“Medības” 2014. gada martā 0
“MEDĪBAS” – TROFEJA, KO PELNĪJIS KATRS MEDNIEKS!
Žurnāls, kas domāts ikvienam, kam patīk skaistais un azartiskais vaļasprieks – medības. Žurnāls “Medības” iznāks reizi mēnesī un rakstīs tikai un vienīgi par medībām. Ik mēnesi žurnālā būs sezonas ziņas un aktualitātes, raksti par medībām ārpus Latvijas, ieročiem un aprīkojumu, likumiem un noteikumiem, kā arī medniekstāsti, receptes, joki un anekdotes.
APSKATĪT ŽURNĀLA JAUNĀKO NUMURU
ŽURNĀLA “MEDĪBAS” JAUNĀKAJĀ NUMURĀ
PERSONĪBA. Čiekurkalna puikam Vilim Vizulim pirmā medību pieredze nāca, nevis tipinot uz mežu līdzi tēvam vai vectēvam, bet ar pašdarītu kaķeni un podženi. Par trofejām mednieks klusē. Mākslas skolas vide pavilkusi jau uz nopietnāku jakti – 16 gados sācis dragāt dzinējos un tad bijis jāgaida, kamēr atbrīvosies vieta kolektīvā. Skumjš stāsts, bet citādi tur netiec, nosaka Vilis. Košākie medību gadi, kurus viņš atceras ar nostalģiju, pagājuši kopā ar radošiem ļaudīm, cīņu biedriem rakstniekus Andri Kolbergu, Vladimiru Kaijaku, baletmeistaru Aivaru Leimani, vijolnieku Alni Zaķi u.c. Ne mazums paceļots pa pasauli…
TROFEJAS. Marta numura tēma ir trofejas, to izmantošana, apstrāde, filozofija. Trofejai kā tādai nav milzu vērtība naudas izteiksmē, tomēr tā ir kā piemiņā, kā atgādinājums, kā atmiņa par kādu konkrētu brīdi, kad mednieks un dzīvnieks satikās. Visvērtīgākā trofeja ir tieši medniekam pašam, drīzāk jau kā fotogrāfija, nevis kā apliecinājums uzvarai vai pārākuma apliecināšana. Mazam āzītim ar pāris centimetru gariem ragiem trofeja būtībā emocionālā ziņā var būt tik pat lielā vērtē, kā Gran Prix vērtes staltbrieža ragiem. Tas, vai trofeju – lielu vai mazu – mednieks saglabā un izmanto, ir medību ētikas jautājums. Un ne vienmēr izcilākā trofeja būs lielākie ragi, jo daudz interesantāka un vērtīgāka ir kāda savadabīga selekcijas nolūkā iegūta trofeja.
MEDĪBU TAURES. Ne tik senā pagātnē medības nebija iedomājamas bez taures raidītiem signāliem. Atskaņojot noteiktu skaņu virknējumu, medniekiem padeva ziņu par būtiskiem momentiem medību norisē. Tagad šo pūšamo instrumentu kā saziņas līdzekli lieto vairs retais, to aizstājušas rācijas un mobilie telefoni. Daudziem pret to nav nekas iebilstams, bet mednieki seniori saka – medības bez taures skaņām ir kā kāzas bez mūzikas.
SLIMĪBAS. Šobrīd medniekiem satraukumu izraisa augstā parafasciolozes invāzija Latvijas aļņiem. Laboratoriski izmeklējot 30 aļņu aknu paraugus, 27 gadījumos diagnosticēja parafasciolozi. Slimību ierosina plakanais tārps (trematode) Parafasciolopsis fasciolaemorpha 3 – 7 mm gara, apmēram 2 mm plata, dzīvo (parazitē) aknu žultsvados, tievo zarnu sākuma daļā, kā arī aizkuņģa dziedzerī. Ierosinātājs diagnosticēts Austrumeiropā jau 1932. gadā aļņiem, kā arī aitām, govīm, stirnām, briežiem un citiem zālēdājiem.
MEDĪBU SUNS. Uzmanības centrā foksterjers. Latvijas mednieki labi pazīst šo šķirni. Pie mums šie mazie, aktīvie suņi tiek izmantoti gan pēc profesionālās ievirzes – alās, gan tradicionāli iecienītākajās lielajās pārnadžu medībās kā dzinēji un asinspēdu suņi.
EKIPĒJUMS. Kādā no retajiem šās ziemas aukstajām vakariem sarunājām tikšanos ar Ieskaties.lv vīriem mednieku un makšķernieku kluba Allažnieks jaunuzceltajā medniekmājā, lai pacilātu un salīdzinātu dažādus nakts optiskos tēmēkļus. Iespēja tēmēkļus aplūkot un salīdzināt ļauj saprast, ko nozīmē pirmā vai otrā paaudze, kā redzamību uzlabo papildu infrasarkanais apgaismojums, kā atšķiras, piemēram, digitālās vai EOP (elektroniski optiskais pārveidotājs) bāzes nakts optikas. Tā nu parunājāmies ar Jāni Elsonu un Daini Misiņu no Ieskaties.lv, arī pieredzējušu sporta šāvēju un entuziastisku mednieku Mārtiņu Gaņģi, pavērtējām, paķīķerējām un nonācām pie secinājuma, ka na vkus i cvet tovarišča ņet (par gaumi nestrīdas – krievu val.). Viss atkarīgs no katra vēlmēm, gaidām un arī naudas maka biezuma.
MEDNIEKSIEVAS RECEPTE. Anitra Tooma zaļo dzīves veidu gan daudzina radio un presē, gan pārbauda arī uz savas ādas, vannasistabā viņa pat ierīkojusi kompostu ar sliekām. Šajā numurā viņa gatavos irbītes no brieža gaļas.
