Mobilā versija
+6.1°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
1. novembris, 2012
Drukāt

Maizes cena debesīs nekāpšot


Foto - LETAFoto - LETA

Veikalos lēnām, tomēr nenovēršami kāpj maizes cena. Kāpuma iemesls ir augstās graudu cenas un atbilstošs miltu sadārdzinājums. Tā 30. oktobrī mīksto kviešu cena Eiropas lielākajā – MATIF biržā – bija par 33% augstāka nekā pērn 31. oktobrī.

 

Miltu sadārdzinājums Latvijā kopš augusta vidus ir mazāks – līdz 20%. Tā kā miltu cena no maizes cenas veido vien 11 – 12%, tad maizes cena tik daudz nekāpj.

“Procentos sadārdzinājums iznāk lielāks, nekā santīmos rēķinot uz maizes kukulīti,” teic SIA “Hanzas maiznīcas” tirdzniecības un mārketinga direktors Edijs Vegners. Viņš skaidro, ka “Hanzas maiznīcas” dažām maizes šķirnēm cenu pat samazināja, tomēr esot produkti, kas kļuvuši pat par astoņiem procentiem dārgāki (uz vienu kilogramu – par astoņiem santīmiem). Cenu izmaiņu saraksts esot nosūtīts veikaliem. “Vidējais sadārdzinājums, rēķinot uz vienu klaipiņu, ir vienu divus santīmus liels. Mēs cenu ceļam pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā. Pircējiem šajā sezonā arī jārēķinās, ka maizei veikalos būs mazāk pārdošanas akciju,” stāsta E. Vegners. Cenu jau pacēlušas vai tuvākajā laikā iecerējušas to darīt arī citas ceptuves. Iespējami arī gadījumi, kad cena par kukulīti nemainās, tomēr klaipiņš būs mazāks nekā agrāk.

SIA “Fazer Latvija” rīkotājdirektors Varis Peisenieks teic, ka iezīmējusies patēriņa kāpuma tendence maizes šķirnēm ar piedevām, tostarp klijām, sēklām, šķiedrvielām un citām piedevām. Iepriekš minētās ir tā sauktās dārgās maizes šķirnes – tendence, kas parāda noteiktas sabiedrības daļas pirktspēju. “Ja skatāmies gada griezumā, tad kviešu un rudzu maizi ēdam par 20% vairāk, bet saldskābmaizi par 16% mazāk. Līdzīga tendence ir arī citās Baltijas valstīs,” tā V. Peisenieks. Uzņēmējs uzsver – maizes patēriņu vairāk ietekmē un ietekmēs uz citām valstīm aizbraukušo cilvēku skaits, nevis sadārdzinājums par dažiem santīmiem.

Latvijas Maiznieku biedrības valdes loceklis Valdis Circenis uzskata, ka šā brīža un tuvākās nākotnes sadārdzinājums maizei ļaušot ceptuvēm vien darboties bez zaudējumiem.

“Cenas celšana ir spiesta lieta. Jāņem vērā arī citu izejvielu – iesala, taukvielu un citu produktu – sadārdzinājums,” teic uzņēmējs. Viņš arī vērš uzmanību uz slikto rudzu kvalitāti – tā šajā gadā esot tik slikta kā nekad agrāk.

Rudzu miltiem cenas kāpums esot nedaudz mazāks – līdz 15 – 20% salīdzinājumā ar kviešu miltu cenas sadārdzinājumu, tomēr rudzu miltu īpatsvars rudzu maizē ir lielāks nekā kviešu maizē.

“Grauds ir dzīvs produkts. Ja tas atbilst noteiktiem vispārpieņemtiem kvalitātes rādītājiem, tad pēc viena diviem mēnešiem kvalitāte mainās. Mūsu izaicinājums šajā gadā ir saprast šo procesu,” rudzu miltu kvalitātes rādītāju komentē a/s “Rīgas dzirnavnieks” ģenerāldirektors Sandis Jansons.

Graudu kvalitāte, protams, ietekmē arī miltu kvalitāti. Maiznieki patlaban šo argumentu izmanto sarunās ar miltu ražotājiem par rudzu miltu pirkuma līgumiem. S. Jansons nesola, ka 1. oktobrī notikušais miltu sadārdzinājums līdz jaunajai ražai noteikti būs pēdējais.

Tirgotāji teic, ka patlaban maizes cena ir celta vien atsevišķiem produktiem. “Maxima” veikalos klaipiņš populārās “Mākoņmaizes” 67 santīmu vietā maksā 69 santīmus. “Rimi” veikalos tiekot izskatīti maizes cepēju pieteikumi cenas kāpumam.

Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane atzīst, ka ministrijā nevar paredzēt maizes cenu izmaiņas. Secināts, ka pārtikas kviešu cenas šā gada septembrī salīdzinājumā ar 2011. gada septembri kāpa par Ls 19 (par tonnu) jeb par 14%. Vienlaikus maizes kilograms kļuva par pieciem santīmiem jeb par 4% dārgāks. D. Freimane vērš uzmanību – agrāko gadu tendences rādot, ka maiznieki miltu sadārdzinājumu neiekļaujot maizes cenā. Paši maiznieki patlaban uzsver – viņu iespējas ražošanas izmaksu akumulēšanā ir izsmeltas. 
Savukārt miltu cenas mazumtirdzniecībā jau ir kāpušas par 9 – 15%.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+