Latvijā
Novados

Lieldienu ceļš caur dievnamiem0


Lēdmanes katoļu baznīcas altāri rotā trīs kristiešiem būtiskākie vārdi: CERĪBA, TICĪBA, MĪLESTĪBA. Šo vārdu dziļāko jēgu apliecina arī baznīcas cēlējs guļbūvju meistars Tālis Sala.
Lēdmanes katoļu baznīcas altāri rotā trīs kristiešiem būtiskākie vārdi: CERĪBA, TICĪBA, MĪLESTĪBA. Šo vārdu dziļāko jēgu apliecina arī baznīcas cēlējs guļbūvju meistars Tālis Sala.
Foto: Zigmunds Bekmanis

Tuvojas Lieldienas, kad pat reliģiskām konfesijām nepiederoši ļaudis dodas uz dievnamiem, lai piedzīvotu prieku par Kristus augšāmcelšanos kopā ar ticīgajiem. Arī ikdienā baznīcu durvis atvērtas ikvienam, kuram rodas interese tur iekļūt, – varbūt ne vienmēr katram garāmbraucējam, bet laikus sazvanīts draudzes priekšnieks iespēju robežās nekad neatteiks parādīt savu dievnamu, kuru unikālu padara gan ar to saistītie vēsturiskie notikumi, gan arhitektūra, gleznas un sakrālās relikvijas.

Nedzimušo bērnu māmiņu atbalstam

Katrai baznīcai ir savs stāsts, un savā veidā ikviena no tām ar kaut ko ir unikāla. Igates Sv. Jāņa Kristītāja un Marijas Mag­dalēnas baznīca ir pirmā ekumēniskā baznīca Latvijā, kas celta no 2010. līdz 2013. gadam, sekojot Romas pāvesta Benedikta XVI aicinājumam dažādu konfesiju kristiešiem būt vienotiem jeb ekume­niskiem.

Tas nozīmē, ka Igates draudzi veido četru galveno konfesiju – katoļu, luterāņu, pareizticīgo un baptistu – ticīgie. Dievnamā atrodas unikāla ikona, kurā attēlots Jēzus ar mazu bērniņu plaukstā, svēto relikviju kaulu veidā un leģendārs akmens. Speciāli Igates baznīcai uzgleznotas Svētā Jāņa Kristītāja un Svētās Marijas Magdalēnas ikonas, kā arī tēlnieka Aleksandra Makarenko veidota Dievmātes skulptūra (2,30 m), kurai par godu tiek svinēti svētki katru gadu maija otrajā svētdienā – Mātes dienā.

Te var iegādāties ģipsī atlietu Dievmātes figūriņu (11 cm), ko veidojusi baznīcas dibinātāja, māksliniece Marta Linde un kas iesvētīta ar Igates svēto ūdeni. Sadarbībā ar grūtniecības krīzes centru Igates baznīcā pēc atbalsta var griezties sievietes neplānotas grūtniecības, spontāna vai apzināta aborta, pāragra bērna zaudējuma gadījumos. Draudzes locekļi ir gatavi sagādāt jaundzimušā pūriņu, drēbes bērniem un mammām un citas nepieciešamās mantas, kas palīdzētu šādā situācijā.

Baznīcas

Atdzimis no drupām

Liezērē koka baznīcas bijušas uzceltas gan 1671., gan 1737. gadā, taču sagrautas, un tāds pats liktenis piemeklējis arī mūra luterāņu dievnamu. Tas iesvētīts 1798. gadā, stipri cietis, tomēr atjaunots pēc Pirmā pasaules kara, taču Otrā pasaules kara beigās 1944. gadā ticis uzspridzināts.

Klīst nostāsti, ka atkāpjoties vācieši baznīcu mīnējuši tā, ka atlicis vien nospiest kādu ērģeļu taustiņu, lai visa ēka uzietu gaisā. Ienākot padomju karaspēkam, tā arī noticis. Sākoties atmodai, vietējie iedzīvotāji sāka domāt par dievnama atjaunošanu. Lēma drupas nojaukt un būvēt tieši tādu pašu ēku no jauna.

Līdzekļu vākšanā iesaistījās novadnieks trimdas dziedātājs Pēteris Lielzuika, kurš vāca ziedojumus gan Amerikas latviešu sabiedrībā, gan rīkoja labdarības koncertus baznīcas vietā, aicinot uzstāties labākos māksliniekus no Rīgas. Savu artavu deva arī Austrālijas latvieši. Kopīgiem spēkiem ar draudzi celtniecības darbi tika pabeigti, un 2012. gada 19. augustā atjaunoto Liezēres luterāņu baznīcu iesvētīja arhibīskaps Jānis Vanags.

Lai gan baznīcu būvēja kā vecās baznīcas kopiju, dažas izmaiņas tomēr bija – kancele vairs neatradās virs altāra, kas agrāk Latvijas baznīcās bija retums. Tās vietā virs altāra ir Initas Ēmanes vitrāžas, un centrālajā no tām attēlota Sv. Pētera glābšana – Bībeles motīvs, kas bijis pēc Otrā pasaules kara draudzei dāvātajā altārgleznā, kura pagājušā gadsimta 90. gados nozagta no dievkalpojumiem pielāgotās kapličas.

Guļbūve un skapīša Dievmāte

Lēdmanes Svēto apustuļu Pētera un Pāvila Romas katoļu baznīcu iesvētīja kardināls Jānis Pujats 2007. gada 29. jūnijā. Divu gadu laikā dievnams tapa, pateicoties guļbūvju meistaram Tālim Salam, apkaimes iedzīvotāju un Vācijas kristīgo organizāciju ziedojumiem. Palīgos pie dažādiem darbiem nākuši gan draudzes locekļi, gan meistara ģimene.

Tā ir pirmā katoļu guļbaļķu baznīca Latvijā. Apmēram 120 kvadrātmetrus lielajās telpās var sapulcēties līdz 250 cilvēku. Ideja būvēt guļbūves baznīcu ir pilnībā Tāļa Salas izlolota. Viņš pats nācis ar priekšlikumu draudzei, pats izgatavojis projektu un informējis kardinālu, kurš šo to pakoriģējis, un tālāk talkā nācis arhitekts Jānis Liepa no Jelgavas. Guļbūves tapšanu veicinājusi arī 2005. gada janvāra vētra, kas papostījusi Lēdmanes mežus, un daudzi meža īpašnieki atvēlējuši baznīcas celšanai izgāztos kokus.

Saistītie raksti

Savukārt Salaspilī (Skolas ielā 19) Dievmātes ikonai “Visu sērojošo iepriecinājums” veltītā mazā pareizticīgo baznīciņa (1996) plašu ievērību guva 2009. gadā, kad uz svētbilžu skapīša stikla parādījās neparasts Svētās Dievmātes attēls.

Tagad tai līdzās uzbūvēts lielāks dievnams – Svētā lielmocekļa un Uzvarētāja Georgija baznīca (2015). Baznīcas nosaukums nav izvēlēts nejauši, jo 1941.–1942. gadā šajā vietā atradusies koncentrācijas nometne, kurā necilvēcīgos apstākļos turēti 47 000 padomju karagūstekņu, kas miruši mocekļa nāvē.

LA.lv