Mobilā versija
-2.0°C
Voldemārs, Valdemārs, Valdis
Svētdiena, 11. decembris, 2016
16. decembris, 2013
Drukāt

Mājražotāju un viensētnieku pieredze – grāmatās


Foto - Ivars BušmanisFoto - Ivars Bušmanis

Gaidot Ziemassvētkus, a/s “Lauku Avīze” turpina jau par tradicionālu kļuvušo praksi – iepriecināt savus lasītājus ar jauniem izdevumiem. Šogad tā ir tematiskā avīze “Mājas gardumi” (autore “Siera kluba” vadītāja Vanda Davidanova) un kopdarbībā ar Latvijas radio tapusī grāmata “Latvijas viensētu stāsti” (sastādītāja Ilze Būmane).

Iepazīstinot ar abiem izdevumiem Zemkopības ministrijā 13. decembrī, a/s “Lauku Avīze” valdes loceklis Aigars Stankēvičs atgādināja – akciju sabiedrības 25 gadu darbības laikā “LA” izdevniecība kļuvusi par vienu no vadošajām Latvijā. Un tās galvenā iezīme – grāmatu idejas rosina mūsu lasītāji no visiem Latvijas novadiem. Vienlaikus viņi kļūst par mūsu izdevumu līdzautoriem jeb rakstu varoņiem.

Tematiskā avīze “Mājas gardumi” stāsta par mājražotājiem, kuru rūpals Latvijā aptuveni pēdējo desmit gadu posmā ir ieguvis savu tirgus nišu. Viņu vidū ir maizes cepēji un sierinieki, gaļas un zivju kūpinātāji, augļu žāvētāji un bitenieki, un pavisam neparastu produktu ražotāji. Vēl nesen latviešu mājražotāju bija tikai ap diviem simtiem, 2013. gadā – jau vairāk par tūkstoti.

2012. gadā tika nodibināta Latvijā pirmā mājražotāju biedrība “Pārtikas amatnieki”. Tās valdes priekšsēdētājs ir SIA “Svētes maize” īpašnieks Jānis Dāvids, tagad biedrība apvieno 23 biedrus no Jelgavas, Bauskas, Ozolnieku un Tērvetes novadiem. Viņus jau aicina uz pārnovadiem, lūdz iepazīstināt ar pieredzi, pastāstīt, ko mājražotāji var iegūt, liekot spēkus kopā. J. Dāvids atceras: “Biedrību izveidot bija sarežģīti gan birokrātijas, gan zināšanu trūkuma dēļ. Esam pateicīgi Lauku konsultāciju un izglītības centra speciālistiem, no kuriem uzzinājām vērtīgu informāciju. Ko esam ieguvuši? “LEADER” programmas ietvaros saņēmām atbalstu divām lietām – mārketinga kursu apmācībai un tehnikas – autotreileru iegādei. Ir jūtams, ka pašvaldības atzīst mūsu darbu.”

Talsu novada Vandzenes pagasta z/s “Bērzi” saimnieci Kristīni Pilienu iepriecina tas, ka kazu siera ražotāji katrs pats atrod jaunas receptes, tās neatdarina ārzemju paraugus, tāpēc viņu sieri ir pieprasīti. Tagad, pirmssvētku laikā, saldētavas un noliktavas esot iztukšotas, nespējot vien pieražot. Pilnīgs jaunums, kāda neesot ne Baltijas valstīs, ne pat Vācijā – saldējums no kazas piena. Kristīne ar kolēģi Aiju Renci no Kandavas novada Vānes pagasta z/s “Birznieki” uzskata, ka viņu produkcijas pieprasījumu izskaidro arī pircējam pieejamās cenas, kas nepārsniedz Ls 6 – 7 kg. Bet z/s “Kraujas” īpašniece, baušķiniece Gunta Čepuka ir norūpējusies par bērnu alerģiskajām slimībām, tāpēc uzskata – mājražotājs ražo veselīgus, dabiskus gaļas produktus, kas ļauj no tādām kaitēm izsargāties. 
majrazot2_Straujua_12

Grāmatas “Latvijas viensētu stāsti” tapšanas vēsture ir citāda. 2011. gadā Latvijas radio un a/s “Lauku Avīze” vienojās par kopdarbu – iepazīstināt sabiedrību ar attālu lauku viensētu dzīvi un to saimniekiem. Zemkopības ministre Laimdota Straujuma, kas rosināja pieredzi apkopot grāmatā, ir gandarīta: “Tas bija tik iedvesmojoši, un tagad, atverot šo grāmatu, mēs redzam, cik Latvija ir skaista, cik daudz mums brīnišķīgu cilvēku!”

Izdevums lasītāju iepazīstina ar simts Zemgales, Kurzemes, Vidzemes, Latgales viensētām. To saimnieku vidū ir liela mēroga lauksaimnieki ar vairākiem simtiem hektāru zemes. Ir mazāki lauksaimnieki, kas atraduši savu nozari. Satiku Mālpils novada z/s “Tuntuļi” īpašnieku Valdi Ozoliņu – viņa ģimenes piemērs apliecina, ka arī nelielā platībā – 100 ha – var ienesīgi saimniekot. Tiek turēts ap 200 kazu liels ganāmpulks, turklāt saimnieki izvēlējušies gaļas šķirņu kazas. Gaļa tiek gan pārstrādāta, gan pārdota svaigā veidā.

Lasītāji pamanīs, ka šajā grāmatā ir it kā divi saimnieku slāņi – māju mantinieki un ģimenes, kas pārcēlušās uz laukiem. Pēdējo vidū ir arī mākslinieki un citu pavisam nelauksaimniecisku profesiju ļaudis. Viņi visi ir vai nu atjaunojuši, vai pilnīgi no jauna iekopuši savas mājas un tuvāko apkārtni. Patiesībā viensētnieki kļuvuši par laba parauga nesējiem, pierādot, ka arī nolaistas mājas, izpostītus mitekļus var pārvērst.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+