Mobilā versija
+1.7°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
4. septembris, 2014
Drukāt

Mednieki sāk cīņu par šāviena trokšņa slāpētāju izmantošanu (27)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Latvijas Mednieku asociācija (LATMA) tās izpilddirektora Haralda Barvika vadībā nosūtījusi Saeimai vēstuli ar priekšlikumu šāviena trokšņa slāpētājus atļaut izmantot medībās un šaušanas sporta sacensībās vai treniņos.

Savu ierosinājumu mednieki pamato ar nepieciešamību intensīvāk medīt mežacūkas, kā to Āfrikas cūku mēra laikā ar rīkojumu par ārkārtējās situācijas izsludināšanu noteikusi valdība, kā arī samazināt šāviena trokšņa radīto kaitējumu cilvēkiem un dzīvniekiem.

Līdz šim trokšņa slāpētājus, sauktus arī par klusinātājiem, Ieroču un speciālo līdzekļu aprites likums Latvijā ļauj lietot tikai briežu un citu savvaļas dzīvnieku dārzu saimniekiem.

Klusāks šāviens – 
sekmīgākas medības


Trokšņa slāpētājs ir ierīce, kas piestiprināta pie šaujamieroča, lai šāviena laikā samazinātu skaņas un uzliesmojuma daudzumu. Burlaku filmās redzēts, kā sliktie un pat labie sižeta varoņi, tostarp arī slavenais Džeimss Bonds, ar trenētu roku savam ierocim uzskrūvē slāpētāju, un no šāviena dzirdams vien neliels paukšķis. Šādam efektam gan nav nekā kopīga ar medību vai sporta ieroča klusinātāju, apgalvo Haralds Barviks un skaidro, ka Latvijas mednieki vēlas izmantot slāpētājus, kas šāviena troksni samazina aptuveni par 30 līdz 40%. “Šāviens atskan, tā radītā skaņa tiek virzīta šāviena virzienā un ir krietni mazāka, līdzīga tai, kā mežā nolūst zars,” skaidro mednieku pārstāvis.

Izmantojot skaņas slāpētājus, medības būs efektīvākas, jo krietni klusāks ieroča radītais troksnis dod iespēju medniekam izdarīt vairākus tēmētus šāvienus un vienās medībās nomedīt vairāk par vienu mežacūku. Pēc šāda šāviena cūkas mēdzot tajā pašā vietā atgriezties daudz agrāk, pat nākamajā vai aiznākamajā vakarā, turpretī pēc parastā blieziena tās nerādoties, mazākais, trīs līdz četras dienas, bieži vien arī nedēļu.

Klusākas medības palīdz neaizbaidīt mežacūkas ne tikai no konkrētās medību vietas, bet arī no visa medību iecirkņa, tā samazinot to pārvietošanos un iespējamos sērgas izplatīšanās riskus. Tās rada mazāku stresu arī citiem meža iemītniekiem un viesiem, tostarp ogotājiem un sēņotājiem.

LATMA sagatavoto priekšlikumu, kas tapis, atsaucoties daudzu Latvijas mednieku ierosinājumam, atbalsta arī Latvijas Mednieku savienības (LMS) valdes priekšsēdētājs Jānis Baumanis, paužot savu personīgo viedokli: “Es akceptēju šo priekšlikumu, un tas būtu pieņemams, jo šādā veidā medī arī daudzās citās Eiropas valstīs.”

Nekļūt kurlam


Priekšlikuma autori atsaucas uz vairāku ārvalstu pieredzi, kas saviem medniekiem un sportistiem atļāvušas lietot šāviena trokšņa slāpētājus gan viņu, gan apkārtējo iedzīvotāju veselības un miera labad. Kā savā vēstulē informē LATMA, trok­šņu slāpētāji medībās plaši tiek lietoti Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Dānijā un Anglijā. Apmēram puse no somu medniekiem medībās izmanto ieroci ar klusinātāju.

Skandināvijas valstu pētījumi rādot, ka cilvēka dzirdei kaitīgais skaņas stiprums sākas aptuveni no 110 decibeliem, taču ar klusinātāju to var samazināt zem bīstamās robežas. Dzirdes pasliktināšanās, ko izraisījis tieši spalgais šāviens pie auss, mednieku vidū nav reta parādība, arī H. Barviks novērojis, ka šī maņa vairs nav tik asa kā senāk. “Medības, šaušana dzirdi “sēdina” spēcīgi. Esmu daudz šāvis un nevaru vairs lepoties ar labu dzirdi, teiktais bieži vien ir jāpārprasa, lai gan nebūt nejūtos vēl tik vecs,” atzīst mednieks.

J. Baumanis norāda, ka sacensībās austiņas ne vienmēr spēj pasargāt no dzirdei kaitīgas skaņas. “Lielajos mednieku mačos, kur vienlaikus vienā līnijā šauj 10 līdz 15 cilvēki, no tā trokšņa salecies ar visām austiņām – tā nav normāla situācija,” savā pieredzē dalās LMS vadītājs un secina, ka argumenti, lai medībās, sporta sacensībās un treniņos atļautu lietot trokšņu slāpētājus, ir pārliecinoši.

Priekšlikums 
atgādina melnrakstu


Pretējās domās par trokšņa slāpētāju lietošanu medībās un šaušanas sportā ir Valsts policija (VP). “Priekšlikums vairāk atgādina melnrakstu, trūkst pārdomāta pamatojuma,” saka VP Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieka vietnieks Andris Melkers. Viņu nav pārliecinājis pamatojums par efektīvākām medībām Āfrikas cūku mēra laikā, jo “šo problēmu var risināt arī ar citiem instrumentiem un normatīviem aktiem”, ne arī piesauktā ārvalstu pieredze rūpēs par cilvēku veselību un mieru.

“Anglijā trokšņa slāpētājus lieto tāpēc, ka tur ir liels iedzīvotāju blīvums – 
šo palīgierīci mednieki izmanto, lai samazinātu troksni, kas rada traucējumu cilvēkiem, taču Latvija nav tik blīvi apdzīvota valsts,” spriež VP pārstāvis. Cita pieeja esot Zviedrijā, kur klusinātājus atļauj lietot tikai tiem ieročiem, kuru radītais šāviena troksnis pārsniedz dzirdei kaitīgos 110 decibelus.

“Medību ieroči ir ļoti daudzveidīgii un dažām kategorijām, piemēram, mazkalibra 22 LR, nebūtu ieteicams lietot trokšņa slāpētājus, tas veicinātu malumedības, bet glud­stobra ieročus vispār neaprīko ar klusinātājiem,” norāda A. Melkers un piebilst, ka par mednieku ierosinājumu atļaut klusinātājus lietot sacensībās vai treniņos neesot saņemts atzinums no sporta organizācijām.

Par atbalstu no VP varētu runāt, ja priekšlikumā būtu norādīta konkrēta ieroču grupa, uz kuru attiektos atļauja lietot trokšņa slāpētāju, kā arī tiktu veikts pētījums par palīgierīces nepieciešamību, norāda VP pārstāvis.

Daudz nepieļāvīgāks par klusinātāju plašāku izmantošanu ir Licencēšanas un atļauju sistēmas biroja priekšnieks An­dris Sudārs. “Tā būs tāda kā dzīvnieku slaktēšana,” viņš strikti nosaka un turpina: “Ja klusinātājus palaidīs apritē, to izmantošana būs pieejama ne tikai medniekiem, bet arī visiem pārējiem, un kļūs nekontrolējama.” Savas kompetences ietvaros LATMA priekšlikumu izvērtējusi arī Zemkopības ministrija, atzīstot, ka šāviena trokšņa slāpētāju izmantošana nav pretrunā ar medību resursu ilgtspējīgas apsaimniekošanas principiem un Medību likuma mērķiem, tāpēc tā neiebilst pret to ieviešanu.

Pievienot komentāru

Komentāri (27)

  1. kur tad paliks tie prasitie džouli,ja lietos klusinataju??????,neiet galigi kopā…

  2. ASV legāli ir atļauts lietot klusinātāju. Pērkot ieroci ASV klusinātājs nāk līdzi komplektā.

  3. Cienījamie oponenti! Var aizbāzt ausis, var uzlikt klapes uz acīm, var kasīt labo ausi ar kreiso roku, var braukt ar vienu ilksi un var maizi griezt ar striķi. Daudz ko “var risināt arī ar citiem instrumentiem un normatīviem aktiem ..”, bet vai to vajag?
    Vai jūs zināt kas ir tinīts? Es zinu. Pēc sevis. Sadzīvoju ar to jau 30 gadus. Bet nevienam neiesaku tajā iedzīvoties.

  4. Citāts: “.. glud­stobra ieročus vispār neaprīko ar klusinātājiem,” norāda A. Melkers ..”

    Tā nav taisnība – .410 kalibram (tas ir gludais) ir rūpnieciski ražoti klusinātāji.

  5. Nelegālie, kuriem vajadzēja, saviem stroķiem klusinātajus jau sen ir dabūjuši. Klaiņojoso suņu īpašnieki gan lai neraud. Sunim jāatrodas savā sētā, nevis kaut kur ellē ratā 5 km no mājām.

  6. Nu, tad brahaņjeri saaugs kā sēnes pēc lietus, Tas pats Jelgavas caune mežā vien sēdēs…

  7. šeit bieži vien cilvēks iet malu medībās, lai būtu ar ko izvilkt dzīvību.
    ..
    cik maksā ierocis, patronas un potenciālais klusinātājs?

  8. Kam vajag , tam klusinātājs jau sen ir, tāpat kā kādreiz nakts redzamība. Klusinātāju var pasūtīt no Somijas bez problēmām.

  9. klusinataju vajag ja nevainigie gataru ipasnieki, kaartigie algu izmaksataji, padomes sedosie “ministri”, visiem citiem, kuri nabadzini izdziivo tikai par minimaalo algu menesi, staigaa ar karabini 1000 eiro paari, skrien pakal mezacukam un alniem dzipos, pa mezu parvietojas kvadraciklos, saskatijusies fantastiskos tv ierakstu montazas rezultata izveidotos klipus par to cik amerika un krievija visi viniem lidzigie forsi medij un kaa… nu tik bus nu tik vares ari vini… un nu tik apkarosim “aafrikas meeri” kurs dzivo tikai lielaa biznesa iedomu pasaule. pasvied mulkiem kocinu un tie lepni vel vinu atnesis, tik nekas ka pasi suukaas pirkstus pec gada un stastis saviem berniem vakara pasakas – kad es biju liels viirs es taaa saavu cuukas..uhh kas par laikiem bija (kad vinas bija).

    mulkibas!!!!!
    paprasiet jebkuram NORMALAM MEDNIEKAM vai to vajag un aiztaisi ausis blakus stavosajam bernam un sev lai nedzirdetu atklatu atbildi par tadu debiilumu, ko izdomaa tik mikstos kreslos sedosie un .. locekli lai pabeigtu savu vasaras majinu

  10. Trokšņu slāpētāju legalizācija Latvijā novedīs pie nekontrolējamām malu medībām un “bespreģela” apdzīvotās vietās (kaķi, suņi). Būtu laiks saprast, ka tieši šāviena troksnis ir tas, kas cilvēku attur no nemērķtiecīga un prettiesiska šāviena, jo viņu var pieķert. Būsim atklāti – mežsargu un policistu ir par maz, lai nodrošinātu pietiekamu kontroli medību platībās. Jau sen ir pierādījies, ka vislabākais brakanjeru un bruņotu idiotu ķērājs ir attiecīgās teritorijas mednieku kolektīvs, kurš, padzirdējis nepieteiktu šāvienu, pats noķer vainīgo (Jelgavas novada gadījums u.c.). Īpašas problēmas ir sagaidāmas, ja slāpētājus varēs uzlikt uz mazkalibrenes, LR 22, 243.Win, CKC 7,62×39, un citiem vītņstobriem, kam enerģija ir zem 3000 J, jo tos nevarēs dzirdēt vispār. Lielgabalam (30-06, 7×64, 300.WinMag u.c.) būs troksnis tāpat, bet tas nebūs ass un to nedziirdēs tālu. Bet arguments, ka tādā veidā varēs nošaut vairāk slimo cūku, ir debils. Arī pēc tāda paukšķa pārējie lopi aizskries, reizēm pietiek neuzmanīgi atdrošināt ieroci, lai jau notiktu bēgšana. Tātad – visam ir kāds pamats, jo nekas nenotiek pats no sevis.
    1. Projektu virza indivīdi, no kuriem atsevišķi ir iesaistīti ārvalstu viesmednieku apkalpošanā.
    2. Lielisks bizness ieroču tirgotājiem.
    Vēl derētu atcerēties, ka Latvijā ir nedaudz atšķirīga pilsoņu tiesiskā apziņa no tās, kāda ir Vecās Eiropas valstīs un šeit bieži vien cilvēks iet malu medībās, lai būtu ar ko izvilkt dzīvību.

    • šeit bieži vien cilvēks iet malu medībās, lai būtu ar ko izvilkt dzīvību.
      ….
      plats smaids, ņemot vērā ieroča un munīcijas cenu.
      kartupeļus pat mājas pagalmā var iestādīt.

      • Protams, karabīne CKC 200- 300 Eur, Barnaul viena patrona 30 centi, viens šāviens un vannīte gaļas.
        Nevajag jau Krieghoff un Swarowski.

    • Īpašas problēmas ir sagaidāmas, ja slāpētājus varēs uzlikt uz mazkalibrenes, LR 22, 243.Win, CKC 7,62×39, un citiem vītņstobriem, kam enerģija ir zem 3000 J, jo tos nevarēs dzirdēt vispār. Lielgabalam (30-06, 7×64, 300.WinMag
      ….
      Lai skaņu nedzirdētu vispār, jālieto speciāla zemskaņas munīcija (lodes sākuma ātrums mazāks par skaņas ātrumu), tāda munīcija ir mazjaudīgāka un tuvākām distancēm paredzēta.
      Klusinātāji, kas slāpē pilnvērtīgas patronas šāviena troksni paredzēti tikai pāris šāvieniemn.
      Pirms vaimanāt, ka nu “deputātus” atšaus ārstēties vajaga. AIzmirsuši, ka visi legālie ieroči atšauti un ložu/čaulu paraugi atrodas milicijā. šāvēju jau pēc 2 dienām izskaitļos. Bet nelegālajiem neviens nav aizliedzis klusinātāju arī tagad lietot.

      • Plānā klusinātājus ir likt medību vītņustobru garstobra kalibriem, ne .22 Lr, kā zemāk minēts. Vairāk par cipariem jaunākajā Medību numurā. Pukš, pukš notiek tikai filmās. Slāpētājs mazina troksni par 30 % līdz 110 decibeliem, kas nozīmē, ka šāvienu tik un tā dzirdēs, bet tas būs draudzīgāks ausīm, kaimiņiem utt

  11. nu jelgavas ruksim bus prieki. stirnas vares kaudzem likt un neviens nedzirdes.

  12. Interesanti, kas iestājās par to lai latvijā AIZLIEGTU MEDĪBAS AR MODERNO LUKU?
    Skatos TV Pasaulē daudzviet medī ar loku – bultām un tas notiek pavisam klusi!

    • loku lietoju, kā izklaides rīku. nav ne mazākās vēlēšanās to stiept reģistrēt, uzskaitīt bultas un vēl seifā glabāt. Tā kā viennozīmīgi PRET.

  13. Varbūt šāvēji var lietot ausu aizbāžņus???

  14. mediibas ir izklaide, tad ja neesi mednieku kolektiivaa …

  15. Manuprāt medības ir izklaide un diezgan nežēlīga. Un no tā izriet viss pārējais

  16. Kam tas vajadzīgs? Tikai malumedībām, nekam vairāk!

    • pēc sevis spried?
      tas vajadzīgs arī Valsts aizsardzībai. Samazināts troksnis, samazināts uzliesmojums stobra galā apgrūtina attāluma un virziena noteikšanu līdz šāvējam.

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +1.7
Alūksne -3.2
Daugavpils +2.6
Saldus +1.7
Liepāja +4.5
Jelgava +2.7
Ventspils +3.1
Limbaži -1
Madona -0.8
Rēzekne -1.6
Draugiem Facebook Twitter Google+