Mobilā versija
-3.3°C
Niklāvs, Nikola, Nikolajs, Niks
Otrdiena, 6. decembris, 2016
1. jūnijs, 2015
Drukāt

Marta un bubaks. Māksliniece veido iespaidīgus telpiskus objektus no sīkiem stikliņiem

Foto - Andris OzoliņšFoto - Andris Ozoliņš
VĒRTĒJUMS

Linda Lūse, māksliniece, galerijas "Istaba" īpašniece: "Kad 2004. gadā veidoju mākslas galeriju "Istaba", Marta bija starp pirmajiem māksliniekiem, ko uzrunāju. Galerijas pirmajos desmit gados Martas stikla darbi vienmēr bijuši novērtēti un pieprasīti. Šeit piedzīvotas divas viņas personālizstādes – "Istabaugi" 2007. gadā un "Sub Ob" 2013. gadā. Manuprāt, Marta ir unikāla tieši ar to, ka viņa spēj strādāt gan lielajai mākslai, gan tautā mīlētajiem komercijas darbiem, ļoti konkrēti un apzināti atdalot vienu no otra. Laikam tieši tāpēc viņas māksla var būt tik godīga un spēcīga, palīdzot Martas vārdam nostāties līdzās pasaules lielākajiem stikla māksliniekiem un jau ilgus gadus nest Latvijas vārdu pasaulē.

Apbrīnojama ir Martas vitalitāte un darba spējas, spēja būt gan brīnišķīgai mammai, gan nepārtraukti aktīvi iesaistīties mākslas procesos Latvijā un ārzemēs. Man ļoti patika jaunākā Martas aktivitāte – mākslas akcija "Nams. Dzīvs" Miera ielas Vasarsvētkos, kas atkal parādīja, ka Martas domas var aizlidot ļoti plaši. Māksliniece regulāri piedalās starptautiskos simpozijos un mākslas izstādēs. Viņas darbi atrodas daudzās publiskās kolekcijās Latvijā un ārpus tās robežām. Šogad prestižajā Strasbūras (Francija) Stikla mākslas biennālē viņai būs sava vesela ekspozīcija, kas ir ārkārtīgi augsts starptautisks mākslinieka meistarības novērtējums."

Stikla tēlniece Marta Ģibiete vienīgā veido telpiskus stikla objektus no maziem, spurainiem stikla gabaliņiem.

Kā jau lielas daļas Latvijas mākslinieku, arī Martas ceļu uz meistarību ievirzīja nejaušība. Pēc Ādas mākslinieciskās apstrādes nodaļas pabeigšanas Liepājas Lietišķās mākslas skolā Marta nolēma iestāties Latvijas Mākslas akadēmijā – izskaitīja “oliņ, boliņ, džimpiņ, rimpiņ, bums” un iestājās Stikla mākslinieciskās apstrādes nodaļā.

Par šo nejaušību viņa ir liktenim ļoti pateicīga, jo tieši stikls kļuva par viņas lielo mīlestību, kaprīzu materiālu, kurā viņa atrada sevi. Jau mācību laikā akadēmijas darbnīcās savdabīgā autortehnikā tapa pirmie bubaki – no maziem stikla gabaliņiem ar vara stieplītēm kopā sastiprināti 3D objekti, ko izmanto kā apgaismes ķermeņus vai objektus vides rotāšanai. Tie deva atspērienu Martas straujajam kāpienam pasaules stikla kalnā un atnesa pirmos lielākos panākumus – “The Ebeltoft Prize” starptautiskajā jauno mākslinieku konkursā “Young Glass 1997” Dānijā. Savdabīgajā autortehnikā viņa turpmāk veidoja lielu daļu projektu.

“Iesākumā uz pasaules nebija nekas. Tad tapa gaisma un tapa zeme. Gaisma radīja stiklu un zeme – mani. Vispirms stikls mani ieinteresēja, tad savaldzināja un nākamajā mirklī jau pilnīgi iesūca sevī. Mana saskarsme ar stiklu nav vienkārši darbs ar materiālu. Tās ir ļoti personiskas, intīmas attiecības. No šīm cēlajām jūtām top mūsu kopīgie bērni – spurainie bubaki, kaut kas netverams starp gaismu, stiklu un zemi,” tā saka Marta.

Oda stiklam

Savā pirmveidā stikls ir mīksts, karsts un plūstošs kā medus. Atdzisis top ciets, vēss un trausls kā ledus. Stikls var būt jebkurā krāsā, ar jebkuru faktūru. Pat šķietami bezkrāsainam stiklam ir tonis. Atkarībā no gaismas mainās stikla krāsa. Tā gaismas vadīšana un atstarošana suģestē.

Stikla apstrādes tehnoloģijas ir vairākas: stikla pūšana, griešana, matēšana un kausēšana, un pamatā tās visas ir fiziski grūtas. Stikls ir arī kaprīzs, tā apstrāde paģēr nedalītu meistara uzmanību un pacietību, prasa daudz zināšanu, drosmi, fizisku spēku un teicamu reakciju. Māksliniece pārdomāja, kā radīt neierobežota lieluma un formas telpiskus objektus, kuru izgatavošanai nav nepieciešamas sarežģītas tehnoloģijas un var izmantot vietējos stiklus. Tehnika nedrīkstēja būt fiziski smaga, ar dārgu pašizmaksu, un – pats galvenais – lai trausla sieviete to no sākuma līdz beigām varētu izveidot pati savām rokām, saviem spēkiem un zināšanām. Tā tapa bubaki un ledenes.

“Man patīk stikla krāsainība, koši, vitāli toņi – tie neslēpjas. Bieži veidoju ornamentus, rakstu joslas, strīpas un punktus, tīši jaucot formas skaidrību vai tieši pretēji – izceļot to. Patīk nianses – tās papildina, izceļ. Pieķeršanās kādai noteiktai krāsai ir periodiska, tikai pie baltā un melnā atgriežos laiku pa laikam. Dažreiz izmantoju Brjan­skas krāsaino stiklu. Citreiz mīļāks ir parastais logu stikls ar viegli zaļgano nokrāsu un liego caurspīdību,” stāsta Marta.

Ledenes

Ideja par to, ka vecas stikla pudeles var krāsnī sakausēt, nav jauna. Tomēr Marta šo ideju izkopa un attīstīja. Process ir vienkāršs. Stikla pudeles sakrauj krāsnī uz veidņiem. Augstā temperatūrā stikls kūst un pudeles uz veidņiem saplok, veidojot kaut ko līdzīgu stikla pankūkai. Izmanīgi rīkojoties, sanāk ļoti pievilcīgi trauki. Šāds videi draudzīgas mākslas virziens, kurā otrreizēji izmanto lietas, pasaulē ir aktuāls.

Pudeļtrauku ideju veiksmīgi pārņēmusi firma “Buteljons”, kas savā Miera ielas veikaliņā piedāvā plašu no otrreizējām stikla izejvielām gatavotu priekšmetu klāstu. Ledene ir Martas dienišķais piedāvājums cilvēkiem, kas novērtē oriģinālas un kvalitatīvas dāvanas. Šādas rotas un aksesuārus veido no krāsainā stikla (ap 70 toņu) loksnēm. Stiklu griež mazos gabalos, apgrauž ar stangām vajadzīgajā formā, kombinē, kārto un līmē. Sagataves karsē stikla kausēšanas krāsnī līdz 830 oC un pakāpeniski atdzesē, lai nerodas spriegums. Seko pēcapstrāde, un rotas ir gatavas valkāšanai. Pārdodot ledenes aksesuārus, māksliniece iegūst līdzekļus radošiem meklējumiem.

Pievienot komentāru

Tomātaudzētāji "Mežvidi" pārstrādās ogas un kaņepes (2)SIA "Latgales dārzeņu loģistika" plāno paplašināt siltumnīcas un attīstīt ogu un pat kaņepju pārstrādi
Putnu gripa pietuvojusies Latvijai (3)Vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs atklāts bīstamais putnu gripas vīruss, un Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) norāda, ka ir pamats satraukumam arī Latvijā, sestdien vēstīja raidījums “LNT Ziņas”.
Pasaulē
INFOGRAFIKA: Kuras izmaiņas likumos būtiski ietekmēs tavu ikdienu 2017. gadā? (3)ALGAS, PABALSTI, PENSIJAS NODOKĻI Saeima pieņēmusi vairākas būtiskas izmaiņas likumos, kas no nākamā gada ietekmēs Latvijas iedzīvotāju ikdienu.
Draugiem Facebook Twitter Google+