Lūdzu, uz ekomaltīti. Kā neapmaldīties starp daudzajiem apzīmējumiem – bio, eko, dabīgs produkts… 0
Tik saprotami: pa ceļam no darba iegriezties lielveikalā, lai pārtikas grozs atkal pilns. Dārzeņi – vajadzīgi; vietējie tomāti noteikti labāki. Cik patīkami, ka Latvijas āboliem šonedēļ atlaide! Gaļas nodaļā galvenais, kā pasargāt organismu no liekām kalorijām. Protams, ņemam vistas fileju! Taču vai pašu zemē audzēta pārtika vienmēr ir dabiska un veselīga – ekoloģiska?
Šo jautājumu skaidrot mudināja arī 36,6 °C lasītājas Līgas lūgums: viņas ģimenē nolemts vairāk rūpēties par veselību un ēst tikai to, kas nesatur audzēšanas vai pārstrādes gaitā uzkrātas kaitīgas vielas un ģenētiski modificētus organismus. Kā neapmaldīties starp daudzajiem apzīmējumiem?
Vai uzraksti bio, eko, dabīgs produkts un Latvijas ekoprodukts pēc būtības ir viens un tas pats un garantē, ka šī pārtika iegūta ar bioloģiskās saimniekošanas metodēm? Vai tāda iegādājama vienīgi specializētajos veikalos? Un kā tiek noteikta veselībai draudzīgo produktu cena?
36,6 °C devās skaidrības meklējumos.
Kas ir ekoprodukts
Skaidro Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.
“Pie ekoloģiskās jeb biopārtikas pieder tikai produkti, kuru ražošanai un pārstrādei izdots sertifikāts par atbilstību bioloģiskās lauksaimniecības regulas prasībām, kas Latvijā norādītas Ministru Kabineta noteikumos Nr. 485.
Eiropas Savienībā ražota ekoprodukta marķējumā obligāti jābūt ES bioloģiskās lauksaimniecības logo – no 12 baltām zvaigznītēm izveidotai lapiņas kontūrai, bet zem tās – sertificētājinstitūcijas kodam un norādei par izejvielu vai produktu izcelsmi – Lauksaimniecība Latvija, Lauksaim- niecība ES, Lauksaimniecība ārpus ES vai Lauk- saimniecība ES/ārpus ES.
Latvijā sertifikātu izsniedz divas institūcijas – Vides kvalitāte (kods – BIO-LV-01) un valsts SIA Sertificēšanas un testēšanas centrs (kods – BIO-LV-02). Citās ES valstīs kods ir savādāks, piemēram, Igaunijā EE-OKO-01, Apvienotajā Karalis- tē – GB-ORG-02.
Šādu sertifikātu zemnieks var saņemt pēc divu gadu pārejas perioda.
Latvijā tapušai pārtikai ir arī otra marciņa – zaļa āboliņa lapiņa, kam pāri dzeltens pakaviņš ar uzrakstu Latvijas ekoprodukts; tā ir Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas preču zīme.
Tikai šie divi logotipi garantē, ka lauksaimniecības izstrādājums visos tā tapšanas posmos atbilst ES apstiprinātajām bioproduktu ražošanas prasībām.
Visi citi logo, lai cik pārliecinoši tie šķistu, vairāk kalpo reklāmai, bet biokvalitāti neapliecina.
Biopārtiku var iegādāties gan specializētos veikalos, gan šādām precēm paredzētās lielveikalu nodaļās, gan, vadoties pēc marķējuma, pa retam sazīmēt starp pārējiem tirdzniecībai izliktajiem izstrādājumiem. Protams, jārēķinās, ka ekoprodukts vienmēr būs dārgāks, nekā intensīvajā saimniekošanā iegūtais, jo tā audzēšanai jāizmanto bioloģiski sertificēts sēklas materiāls, tīrumi pareizi jāmēslo, jāievēro augu seka, jāpieliek daudz roku darba.
Lai arī ražotājiem iespējas krāpties ir minimālas, nav izslēgts, ka uzrodas negodīgi pārpircēji, kas uz realitātē neeksistējošu saimniecību vārda pārdod arī nezināmas izcelsmes produktu, taču apgalvo, ka tas ir bioloģisks. Tāpēc, ja vajadzīgo pērk tieši no ražotāja, piemēram, tirgū, drošāk, ja pārdevējam prasīsiet uzrādīt sertifikātu par piederību bioloģiskajiem lauksaimniekiem.”
Kāpēc izvēlēties bioeko
Gustavs Norkārklis uzsver: izvēloties ekoproduktus, dodam priekšroku ilglaicīgām rūpēm par savu veselību, jo to patērētājs var būt pārliecināts, ka kopā ar pārtiku neapēdīs to vielu atliekas, kas izmantotas augšanas stimulēšanai vai cīņā pret kaitēkļiem un augu slimībām. Ne intensīvā laukkopība, ne lopkopība bez ķīmijas nav iedomājama. Specializētajā lielražošanā augu seku parasti neievēro, tāpēc vajadzīgi līdzekļi augu slimību un kaitēkļu apkarošanai, tāpat minerālmēsli.
Dzenoties pēc produktivitātes lopkopībā, dzīvnieki tiek ēdināti ar intensīvās saimniekošanas metodēm audzētu barību. Īpašas bažas rada sojas piedeva cūku, putnu un piena lopu spēkbarībai. Tās nevēlamie blakusprodukti nokļūst pienā, olās, gaļā un visā, kas no šīm izejvielām gatavots, bet zinātnieki atklājuši tās ietekmi uz sugas turpināšanu.
Turpretī bioloģiskajā lopkopībā dzīvniekiem drīkst dot tikai ekoloģiski tīru barību, kas visbiežāk tiek audzēta pašu saimniecībā. Šo prasību izpilde tiek stingri kontrolēta.
Pievēršanās šādai saimniekošanai ne vien stiprina patērētāju veselību, bet netieši atbalsta gan vides saudzēšanu, gan dzīvnieku labturību. Govīm obligāta iešana ganos, tām nedrīkst apzāģēt ragus. Vistas netiek turētas būros, bet dabū izkašņāties pa āru, cūkām nenokniebj zobus, aitām neveic sāpīgo astes apgriešanu. Reizi gadā uz bioloģisko saimniecību brauc inspektori – pārliecināties, cik precīzi šie nosacījumi tiek ievēroti. Starplaikos ir papildkontroles un Pārtikas un veterinārā dienesta veiktas virspārbaudes. Blēdīšanās tikpat kā nav iespējama.
Kā sākt iepazīšanos ar bioloģiski audzētiem produktiem
Skaidro veikala Dabas dobe vadītājs un līdzīpašnieks Ervīns Labanovskis.
“Pagaidām vēl bioproduktu aprites nišā tirgus ir pieticīgs. Traucē ne tik daudz zemā pirktspēja, kā ļaužu neziņa par atšķirību starp Latvijā audzētu pārtiku un bioloģisko produktu. Ar intensīvās lauksaimniecības metodēm tapušais daudziem šķiet tas pats, kas kvalitātē drošais ekoprodukts, un te galvu jauc daudzveidīgās norādes par izstrādājuma dabisko izcelsmi. Ja nav veikta sertifikācija, kāds pircējam pamats ticēt, ka produkts tiešām ir brīvs no visa, kas var kaitēt?
Bioloģisko produktu veikals Dabas dobe darbojas jau četrus gadus. Arī interneta versijā. Sadarbojamies ar aptuveni 30 bioloģiskajiem lauksaimniekiem no visas Latvijas. Viņu ražojumus – augļus, dārzeņus, gaļas un piena produktus – pie mums var gan nopirkt, gan pasūtīt uz mājām; ar piedāvājumu un piegādes nosacījumiem iespējams iepazīties mūsu mājaslapā.
Tirgojam arī to zemnieku ražojumus, kuri tikai gatavojas sertifikāta saņemšanai, bet izpilda visas bioloģiskajai lauksaimniecībai izvirzītās prasības. Protams, uz tādiem biomarķējuma nav, tikai audzētāja vārds un adrese.
Izplatām arī godīgās tirdzniecības produktus, ko norāda logo Fairtrade – zīme, ka trešās pasaules valstīs, no kurienes tie nāk, nav izmantots bērnu darbs un zemniekiem par padarīto samaksāts, bet ražošanā ievēroti progresīvie principi, ko nosaka vides aizsardzības kritēriji.
Dabas dobē nopērkami arī ekoprodukta sertifikātu ieguvušie eksotiskie augļi un dārzeņi.
Protams, šajā tirgus segmentā neesam vienīgie – lai arī lēni, zaļā domāšana tomēr vēršas plašumā. Veselīga konkurence nāk tikai par labu.
Lai veicinātu ekoproduktu popularizēšanu un patēriņu, šovasar rīkojām akciju Audzēsim kopā! Jau pavasarī potenciālie patērētāji darīja Dabas dobei zināmu, kādus produktus vēlēsies, un zemnieki tieši tos audzēja.
Mūsu vidējais pastāvīgais klients ir jaunie vecāki, kuriem ir Latvijas mērogā vidēji lieli ienākumi un interese par veselīgu dzīvesveidu. Tāpat pircēji, kuri naudas ziņā var atļauties pašu kvalitatīvāko.
Katra paša ziņā, kādu pārtiku likt galdā, taču nevajadzētu aizmirst, ka ēdiens tieši ietekmē veselību. Ja vien ir iespēja, labāk izvēlēties ekoloģiski tīrus produktus.”
Kam pa ceļam ekoveikals
36,6 °C to mēģina noskaidrot Rīgas veikalā Latvijas ekoprodukts.
Pat uzturoties šajā bodītē tikai īsu brīdi, kļūst skaidrs, ka tā nav tikai iepirkšanās vieta, bet vienādi domājošo sasmaidīšanās centriņš.
“Man, lūdzu, kā parasti – rītdienas brokastīm trīs,” gaiši nosaka jauna sieviete, un pārdevēja Irēna Danga jau zina, ka runa par pankūciņām ar bioloģiski ražotas gaļas pildījumu. Uz jautājumu, kāpēc izvēlējusies šo pusfabrikātu tieši šeit, pircējai atbilde uzreiz skaidra: mums garšo.
Viņas sacīto papildina nākamā ienācēja. Pasūtījusi glāzi svaigi spiestas ekoloģiski audzētu burkānu sulas, pastāsta: citur pārtiku iegādājoties reti. Garantētās kvalitātes dēļ esot sajūta, ka, nākot no darba (viņa ir ārste), tieši šis veikals vienmēr pa ceļam. “Cīsiņi garšo pēc cīsiņiem, jaunlopu aknu pastēte tāda, ka citur pirktā vairs nešķiet ēdama.
Ja nopērku vistu vai liellopa gaļas fasējumu – visa māja smaržo, kad gatavo. Garšīgi un arī dārgāk nesanāk, jo ēdiens ir sātīgāks, produkta vajag mazāk un nav bijis reizes, ka neapēstais sabojātos un būtu jāizmet, kā dažkārt gadās ar citviet pirkto.”
Dangas kundzei pieder sava bioloģiskā saimniecība, un zaļā domāšana kļuvusi par dzīvesveidu un pārliecību. Nav apgrūtinoši pircējiem vēl un vēlreiz izskaidrot, kāda ir atšķirība starp bioloģiskajiem kartupeļiem un parastiem. Par to, kā kvalitātē izpaužas garantija, ka iepriekšējā vietā kultūra nevar atgriezties ātrāk par pieciem gadiem, tāpēc ir gan brīva no kaitēkļiem, gan nenodara pāri augsnei, gan labāk garšo.
“Lūk, graudu produkti no vienas saimniecības, bet uz rupjā maluma kviešu miltiem biozīme ir, uz bīdelētajiem – nav. Jo ražotājam nav dzirnavu, kur graudus nolobīt, tāpēc bīdelēšana jāveic nesertificētā maltuvē un iznāk, ka vienā tīrumā briedušu kviešu produkcija jāmarķē atšķirīgi.”
Pārdevēja pārzina arī gaļas un piena produktus: “Ja ražotne vēl nav sertificēta, tam tikai gatavojas, uz dažiem izstrādājumiem biomarķējuma nav, taču tos pircējiem iesakām. Jo zinām: lielāko daļu izejvielas tomēr nodrošina bioloģiskā lauksaimniecība – tātad izstrādājumā nav nevēlamu piedevu, kas var negatīvi ietekmēt tā ēdāju.”
Kāpēc galdā tikai biopārtika
Pieredzē dalās Ināra Drulle, nesen ekokafejnīcas Zaļo domu dārzs īpašniece, kura tagad metusi biznesu malā un visas rūpes velta abiem bērniem.
“Kopš 2006. gada mūsu ģimenes ēdienkartē vieta tikai bioloģiskajai pārtikai vai produktiem, kuri iegādāti no personīgi pazīstamiem zemniekiem. Tā kā esmu mācījusies lauksaimniecību – pēc izglītības esmu biškope –, man nav ilūziju par intensīvajā ražošanā tapušo produktu sastāvu. Lai arī izmantotās vielas un normas ir pakļautas stingrai kontrolei, ne visas kaitīgās ķimikālijas veģetācijas laikā noārdās. Tās nokļūst cilvēka organismā un, pamazām uzkrājoties, rada kaitējumu veselībai.
Tiklīdz Rīgā sāka parādīties pirmie ekoveikali, kļuvu par to pastāvīgo klienti. Kad Jūrmalā izveidoju pati savu kafejnīcu, kvalitatīvu produktu iegāde kļuva vēl svarīgāka, tāpēc meklēju personiskos kontaktus ar bioloģiskajiem zemniekiem. Neatsverams ieguvums izrādījās tirdziņš Berga bazārā. To apmeklēju vēl tagad, kad ar biznesu vairs nenodarbojos un Rīgā nedzīvoju. Uzticos arī bioveikalu mājaslapām, kur norādītas produkcijas audzētāju adreses. Ja braucu kādā tālākā ek-skursijā vai ciemos, vispirms izpētu, vai maršrutā nav bioloģiskās saimniecības. Iegriežos un, ja piedāvājums mani apmierina, izveidoju kontaktus turpmākai sadarbībai. Gan man ērti (jo lēti), gan zemniekam.
Ar augļiem mūsu ģimeni pašlaik apgādā kāds jau vairākus gadus pārbaudīts bioloģiskais zemnieks, ar medu cits. Man svarīgi, lai šīs dravas tuvumā nebūtu rapša lauku.
Zied jau brīnišķīgi, bet bez trīsreizējas miglošanas mūsu ap- stākļos šo kultūru izaudzēt nevar, un tas noteikti ietekmē medus kvalitāti. Tāpēc arī rapša eļļa, manuprāt, var būt veselīga tikai tad, ja gatavota no bioloģiskajā saimniecībā iegūtas sēklas. Griķi, auzas un zaļumi – vēl no trešā piegādātāja. Kopš esmu sākusi lietot Latvijā audzētos griķus, no citurienes vestie vairs negaršo.
Gaļu tikpat kā neēdu, bet, ja sakārojas, izvēlos tikai jēru vai bioloģiski audzētu liellopu. Bērniem gan tā ir ikdienas ēdienkartē. Protams, tikai ekoloģiskā, kas tīra no ĢMO un citām piedevām lopbarībai. Lietot intensīvās lopkopības produkciju – tā ir bieža slimošana, alerģiskas reakcijas. Ļoti lielu satraukumu rada modificētās sojas pievienošana gan putnu, gan govju barībai. Pasaulē par šo kaitējumu tiek runāts aizvien skaļāk, mēs vēl klusējam.
Kopš noskatījos dokumentālu filmu par banānu un ananasu audzēšanu, arī eksotiskos augļus vairs nepērku. Plantācijas vairākkārt sezonā no helikopteriem tiek miglotas ar tik spēcīgu ķimikāliju, ka līdzās esošajā ūdenstilpnē zivis uzreiz beigtas, bet strādnieki augoņiem klāti, iekaisušām acīm. Filmā skaidroja – izkaisītais pulveris satur arī pie mums sen aizliegto dustu.
Ziemā vienmēr pārdomāju, vai vērts bērnu kārumam iegādāties tālu ceļu mērojušus siltzemju augļus pat tad, ja tie ir ekoloģiski. Ar ko biocitrons vai ekokivi labāks par pašmāju cidoniju?
Tie, kuri vēl nav atraduši ceļu pie bioloģiskās pārtikas, par galveno pretargumentu lieto cenu: ekoizstrādājums dažreiz ir pat uz pusi dārgāks nekā lielveikalu produkcija! Taču aizmirstam, ka bioloģiski audzētais satur vairāk organismam vajadzīgo vielu nekā tikpat liels daudzums līdz nedabīgumam piepumpēto augļu un dārzeņu. Viena meža zemenīte vērtīguma ziņā atsver vizuāli pievilcīgu lielogu! To apstiprināja arī nesen Lielbritānijā veikta intensīvās lauksaimniecības produktu pētījuma rezultāti. Tas cenu starpību tikpat kā izlīdzina.
Daudz dod arī ietaupījums par zālēm, jo ģimenē vairs tikpat kā neslimojam.”
Ko iesākt ar jauno uztveri
Pašiem noskaidrot, cik vienkārši vai sarežģīti, pieticīgi vai izšķērdīgi ir vismaz vienu dienu ieturēties ekoloģiski!
Pirmkārt – tiekot skaidrībā, kādi ekoprodukti dabūjami ierastajos lielveikalos, šoreiz – Rimi. Izrādās – tādi ir.
No pašmāju ražotāju piedāvājuma atrodama gan Lāču maize, baltā un rupjā, gan Tukuma piena eko jogurts un krējums, gan Talsu piens un kefīrs.
Arī Rīgas dzirnavnieka bioloģiskie milti Hercogs un Trikātas pienotavā ražotais Holandes un Krievijas siers (starpība cenas ziņā – 250 gramu iepakojums bioloģiskā siera maksā Ls 1,97, bet parastā – Ls 1,58). Centīgāks interesents droši vien atradīs vēl citus izstrādājumus.
Citzemēs tapušā vairāk: lietuviešu ražots jogurts un saldais sieriņš, no Nīderlandes vesta kafija, Itālijas garšvielas, linsēklas, žāvētas vīģes, plūmes, dateles, zaļās un sarkanās lēcas, baltās un raibās pupiņas, dzeltenie zirņi, kuskuss, brūno rīsu makaroni un spageti, citronu sulas dzēriens. Protams, patriotisma noskaņās rodas arī jautājums, kāpēc būtu jāpērk zirņi un muslis no Zviedrijas, linsēklas un pupiņas no Itālijas, makaroni no Lielbritānijas, bet tā jau cita tēma.
Otrkārt – mēģinot kādā brīvdienā pagatavot vismaz trīs no Latvijas produktiem gatavotas ekomaltītes un palūkoties, cik tas izmaksā (lielākā daļa izstrādājumu ir vakuuma iepakojumā, tāpēc jāņem viss).
Mans mēģinājums (divām personām) bija šāds.
Brokastis 2 olas (2 x Ls 0,27) Viršu medus (330 g burciņa – Ls 3) Kaņepju staks (80 g kārbiņa – Ls 2) Svētes rudzu maize (0,5 kg – Ls 1,50) Piparmētru tēja (paciņā 50 g – Ls 1,60). Mīksti vārīta ola pieder klasiskajām vērtībām, un, ja reiz ir brīvdiena, der arī kārums, bet rupjmaizes šķēle ar medu, kam pārziests kaņepju grūdenis jeb staks, veido garšas buķeti, ko vērts izmēģināt. Kopā – Ls 8,64.
Pusdienas Dārzeņu sautējums ar jaunlopa mīkstumu: • gaļa – 0,5 kg (Ls 3,75) • kartupeļi – 0,5 kg (Ls 0,20), burkāni – 0,5 kg (Ls 0,25), kāļi – 0,3 kg (Ls 0,30), kāposti – 0,5 kg (Ls 0,25) • garšaugu maisījums (paciņā 40 g – Ls 2; paliek daudzām citām reizēm). Kopā – Ls 6,75.
Vakariņas Miežu miltu putra ar pastinaka, sīpola un seleriju saknes piedevu: • miežu milti (0,5 kg – Ls 0,65) • pastinaks, sīpols, selerija (pa vienam no katra – Ls 0,30) • sviests apcepšanai (100 g – Ls 0,75) * Tukuma piena ekokrējums (330 g – Ls 1,10) Dārzeņus apcep sviestā, pievieno ūdenī vārītajai putrai, ēd tāpat vai ar skābu krējumu. Nomierinošas zāļu tējas maisījums (paciņā 50 g – Ls 1,80). Kopā – Ls 4,60.
|
Vienā dienā apēst 19 latus 99 santīmus?!
Daudzi joprojām liks galdā tikai to, kas nopērkams lielveikalā un visla bāk – ar atlaidi. Bet tikpat pamatoti spriedīs tie, kuri būs sapratuši, ka šī jautājuma būtība nav izsakāma ne naudā, ne mierinājumā, ka visu šādā demonstrēšanas akcijā iegādāto jau uzreiz neapēd. Tējas pietiks līdz Lieldienām, ar medu varēs mieloties vismaz pāris nedēļas. Galvenais jau ir cits – aicinājums padomāt un saprast, kāpēc izvēlamies tieši to, ko izvēlamies.
Vismaz es esmu atskārtusi, ka laikam sanāks kā tai dakterei – turpmāk kāds bioloģisko produktu veikals izrādīsies pa ceļam pat tad, ja būs jāmet līkums.
