Mobilā versija
+4.9°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
20. septembris, 2013
Drukāt

LOSP: pasliktinās Latvijas zemnieku interešu lobēšanas iespējas Briselē

LETALETA

Nīderlandes pārstāvja ievēlēšana Eiropas Savienības (ES) lauksaimnieku jumta organizācijas “Copa” prezidenta amatā Latvijas lauksaimniekiem nozīmē daudz sliktākas izredzes saistībā ar interešu tālāku lobēšanu Briselē, biznesa portālam “Nozare.lv” atzina Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes valdes priekšsēdētāja vietnieks un pārstāvis ES lietās Armands Krauze.

 

“Šorīt par “Copa” prezidentu ievēlēts Nīderlandes pārstāvis Alberts Jans Mats. Viņam piekāpās Polijas pārstāvis Viktors Šmulevičs. Uzskatu, ka tas ir milzīgs zaudējums Latvijas lauksaimniekiem, jo Nīderlandes pārstāvji līdz šim cīnījās pret tiešo maksājumu pieaugumu Latvijai un vairumā gadījumu neatbalstīja Latvijas lauksaimnieku pozīciju. Arī turpmāk nav sagaidāms, ka šī nostāja mainīsies, līdz ar to var secināt, ka Latvijas lauksaimnieku organizāciju lobēšanas iespējas lielākajā Eiropas lauksaimnieku organizācijā turpmākos divus gadus būs apgrūtinātas,” norādīja Krauze.

Biedrības “Zemnieku saeima” pārstāve Briselē Maira Dzelzkalēja atzina, ka Nīderlandes pārstāvja ievēlēšana ir likumsakarīgs Polijas visai neveiksmīgo iepriekšējo sarunu rezultāts.

“Notikušais ir likumsakarīgs, jo Polija pati iekšēji nespēja vienoties par vienu kandidātu, tādējādi zaudējot citu valstu uzticību. Mums būs daudz jāstrādā, lai jauno “Copas” prezidentu padarītu par mūsu “draugu”. Tomēr mums jau ir pieredze ar bijušo prezidentu, kurš ne tuvu mūs neatbalstīja vēl pirms pusotra gada,” sacīja Dzelzkalēja.

Arī Zemnieku federācijas pārstāve Briselē Agita Hauka norādīja, ka cerējusi uz labāku rezultātu.

“Arī mēs cerējām uz Polijas pārstāvja ievēlēšanu, jo Polijā ģimenes saimniecības ir cieņā, un līdz ar to šajā valstī lauki ir apdzīvoti un ekonomika attīstās. Nu neko darīt, strādāsim,” sacīja Hauka.

“Copa” dibināta 1958.gadā un ir Eiropas līmeņa profesionālo lauksaimnieku organizāciju komiteja, kas pārstāv lauksaimniekus ES un starptautiskās institūcijās. Līdz šim organizācijas prezidents bija Vācijas pārstāvis Gerds Zonleitners.

Kā ziņots, Latvijas lauksaimnieku intereses saistībā ar tiešmaksājumiem, kā arī citām nākamā plānošanas perioda lauksaimniecības nozares problēmām tiek aktīvi lobētas Briselē gan no valsts, gan no lauksaimnieku nevalstisko organizāciju puses.

Patlaban tiešmaksājumi Latvijas zemniekiem ir viszemākajā līmenī ES, nepārsniedzot 63 latus par hektāru, kamēr vidējais ES rādītājs ir 186 lati par hektāru. Plānots, ka, sākot ar 2014.gadu, par vienu hektāru lauksaimnieks saņems 109 eiro (76,3 latus), 2015.gadā – 127 eiro (88,9 latus), 2016.gadā – 144 eiro (100,8 latus), 2017.gadā – 161 eiro (112,7 latus), 2018.gadā – 178 eiro (124,6 latus), 2019.gadā un 2020.gadā – 196 eiro (137,7 latus).

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+