Laukos
Dārzeņi un augļi

Tonna zemeņu dienā. Kā Sidgundas “Mālpils ZemeNes” sasniedza Eiropas līmeņa ražas 16


Saimniecības kioskā zemenes tirgo pa šķirnēm
Saimniecības kioskā zemenes tirgo pa šķirnēm
Saimniecības kioskā zemenes tirgo pa šķirnēm

Autore: Mārīte Gailīte

“Mālpils ZemeNes'”- šis asprātīgais un ļoti precīzais nosaukums iepatikās uzreiz, kad ieraudzīju uzrakstu uz zemeņu kastes. Tik tiešām – Mālpils novada Sidgundā, kur atrodas “Mālpils ZemeNes”, zemenes tiek rūpīgi koptas un ražu no laukiem nes trīs mēnešus – līdz pat septembra vidum.

Šeit jau 20 gadus saimnieko Ginta un Andris Apsīši, un visus šo laiku viņi audzē zemenes. Sākuši ar dažiem tūkstošiem kvadrātmetru, bet, gadiem ejot, pakāpeniski atteicās no citiem lauksaimnieciskās darbības veidiem un palika vien pie zemenēm. Neraugoties uz lielo praktisko pieredzi, saimnieki nepārtraukti mācās, gan meklējot informāciju internetā, gan apmeklējot starptautiskas izstādes. Labi kontakti ir nodibināti arī ar citu valstu, sevišķi Vācijas, zemeņu audzētājiem, kuri palīdz labāko šķirņu vai tehnikas meklējumos. Protams, nepaliek bez ievērības arī tepat Latvijā dažādu firmu rīkotie semināri un lauka dienas.

Ražība Eiropas līmenī

Zemeņu raža, ko iegūst “Mālpils ZemeNes”, ne ar ko neatpaliek no Eiropas audzētāju ražām. Protams, ražība variē atkarībā no šķirnes, lauka (augsnes, izvietojuma) un audzēšanas gada. Kamēr citi augļkopji sūdzas par laika apstākļiem, Andris saka: “Šis gads zemenēm bija ideāls – nav karstuma viļņu, mitrums pietiekams, ogas nogatavojas vienmērīgi un tirgū to pat pietrūkst.” Pēc Andra vārdiem, zemeņu raža viņu saimniecībā sākas tad, kad dienā novāc vismaz tonnu ogu.

Šogad kopējā zemeņu platība aizņem jau 17 ha. Neliela daļa no lauku kopējām platībām tika apsegta ar agrotīklu, lai iegūtu agrāku ražu. Salnas maija beigās nenodarīja lielu skādi, jo lauki tika virspusēji laistīti. Laistot izveidojās ledus garoza, kas aizsargāja augus no aukstuma. Uz agrotīkla izveidojusies ledus garoza zem tā nodrošināja temperatūru +2,8 oC, kamēr laukā bija -4 oC. Starpība gandrīz 7 oC! Laistīšanu izmanto arī sausuma periodos, lai nodrošinātu veselīgu augu un ogu veidošanos. Papildmēslošanu veic arī caur lapām pēc ražas novākšanas. Sezonā sanāk piebarot augus vairākas reizes. Augu aizsardzības līdzekļus lieto minimāli, lielākoties pret slimībām, protams, ievērojot nogaidīšanas laiku. Zemeņu apputeksnēšanai vairākus gadus ir izmantojuši kamenes, bet šogad no tām ir atteikušies, jo uz zemeņu ziediem lido bites no visas apkārtnes.

Zemenes audzē trīs gadus vienā vietā, tad lauku apar un augu seku uzlabo, sējot graud­augus un zaļmēslojumu. Zemenes pēc stādīšanas mulčē ar salmiem, kas samazina nezāļu dīgšanu un nodrošina ogu kvalitāti ražas laikā. Protams, cīņā ar nezālēm bez roku darba neiztiek. Pavasarī zem salmu segas augsne ilgi neiesilst, tāpēc stādi ataug vēlāk. Tāpat ar biezu salmu kārtu veidojas mazāki, gaišāki augi, jo salmus noārdošie mikroorganismi patērē daļu slāpekļa. Tiesa, ražas lielumu tas neietekmē.

Galerijas nosaukums

Audzē vairākas šķirnes

Saimniecībā audzē vairākas šķirnes, grupējot tās pēc agrīnuma, lai nodrošinātu nepārtrauktu produkcijas piedāvājumu. Stādus iepērk no Holandes un Vācijas, bet daļu audzē paši. Izvēloties šķirni, ir svarīga arī ogu izturība realizācijas procesā. Oga nedrīkst kļūt mīksta, un uz tās nedrīkst veidoties pirkstu nospiedumi. Tāpat būtiski, ka mūsu patērētājiem labāk patīk tumšākas ogas, jo tās šķiet ļoti gatavas. Tieši garšā ir vietējo audzētāju trumpis. Īsās pārdošanas ķēdes nodrošina labākus kontaktus ar patērētājiem un iespēju piedāvāt tiem tieši to, ko viņi vēlas.

Šogad saimniecībā visvairāk audzē šķirnes ‘Flair’, ‘Fleurette’, ‘Sonata’, ‘Rumba’, ‘Figaro’, ‘Susette’, ‘Filicia’, ‘Salsa’, ‘Asia’ un ‘Malwina’. Šo šķirņu ogas ir iespējams iegādāties saimniecības Tirgotavā. Uzmanību pievērš lielas, tumšas ogas ar nosaukumu Meža zemene. Mežā tik lielas nemēdz būt! Pārdēvēja smaida: “Tas ir tirgus nosaukums, jo ogai ir meža zemenes aromāts un garša.” Un tik tiešām – pēc šīs šķirnes nogaršošanas visas citas šķita skābas. Tiesa, arī ‘Malwina’ garšo lieliski, turklāt labi uzglabājas. Lai nodrošinātu nepārtrauktu ražas novākšanu, Andris grupē šķirnes pēc agrīnuma. Agrīnās – ‘Flair’, ‘Rumba’, ‘Florette’. Pamatražas – ‘Asia’, ‘Sonata’, ‘Filicia’. Vēlīnās – ‘Salsa’, ‘Malwina’.

Paša Andra favorītes ir šķirnes ‘Asia’ un ‘Malwina: “‘Rumba’ ir garšīga, bet riskanta, jo var arī nepārziemot. ‘Flair’ ļoti jutīga pret herbicīdiem. ‘Susette’ – puves ieņēmīga. ‘Filicia’ līdzīga ‘Salsai’…”

Attiecības ar strādniekiem ir ļoti svarīgas

Ražas vākšanā piedalās tuvāku un tālāku novadu iedzīvotāji, talkā pieaicināti tiek arī viesstrādnieki. Katrā nolasītajā ogu kastē tiek ielikta lapiņa ar numuru, kas nodrošina lasītāja identifikāciju un tādējādi arī salasīto ogu kvalitāti. Pielasītās ogu kastes tiek sakrautas lauka malā un apsegtas ar aizsargplēvi, lai pasargātu ogas no saules un lietus. Zemenes no lauka tiek izvestas ar piekabēm, aprīkotām ar konstrukciju, kas arī pasargā ogas no saules, lietus un putekļiem. Pārvadāt ražu ar piekabēm ir vienkāršāk, jo tā tiek atviegloti iekraušanas un izkraušanas darbi. Labās ogas liek vienā kastē, bojātās – citā.

Darbinieku izmitināšanai ir izveidots vesels ciemats no tā sauktajām karavānām. Atsevišķās mājiņās ir ierīkotas ģērbtuves, arī tualetes un dušas. Ciematiņš stāv lauku vidū, tāpēc darbus var uzsākt jau agri no rīta, dienas karstākās stundas vai lietaino laiku pārlaist mājiņās un turpināt ogu lasīšanu vēl dažas vakara stundas. Andris un Ginta ir pārliecināti, ka attiecībās ar darbiniekiem un tirdzniecības partneriem ir ļoti svarīga attieksme pret otru cilvēku.

“Mālpils ZemeNes” savu produkciju pārdod vairākos stendos, tostarp Rīgas Centrāltirgū. Lielākā daļa šo stendu atrodas mazpilsētās un ciemos – Mālpils novadā, Siguldā, Cēsīs, Valmierā un Ādažos. Protams, ir arī pašiem sava ogu Tirgotava tieši pie lauka. Rast savus gala patērētājus un pircējus palīdz arī rūpīgi izveidotā mājaslapa, kā arī profils Facebook. Šo 20 gadu laikā gana daudz ir investēts attīstībā, tāpēc tagad var droši konkurēt arī ar poļu preci mūsu tirgū. Daudzas tehniskās lietas Andris ir pielāgojis paša rokām, ne velti savā laikā viņš ir absolvējis Priekuļu tehnikumu. Andra un Gintas panākumi ir vēl viens apliecinājums tam, ka arī Latvijā var strādāt pasaules līmenī.

Vairāk žurnāla Agro Tops septembra numurā

Lorem ipsum2
FOTO: Leta2

LA.lv