Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
22. decembris, 2013
Drukāt

LLU pētniece: Latvijā audzēto lielogu dzērveņu bioloģiskā vērtība – augstāka nekā savvaļas ogām (11)

Foto: LETAFoto: LETA

Dzērvenes Centrāltirgū.

Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) jaunā zinātniece Karina Rūse savā promocijas darbā veikusi pētījumu par dažādi kaltētu dzērveņu kvalitāti un pētījuma gaitā secinājusi, ka saimnieciski audzēto lielogu dzērveņu bioloģiskā vērtība ir augstāka nekā savvaļas dzērvenēm, liecina LLU informācija.

Jaunā doktore decembrī aizstāvēja promocijas darbu “Dažādi kaltētu dzērveņu kvalitātes izvērtējums”, kura mērķis bija pētīt savvaļas un dažādu šķirņu lielogu dzērveņu kvalitātes izmaiņas konvekcijas kaltēšanas procesā un mikroviļņu-vakuuma kaltē, izvērtējot optimālo risinājumu ogu bioloģiskās vērtības saglabāšanā.

“Latvijas purvos dzērvenes aug un tiek lasītas jau kopš senseniem laikiem. Jau mūsu senči zināja par ogu ārstnieciskajām īpašībām imūnsistēmas stiprināšanai. Tā kā dzērvenēs ir augsts benzoskābes saturs, svaigu ogu uzturvērtības izmaiņas uzglabāšanas laikā nav būtiskas, taču ir nepieciešams pievērst uzmanību uzglabāšanas apstākļiem (temperatūrai, videi, iepakojuma materiāliem). Viens no ogu uzglabāšanas laika pagarināšanas veidiem ir kaltēšana,” skaidroja Rūse.

Pēc iegūtajiem datiem Rūse secinājusi, ka Latvijā audzēto lielogu dzērveņu bioloģiskā vērtība ir augstāka nekā savvaļas dzērvenēm. Vispiemērotākais dzērveņu sagatavošanas paņēmiens kaltēšanai konvekcijas kaltē ir ogu pārgriešana uz pusēm, bet kaltēšanai mikroviļņu-vakuuma kaltē ogu pirmapstrāde nav nepieciešama.

Kaltējot pārtikas produktus mikroviļņu-vakuuma kaltē, ir iespējams lietot apstrādes temperatūru zem aptuveni +40 grādiem pēc Celsija, un kaltēšanas laiks ir ļoti īss. Tādējādi var maksimāli saglabāt ogu uzturvērtību, saīsināt kaltēšanas laiku un pazeminātā skābekļa vidē maksimāli saglabāt bioloģiski aktīvo vielu saturu ogās, secinājusi pētniece.

Ar jaunās doktores promocijas darbu iespējams iepazīties LLU Fundamentālajā bibliotēkā.

Promocijas darba izstrāde un noformēšana līdzfinansēta no Eiropas Savienības Sociālā fonda projekta “Pārtikas nozares zinātniski pētnieciskās grupas izveide”, kā arī ar Eiropas Sociālā fonda finansētā projekta “Atbalsts LLU doktora studiju īstenošanai” atbalstu.

 

Pievienot komentāru

Komentāri (11)

  1. Zinātnieks Dr.biol. Alfrēds Ripa vēstures rakstos atradis, ka Amerikas dzērveņu stādi Rīgā tirgoti jau 1880. gadā!

    Pēdējos 35 gados Nacionālā Botāniskā dārzā zinātnieki plaši pētīja šo kultūru, audzēja dažādu šķirņu stādus, apputekšņoja savstarpēji un ar brūklenēm, iegūstot 6 jaunas šķirnes – Latvijas apstākļiem vispiemērotākās. Viena no tām tiek saukta par “Dižbrūkleni” un tas varētu kļūt par visu lielogu dzērveņu (šis nosaukums nāca no krievu “kļukva krupnoplodnaja” burtiskā tulkojuma) nosaukumu, jo tās pēc auga, ogu ķīmiskā sastāva ir līdzīgāka brūklenēm, nevis mūsu purva dzērvenēm. Lietuvā šīs ogas grib saukt par “purva ogas”, jo arī viņi redz lielo atšķirību (anglisko cranberry – burtiski tulkojot iznāk “knābja oga”).

  2. Pētījumu ieteiktu sākt ar ,,lielogu dzērvenes” nosaukuma neatbilstību, pareizais nosaukums ir brūklene jeb ,,dižbrūklene” un salīdzināt korekti vajadzētu ar savvaļas brūkleni.

    • Visupirms, iemācāmies, ka dzērvenes un brūklenes ir dažādas ogas. Paņemam rokās un pagaršojam brūkleņu ievārījumu un rīvētas dzērvenes ar cukuru. Sajutām atšķirību?!

  3. Bildē taču redzamas savvaļas dzērvenes, nevis lielogu.

  4. Bez sasaldēšanas un atkausēšanas vispār nevar dabūt nekādu sulu, jo iekšējā daļa ir pilnīgi balta.OGAS JĀPĀRGRIEŽ, JĀUZBER CUKURS, TAD SALDĒTAVĀ, PĒC TAM ATKAUSĒ.

  5. Vai tik tas nav reklāmraksts.Garšas ziņā māju dzērvene atpaliek stipri no savvaļas ogas.

  6. Kādreiz zinātnieki bija atklājuši ka jaundzimušos bērnus kaitīgi barot ar mātes pienu.

  7. Jaunās pētnieces pētījumus droši vien apmaksā kāds lielogu dzērveņu audzētājs. Pētījumam ar veselību un bioloģisko bagātību nav nekāda sakara, primitīvs biznesa reklāmraksts.

  8. VOT , KO VAR MURGOT!!!!!!!!!!!! Pirmkart ,meli sākās : mikroviļņu vakuuma krāsnīs….,, Mikroviļņu krāsnī var likt tikai līķi!!!! Vienkārši stulba zoss, vai arī samaksāts, jo lielogu dzērvenes ir pretīgas pēc savas garšas un vērtības nekadas!!!!

    • Lāčplēsis-pilniigi piekriitu +100

    • nez, kādas ogas tu ēdi, jo parasti lielogu dzērvenes tikai nedaudz atpaliek no savvaļas ogām! Protams, tās nav tik stipras, “skābas”, droši vien arī ne tik vērtīgas. toties apēst var vairāk. un raksts jau ir nevis par svaigajām ogām, bet par to, cik daudz ogas zaudē kaltēšanas procesā. Atbalstu abas ogas, katram sava gaume, iet pašam purvā vai veikalā nopirkt jau gatavas…

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (4)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Gatis Strads. Mežā neatkarīgāks nekā teātrīSkatoties uz kokiem, redz ainavu, nevis eiro
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kā valsts atbalstīs ģimenes 2017. gadā?Infografiks: 2017.gada valsts budžetā jauniekļautie demogrāfijas pasākumi INFOGRAFIKA ARĪ PIEVIENOTĀ FAILĀ
Draugiem Facebook Twitter Google+