kaut kādas reformas, lai nodrošinātu, ka pabalsti neaiziet pie tiem, kam tie nepienākas?

– Jūs apgalvojat, ka briti ir ļoti noraizējušies par šiem jautājumiem, bet nedomāju, ka tas tā ir. Domāju, ka par šādām pro-
blēmām uztraucas pavisam maza sabiedrības daļa. Lielbritānija pilnībā aizstāv ES brīvā tirgus jēdzienu, un mēs esam šī jēdziena galvenie virzītājspēki. Un mēs turpināsim to darīt, mums tas ir svarīgi. Mēs ticam, ka visi ES pilsoņi var ceļot uz jebkuru citu bloka valsti un tur strādāt. Tāpēc mēs, protams, nevēlamies celt barjeras, kas traucētu brīvajam tirgum. Tajā pašā laikā domāju, ka Lielbritānijā jebkurā gadījumā notiek diskusijas par reformām pabalstu piešķiršanas kārtībā un runas par pabalstiem cilvēkiem, kuri nav Lielbritānijas pilsoņi, būs daļa no šīs diskusijas. Bet tas nav tas, kas stimulējis šīs debates. Tās drīzāk raisījušās tāpēc, ka ikviena valsts šobrīd redz nepieciešamību savest kārtībā savas valsts tēriņus. Un tēriņi labklājībai un pabalstiem veido lielu daļu no valsts budžeta.

– Savā 23. janvāra runā Kemerons sacīja, ka vēlas pārskatīt Lielbritānijas dalības nosacījumus ES. Tiesa, viņš izvairījās no konkrētības. Varbūt jūs varat atklāt, kurās jomās briti grib pārskatīt savas dalības nosacījumus?

– Pirmkārt, jāsaka, ka Kemerona runa bija ļoti pozitīva un viņš ļoti pozitīvi raugās uz Lielbritānijas lomu ES. Viņš piedāvāja vīziju par reformētu ES, kuru viņš grib redzēt kā konkurētspējīgu un pielāgoties spējīgu.

Viņš norādīja uz vairākiem izaicinājumiem, ar ko ES šobrīd nākas saskarties, – sāncensība ar topošajām lielvarām Ķīnu un Indiju, kas daudzās jomās ES ekonomiku pārspēj. Ja aplūkojam ES ekonomiskās prognozes salīdzinājumā ar citām valstīm, redzam, ka tās nav īpaši spožas.

Un Kemerons saskata ārkārtīgu nepieciešamību reformēt ES un pievērsties veidiem, kā tās ekonomiku padarīt konkurētspējīgu. Viņš runāja par reformām, lai veicinātu brīvo tirdzniecību, lai noregulētu uzņēmējiem uzlikto slogu, kas pagaidām traucē palielināt uzņēmēju efektivitāti un ražīgumu. Kemerons runāja par nepieciešamību reformēt darba tirgu, par nepieciešamību pilnībā ieviest pakalpojumu direktīvu, par nepieciešamību nodrošināt vienoto tirgu digitālajā ekonomikā. Tātad viņa galvenā vēsts bija, ka nepieciešamas reformas ES, lai padarītu to starptautiski konkurētspējīgāku. Un Lielbritānija ir gatava nākt klajā ar reformu piedāvājumiem.

– Viņš minēja arī referendumu par Lielbritānijas dalību ES.

– Būdams Konservatīvo partijas līderis, viņš sacīja, ka viņa partija savā vēlēšanu programmā piedāvās referendumu par dalību ES, kas varētu notikt 2017. gada beigās. Un tāda būs Konservatīvo partijas pozīcija, startējot vēlēšanās. Kas notiks šajā laikā – līdz 2017. gadam –, grūti paredzēt. Citām politiskajām partijām būs savi uzskati, tad notiks vēlēšanas, redzēsim, kāda būs nākamā valdība… Bet Kemerons apgalvoja, ka šis ir viņa partijas piedāvājums.

– Kāpēc Kemerons tieši tagad nāca klajā ar šādiem paziņojumiem?

– Domāju, ka vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, viņš ir ļoti noraizējies par ES konkurētspēju starptautiskajā ekonomikā. Tas saskan ar visa bloka paustajiem mērķiem par darba vietu radīšanu, par izaugsmes nodrošināšanu. Otrkārt, nav noslēpums, ka daudzi briti šobrīd nav gluži apmierināti ar ES. Tāpēc rodas jautājums – ko darīs politiskā vadība? Ja tas tiks ignorēts, šaubas par ES, ļoti iespējams, tikai augs. Un tad būs krietni nopietnākas problēmas. Attapsimies situācijā, kad ES valstu valdības nebauda iedzīvotāju un elektorāta atbalstu, un tas neļaus ES būt progresīvai.

Tāpēc, domāju, Kemerons saka, ka ir jālikvidē šis demokrātijas deficīts, viņš saka, ka visi politiķi ir atbildīgi savas tautas un savu parlamentu priekšā. Tāpēc Kemerons iepazīstinājis ar ļoti pozitīvu ES reformu plānu, ar plānu, kā pārskatīt Lielbritānijas dalību blokā. Un viņa uzskats ir tāds, ka par šo piedāvājumu britu tautai ir jālemj referendumā.

Un Kemerons ir visnotaļ apņēmies to panākt. Viņš paziņojis, ka Lielbritānija būs ES dalībvalsts, ja mums izdosies reformēt ES saskaņā ar viņa paustajām iecerēm.

– Kur briti saskata lielākās problēmas ES darbībā?

– Domāju, ka virknē nozaru. Ja runāsiet ar britu uzņēmējiem, viņi jums norādīs uz divām lietām – lielākā daļa teiks, ka ir lieli ES un vienotā tirgus atbalstītāji, jo viņi ir pārliecināti, ka tas ir ļoti svarīgi tirdzniecībai, ieguldījumiem un uzņēmējdarbībai.

Bet viņi arī norādīs, ka ES varētu būt krietni efektīvāka, veicinot konkurētspējīgu uzņēmējdarbības vidi, viņi norādīs, ka Brisele izdod pārāk daudz regulāciju un šķēršļu, kas rada augstas izmaksas un smagnēju biznesa vidi. Viņi norādīs, ka viņiem ir ļoti grūti sacensties ar Ķīnas, Indijas un citu lielvaru uzņēmējiem.

Citi briti, ļoti iespējams, jums stāstīs par sajūtu, ka ES nestrādā viņu interesēs, viņu labklājībai, ka viņi pilnībā nepaļaujas uz ES, ka viņi būtu nodevušies ES idejai. Un šīs problēmas būtībā ir atbildība un demokrātija. Kemerons norādīja, ka šīs problēmas risināšanai būtu jāpiešķir lielāka loma nacionālajiem parlamentiem, kas nodrošinātu atbildību par pieņemtajiem lēmumiem un ES darbības uzraudzību. Briti ir ļoti uzticīgi sava parlamenta suverenitātes nodrošināšanai.

– Cik tālu Lielbritānija būtu gatava iet, lai atteiktos no nacionālās suverenitātes tā dēvētās ES integrācijas vārdā?

– Runai nevajadzētu būt par apdraudējumu valstu suverenitātei, bet gan par to, kā neatkarīgas valstis brīvprātīgi vienojas par nozarēm, kurās grib sadarboties ciešāk. Jāno-
drošina, ka ES dalībvalstīm ir šī brīvā izvēle. Dažas valstis izveidojušas eirozonu, un tagad notiek nopietnas diskusijas par tās tālāku attīstību ekonomiskās un monetārās apvienības virzienā. Ja šo valstu grupa to vēlas darīt, mēs neiebilstam. Tikmēr cita valstu grupa nolēmusi izveidot Šengenas zonu, kuras ietvaros cilvēki var brīvi ceļot. Jau atkal – ja grupa Eiropas valstu nolemj to darīt, arī tas ir labi. Lielbritānija nav pievienojusies nevienai no šīm zonām un ir arī citas valstis, kas izvēlējušās nepievienoties. No otras puses, ir virkne nozaru, kurās Lielbritānija grib ciešāku sadarbību ar ES partneriem, piemēram, drošības un aizsardzības jautājumos.

– Iedomāsimies, ka Konservatīvo partija uzvarējusi 2015. gada vēlēšanās un saskaņā ar tās politisko manifestu ir noticis referendums, kurā briti nobalsojuši par izstāšanos no ES. Kas notiek tālāk?

– Nevarēšu komentēt. Varu tikai teikt, ka tas būtu slikti kā Lielbritānijai, tā ES.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+