Mobilā versija
+5.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
14. novembris, 2012
Drukāt

Mēģina aizstāvēt Latvijas intereses pirms izšķirošajām sarunām

Foto no Valsts Prezidenta kancelejas arhīvaFoto no Valsts Prezidenta kancelejas arhīva

“Latvijas situāciju cilvēcīgi saprot, taču, kamēr vēl nekas nav nolemts, iznākumu nav iespējams pateikt,” tā Latvijas prezidents Andris Bērziņš, kurš aizvadītās divas dienas pavadījis Briselē sarunās ar visiem Eiropas Savienības (ES) institūciju vadītājiem – Eiropas Komisijas prezidentu Žozē Manuelu Barozu, Eiropas Parlamenta (EP) vadītāju Martinu Šulcu,

 

Eiropadomes prezidentu Hermani van Rompeju, attīstības komisāru Andri Piebalgu, Eiropas Parlamentā (EP) pārstāvētajiem deputātiem no Latvijas un Briselē strādājošajiem Latvijas vēstniekiem.

“Skaidrojam, kāda ir situācija, kādiem soļiem mums jāiet uz priekšu, lai tomēr pārskatāmā nākotnē Eiropas vidējo līmeni varētu sasniegt. Ar stāstiem profesionālus cilvēkus Latvijā noturēt nevarēs, tas jādara ar praktiskiem soļiem,” tā A. Bērziņš, raksturojot sarunas ar ES līderiem par to, kādēļ Latvija ir ieinteresēta, lai nākamais ES septiņu gadu budžets saglabātos pietiekami liels un neapdraudētu iespējas saņemt līdzekļus kohēzijai jeb reģionu attīstībai un atšķirību izlīdzināšanai ar bagātākajām ES valstīm, kā arī lauksaimniecībai.

A. Bērziņš apstiprināja, ka Briselē runā arī pārējo divu Baltijas valstu vārdā, jo pirms brauciena ir saskaņota pozīcija arī ar Lietuvas un Igaunijas prezidentu. Tāpat kā Latvija, arī Igaunija un Lietuva ir ieinteresētas saglabāt vismaz esošo kohēzijas politikas finansējuma apjomu, lai varētu pēc iespējas ātrāk tuvoties ES vidējam attīstības līmenim, tāpat abas mūsu kaimiņvalstis ir vienisprātis, ka tiešmaksājumi zemniekiem nedrīkst būt zemāki par 80 procentiem no ES vidējā līmeņa.

ES amatpersonas solījumus nedod un lielākoties norādījušas, ka sarunas par ES daudzgadu budžetu būs smagas, jo vispārējās taupības laikos valstis, kas ES budžetā iemaksā, ir ieinteresētas samazināt tēriņus.

Lai koordinētu kopīgu pozīciju pirms nākamajā nedēļā gaidāmās eiropadomes, vakar Briselē tikās arī 15 tā saukto kohēzijas valstu vadītāji. Saņemot naudu no ES reģionālajai attīstībai un atšķirību izlīdzināšanai ar bagātāko Eiropu, šo valstu grupa ir ieinteresēta, lai ES naudas maks nākamajos septiņos gados nesaruktu un neapdraudētu Kohēzijas fonda finansējumu. Latviju sanāksmē pārstāvēja Ministru prezidents Valdis Dombrovskis, norādot, cik svarīgi Latvijas tautsaimniecībai ir saglabāt kohēzijas maksājumus vismaz esošajā līmenī. Ministru prezidents norādīja, ka viedokļa saskaņošana ar citām lielākā ES budžetā ieinteresētajām valstīm palīdzēs labāk sagatavoties izšķirošajai ES līderu sanāksmei un noslīpēt labākus argumentus, jo skaidrs, ka no maksātājvalstu puses ir liels spiediens izdevumus samazināt.

Pirmais svarīgais visu ES valstu vadītāju mēģinājums rast kopīgu valodu par ES septiņu gadu budžetu, kas plānots no 2014. līdz 2020. gadam, notiks jau nākamajā nedēļā 22. un 23. novembrī Briselē. Neoficiāli tiek pausti dažādi scenāriji par sarunu iznākumu, starp tiem arī iespēja, ka sarunas varētu turpināties vēl jaunā gada sākumā.

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+