Mobilā versija
Brīdinājums +13.5°C
Modris, Matīss, Mariss
Ceturtdiena, 21. septembris, 2017
8. jūnijs, 2017
Drukāt

Maijā populārākās partijas aizvien ”Saskaņa”, ZZS un VL-TB/LNNK (3)

Foto LETAFoto LETA

Maijā populārākās partijas aizvien bija “Saskaņa”, Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) un nacionālā apvienība “Visu Latvijai”-“Tēvzemei un brīvībai”/LNNK (VL-TB/LNNK), vēsta sabiedrisko mediju portāls “lsm.lv”, atsaucoties uz SKDS maija otrajā pusē veiktu iedzīvotāju aptauju par to, kā viņi balsotu Saeimas vēlēšanās.

Sociologs Arnis Kaktiņš gan aicina nesteigties saistīt partiju panākumus pašvaldību vēlēšanās ar to izredzēm cīņā par vietām parlamentā. Arī partiju popularitātes rādītāji īsi pirms pašvaldības vēlēšanām veiktajā iedzīvotāju aptaujā par viņu izvēli Saeimas vēlēšanās parāda – vēlētāju izvēles vietējā un nacionālā mērogā ir visai atšķirīgas.

Iedzīvotājiem atbildot uz jautājumu par viņu ticamāko izvēli Saeimas vēlēšanās joprojām visbiežāk tiek minēta partija “Saskaņa” – šo kā savu izvēli nosaucis katrs piektais jeb 22,3% no aptaujas dalībniekiem. Savukārt pašvaldību vēlēšanās Rīgā “Saskaņu” atbalstīja katrs otrais no balsotājiem.

Otrajā vietā ir Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS), kuras reitings, salīdzinot ar aprīli, nav būtiski mainījies – tas bijis 14,5%. Un turpinājis kristies atbalsts VL-TB/LNNK, tam samazinoties vēl par vienu procentpunktu un sasniedzot zemāko punktu pēdējā gada laikā – 5,4%.

Par “Vienotību” savu balsi atdotu 4% vēlētāju, bet pat Artusa Kaimiņa vadīto partiju “KPV LV” 3,5%. Attiecīgi “Vienotības” reitings krities par 0,1 procentpunktu, bet “KPV LV” – 0,3 procentpunktiem.

Šajā laikā vērojams 1,2 procentpunktu kāpums partijai “No sirds Latvijai”, kas ir tai pēdējā gada laikā labākais rezultāts. Tās reitings maijā bija 3,4%. Līdzīgi arī Jaunajai konservatīvajai partijai – atkārtots marta rekords ar reitingu 2,9%.

Savukārt divu procentpunktu kritums iezīmējās Latvijas Reģionu apvienībai, atbalstam paliekot pie 3%.

Nemainīgi ļoti augsts ir neizlēmušo skaits, kas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas šos rādītājus reālajās vēlēšanās var ievērojami pamainīt, skaidro SKDS. 12% aptaujāto vismaz pagaidām domā, ka vēlēšanās nepiedalīsies.

Savukārt izlīdzinātie dati, neizlēmušo balsis sadalot partijām proporcionāli, rāda, ka piecu procentu robežu pārvarētu astoņas partijas. Tikai divas no tām – “Saskaņa” un ZZS – robežu pārvar pārliecinoši, salīdzinoši drošs rezultāts ir arī VL-TB/LNNK.

Par to, vai šie rādītāji ir likumsakarība vai skaidrojami ar statistisko kļūdu, varēs spriest pēc nākamā mēneša rezultātiem, norāda sociologs, SKDS direktors Arnis Kaktiņš. “Mēs redzam, ka Nacionālā apvienība saņēmusi mazliet mazāku atbalstu nekā iepriekš. Ja skatāmies, kā pēdējo 12 mēnešu laikā mainījusies viņu popularitāte, var izvirzīt hipotēzi, ka tā nedaudz kaut ko ir zaudējusi, kādu procentpunktu, salīdzinot ar pagājušā gada pavasari. Redzam, ka “No sirds Latvijai” ir mazliet augstāks procents, bet, redzot, kā vēsturiski šie stabiņi kārtojas, es atturētos izteikt kādus pieņēmumus, ka ir kāds būtisks popularitātes kāpums. Un to pašu es gribētu teikt par Latvijas Reģionu apvienības nosacīto popularitātes kritumu,” pauž Kaktiņš.

Sociologs arī uzsver, ka rādītājus par iespējamo iedzīvotāju izvēli Saeimas vēlēšanās nevajadzētu salīdzināt ar pašvaldību vēlēšanu rezultātiem.

Tas tādēļ, ka iedzīvotāju kritēriji, vēlot vietvaru, nereti ievērojami atšķiras no faktoriem, kas ietekmē izvēli Saeimas vēlēšanās. Tomēr, iespējams, šomēnes veiktajā iedzīvotāju aptaujā par viņu izvēli nacionālā parlamenta vēlēšanās varētu parādīties arī pašvaldību vēlēšanu rezultātu nospiedums. Tiesa, kā skaidro pētījuma veicēji, pieredze rāda, ka šādu notikumu ietekme uz kopējo partiju popularitāti parasti zūd dažu mēnešu laikā.

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Ak,Šīs aptaujas, kad populārāko vidū nosauc tos, kuri nav populāri. Kaktiņa smipatizēšana Saskaņai jau sen zināma. Var jau censties pelnīs savu maizīti, bet, īlenu maisā grūti noslēpt.

  2. SASKAŅA, GODS KALPOT … KAM?
    Vēlētāju elektorāts šos 18 „kalpot „gribētājus ir izsvilpis:

    1. Ausma Cimdiņa; 2. Raimonds Gailis; 3. Vita Jermoloviča;
    4. Alla Štolcere; 5. Aina Krūkle; 6. Māris Deksnis;
    7. Aleksandra Cimbale; 8. Juris Zaķis; 9. Ēriks Pūle;
    10. Kārlis Strēlis; 11. Iveta Skarastiņa; 12. Jānis Geduševs;
    13. Guntis Helmanis: 14. Henrijs Frīdenbergs; 15. Jānis Šmits;
    16. Margarita Meļnikova; 17. Raimonds Rublovskis; 18. Agris Ameriks.
    Bez tam, vēl izbalsoti 13, iespējams, krievvalodīgie.
    Ievēlēti 10 kā godājami „kalpotāji”:
    1. ANDRIS AMERIKS;
    2. DAINIS TURLAJS;
    3. EIŽENIJA ALDERMANE;
    4. REĢĪNA LOČMELE –LUŅOVA;
    5. JURIS RADZEVIČS;
    6. OLGA VEIDIŅA;
    7. SANDRIS BERGMANIS;
    8. ANDRIS BĒRZIŅŠ;
    9. AINARS BAŠTIKS;
    10. JĀNIS LOČMELIS.
    Pārējie 22 ievēlēti, kā izskatās pēc uzvārda un tas, ka tautību ir slēpuši, nav uzrādījuši, tie varētu tikt apzīmēti kā „krievvalodīgie”. (kuri savu tautību ir noslēpuši, nav uzrādījuši, iespējams, kauns uzrādīt, ka citas tautības, kuras dēvē par „krievvalodīgajiem”, nebalso par Saskaņu?), kuri, iespējams, pēc notikumiem Ukrainā Saskaņu vairs neatbalsta.
    Skatoties pēc uzvārda, arī viens latviskais uzvārds ir noslēpis, nav uzrādījis tautību. Pārējie ir nosaukuši, ka ir latvieši, par savu tautību nav kaunējušies.

Skolotāja: "Bez eksāmena latviešu valodā nevar iztikt" (8)Jaunā izglītības satura veidotāji sola nemazināt valsts valodas lomu skolās
Draugiem Facebook Twitter Google+