Foto – LETA

“Liepājas metalurgu” pārdos Ukrainas “KVV Group” (papildināts plkst.17:45) 1

Tiesības slēgt darījumu par maksātnespējīgās AS “Liepājas metalurgs” (LM) pamatražotnes iegādi ieguvis Ukrainas uzņēmums “KVV Group”, šodien žurnālistiem paziņoja LM maksātnespējas administrators Haralds Velmers.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 27
Skabejeva ārdās: Krievijas propagandisti sašutuši par Trampa rīcību saistībā ar Ukrainu 5
TV24
“Jāklausās, ka esam šmaukušies.” Par netaisnību un piemaksām tiem pensionāriem, kuri strādājuši padomju laikā 189
Lasīt citas ziņas

“KVV Group” par LM ir piedāvājusi maksāt 107 miljonus eiro, ražošana uzņēmumā ir jāatjauno šogad, sacīja Velmers.

Kopš augusta beigām sarunas par LM pārdošanu notika vairs tikai ar diviem pretendentiem – “KVV Group” un Luksemburgā reģistrēto uzņēmumu “United Group”, kura beneficiārs ir Krievijas miljonārs Igors Šamiss.

CITI ŠOBRĪD LASA

“Pēdējo divu investoru piedāvājumi bija ļoti līdzvērtīgi cenas ziņā, taču šajā situācijā bija svarīgi arī samaksas un izpildes nodrošinājuma nosacījumi. Tas ir ļoti būtiski nodrošinātajiem kreditoriem, jo tas būs atliktais maksājums, un ir svarīgi maksimāli samazināt iespējamos riskus,” izvēli komentēja Velmers.

Pēc viņa teiktā, izvēlētā pircēja piedāvātā cena segs būtisku nodrošināto kreditoru prasījuma daļu. Tāpat “KVV Group” sarunu gaitā esot sniedzis skaidru informāciju par soļiem uzņēmuma darbības atjaunošanai.

“Kā būtisks nominētā pircēja nosacījums ir rītdienas laikā parakstīt priekšlīgumu, kas paredz drošības naudas samaksu un vienošanos par būtiskajiem pirkuma līguma nosacījumiem,” teica Velmers.

Velmers neatklāja, kādu summu par LM piedāvājusi “United Group”, taču viņš atzina, ka krievu investora piedāvā summa bijusi lielāka nekā ukraiņu investora. Pēc Velmera teiktā, “KVV Group” piedāvājums bijis saistošāks.

Konsultāciju uzņēmuma “Prudentia” valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš piebilda, ka pārrunu gaitā “KVV Group” izrādīja “lielāku degsmi un viņi pēdējā brīdī būtiski uzlaboja piedāvājumu”.

Arī Krastiņš attiecās atklāt līguma detaļas, vien piebilda, ka rīt, 10.septembrī, Rīgā paredzēts parakstīt priekšlīgumu ar “KVV Group”, lai jau laika posmā no 23.septembra līdz 26.septembrim tiktu parakstīts pirkuma līgums, bet starp trim nodrošinātajiem kreditoriem tiktu parakstīts līgums par līdzekļu sadali.

“KVV Group” ir viena no lielākajām Ukrainas metalurģijas grupām, nodarbina vairāk nekā 2000 cilvēku un tās galvenie darbības virzieni ir metāllūžņu pārstrāde, būvniecība un metalurģija, informēja Velmers.

Reklāma
Reklāma

“”KVV Group” ir nopietns uzņēmums ar vairāk nekā 2000 darbinieku. Uzņēmuma darbības sfēras ir metāllūžņu pārstrāde, celtniecība, metālprodukcijas tirdzniecība un metalurģija. Grupa rakstveidā iesniedza piedāvājumu, kā atjaunot “Liepājas metalurga” darbību, kāda veida produkcija tiks ražota utt.,” informēja Krastiņš.

Arī Liepājas mērs Uldis Sesks atzina, ka “KVV Group” ir spējīga komanda, kas varēs ātri atjaunot “Liepājas metalurga” darbību. “Šī ir laba ziņa tiem tūkstošiem liepājnieku, kuri gaidīja “Liepājas metalurga” darbības atsākšanu,” teica Sesks.

Vaicāts, vai par “Liepājas metalurgā” ieguldīto summu tiks pilnībā apmierinātas kreditoru prasības, Velmers norādīja, ka patlaban ir pāragri pateikt, cik kurš kreditors atgūs, jo vispirms ir jānoslēdz līgums un jāveic aprēķini. Savukārt Krastiņš piebilda, ka valsts atgūs gandrīz visu ieguldīto naudu.

Internetā pieejamā informācija par “KVV Group” gan minimāla. Uzņēmums pieder Valērijam Krištalam un Jevgēņijam Kazjminam. Aģentūras “Bloomberg” apkopotā informācija liecina, ka “KVV group” darbojas metāllūžņu nozarē. “Bloomberg” apkopotie dati arī liecina, ka šogad “KVV group” pretendēja uz Ukrainas tērauda rūpnīcas “Istil” iegādi.

Ukrainas ziņu aģentūras “UNIAN” ekonomikas nodaļas žurnālists Nikolajs Babičs biznesa portālam “Nozare.lv” sacīja, ka “KVV Group” ir 2001.gadā Krimā izveidots uzņēmums un bijis cieši saistīts ar bijušā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča režīmu. “KVV Group” nodarbojas ar starpniecību metāllūžņu nozarē, bet sava metalurģijas uzņēmuma tam nav, sacīja Babičs.

“”KVV Group” Ukrainā sadarbojās ar metalurģijas uzņēmumiem “Zaporožstaļ” un miljardierim Rinatam Ahmetovam piederošo “Metinvest”. Ukrainā šim uzņēmumam nebija iespēju iegādāties kādu metalurģijas uzņēmumu, jo neviens nav pārdošanā, tāpēc, acīmredzot, viņi izlēmuši pirkt rūpnīcu Latvijā,” piebilda Babičs.

Baltijā lielākā metāllūžņu pārstrādes uzņēmuma SIA “Tolmets” valdes priekšsēdētāja Inta Ozoliņa biznesa portālam “Nozare.lv” norādīja, ka neko nezina par uzņēmumu “KVV Group”, jo “Tolemts” ar šādu uzņēmumu nav sadarbojies.

“Neko par šādu uzņēmumu nezinu. Tāpat arī neviens no LM iegādes pretendentiem nav ticies ar “Tolmets” vadību, lai runātu par metāllūžņu iegādes iespējām. Mēs no savas puses esam informējuši LM pārdošanas finanšu konsultantu “Prudentia”, ka “Tolmets” būtu gatavs pārdot metāllūžņus nākamajam LM īpašniekam, ja par to tiks panākta vienošanās,” piebilda Ozoliņa.

Pēc Velmera iepriekš teiktā, sarunas ar abiem pretendentiem notika par darījuma juridisko struktūru, summu, samaksas grafikiem un pirmās iemaksas apjomu. Izvēloties vienīgo pretendentu, prioritātes esot gan gala summa, gan norēķinu grafiks, gan tas, kāda norēķina kārtība ir darījuma slēgšanas sākumā.

Pēc administratora sacītā, abu pretendentu piedāvātās summas ir konkurējošas jeb līdzvērtīgas, taču viņš tās neatklāja. Abi pircēji piedāvāja atlikto maksājumu. Velmers paskaidroja, ka visi seši iepriekš atlasītie LM potenciālie pircēji bija piedāvājuši atliktos maksājumus. Samaksa, kas tiktu piedāvāta uzreiz vai īsā termiņā, būtu krietni zema un varbūt neapmierinātu kreditorus, skaidroja administrators un pauda pārliecību, ka izvēlētais pārdošanas veids ir sevi pierādījis un “mēs varam saņemt maksimālo cenu, kādu šobrīd šis aktīvs nes”.

Vaicāts, vai cena sedz kredīta summu, ko LM vietā pērn samaksāja valsts, Velmers atbildēja, ka cena ir par aktīvu kopumu, un šī summa tiek dalīta starp visiem kreditoriem. Līdz ar to Velmers patlaban nevarēja komentēt, cik kurš kreditors saņems. Ir gan valstij, gan bankām ieķīlātie aktīvi un arī neieķīlātie aktīvi. Pēc darījuma noslēgšanās varēs pateikt, cik kurš kreditors saņems. “Kad tiks noslēgts darījums, varēs pateikt, vai šī cena sedz vai nesedz kāda kreditora prasījumu,” sacīja administrators. Pērn no valsts budžeta līdzekļiem tika samaksāts LM parāds Itālijas bankai “UniCredit” kopumā 73,59 miljonu eiro apmērā.

Administrators, izvēloties investoru, savu iespēju robežās ir pārbaudījis reputāciju riskus un nesaredz šķēršļus vai problēmas reputācijas jautājumā.

SAISTĪTIE RAKSTI
LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.