Mobilā versija
+5.6°C
Sarmīte, Tabita
Piektdiena, 9. decembris, 2016
17. novembris, 2014
Drukāt

Merkele: Krievija Ukrainā virsroku negūs (6)

Foto: LETA/AFPFoto: LETA/AFP

Vācijas kanclere Angela Merkele pirmdien aicināja Rietumvalstis nezaudēt cerību, iespējams, ilgajā cīņā ar Krieviju par Ukrainu, tomēr solīja, ka Kremlis “negūs virsroku”.

Krievijas lēmums martā anektēt Ukrainas Krimas pussalu “lika apšaubīt visu Eiropas miermīlīgo kārtību, un tas ir turpinājies, Krievijai izmantojot savu ietekmi, lai destabilizētu situāciju Ukrainas austrumos,” Merkele sacīja pēc dalības Brisbenā notiekošajā G20 samitā.

Rietumvalstu līderi, tostarp ASV prezidents Baraks Obama un Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kamerons Austrālijā notikušajā samitā uzsvēra savu apņēmību iegrožot Krieviju, sarunās asi kritizējot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu, kurš svētdien aizlidoja no Austrālijas, nepaliekot uz dalībnieku oficiālajām pusdienām un samita noslēguma paziņojumu.

Septiņus mēnešus ilgajās cīņās Ukrainas austrumos dzīvību zaudējuši vairāk nekā 4000 cilvēku, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas dati. Rietumvalstis apsūdz Krieviju par krīzes saasināšanu, sniedzot atbalstu separātistiem Ukrainas austrumos, ko Kremlis noliedz.

“Kurš būtu domājis, ka 25 gadus pēc [Berlīnes] mūra krišanas, pēc Aukstā kara beigām, pēc Eiropas sašķeltības beigām un pasaules sašķeltības uz pusēm beigām kaut kas tāds varētu notikt pašā Eiropas sirdī?” retoriski savā runā Sidnejā jautāja Vācijas kanclere.

“Vecajai domāšanai, domāšanai ietekmes teoriju izteiksmē, kur tiek pārkāptas starptautiskās tiesības, nedrīkst ļaut gūt virsroku. Esmu pārliecināta, ka tā negūs virsroku,” Merkele uzsvēra.

Vācijas kanclere, kurai bija garas sarunas ar Putinu G20 samita laikā, norādīja, ka Rietumvalstis smagi strādā, lai rastu diplomātisku konflikta risinājumu, tomēr vienlaikus ir arī apņēmušās ekonomikas sankcijas pret Krieviju.

Eiropas Savienība, ASV un Austrālija ir noteikusi stingrākās sankcijas pret Krieviju kopš Padomju Savienības sabrukuma.

Merkele, kas uzauga komunistiskajā Austrumvācijā, norādīja, ka Rietumi varētu izmantot pagātnes mācības par to, kā veidot sarunas ar Krieviju.

“Mums ir jāapbruņojas ar nepieciešamo pacietību grūtajai cīņai,” viņa sacīja. “Mana personīgā pieredze no Vācijas Demokrātiskās Republikas ir tāda, ka nevajag zaudēt cerību pārāk ātri,” piebilda Vācijas kanclere.

“Lielākais drauds ir tas, ka mēs ļaujam sevi sašķelt, sadalīt, ka starp mums tiks iedzīts ķīlis,” viņa teica.

Pievienot komentāru

Komentāri (6)

  1. Kas tad nu, jau atgriezāmies iepriekšējās robežās?

  2. netieši norāda ka ukrainas” maidams” ir rietumu kampaņa
    ————
    ilgajā cīņā ar Krieviju par Ukrainu,
    —————-
    tātad tomer rietumi cenšas savākt ukreinu sev un krievija neļauj.

    • Stulbs un vel stulbāks Atbildēt

      Nu un tad. Vai tad rietumi tur uzsāka kara darbības? Bet ja demokrātiskā ceļā – ukraiņi paši nav muļķi un sapratīs, kas ir viņu patiesie draugi. Polijai jau arī grūti gāja kāmēr tika vaļā no krieva. Ja Ukraina paliek Krievijai, tā ir pārāk stipra un tad nu gan sāks diktēt visiem kas tik ienāk prātā. Runāt par ASV un rietumu roku viennozīmīgi ir kaitēt mums un Eiropai un te nekādu absolūtu taisnīgumu nav jāmeklē. Lai Krievija sākumā, pirms kā mācīt mūsus kā dzīvot, sakopj savu valsti tā kā to darīja Vācija un pēc tam redzēsim.

  3. negūs, bet žēl katra ukraiņu zēna, kas krīt no debilo lodēm. PAR KO????????????????????
    Ja precīzi, skolu un psihitru darbs krievijā pa nullēm. Stulbs nozombēts darbam nemācīts pūlis.
    Latvijai to vajadzētu saprast, kā rodas glups netīrs nekaunīgs zaglīgs pūlis un vai mums to vajag.

  4. Vajadzeja domat par sekam maidana laika Tagad Es un citiem politikiem Ukraina ir kluvusi par nevainigu aitinu.

  5. Ko darīs – Krievijai Mistral nodos 3 dienas vēlāk un neēdīs pelmeņus? Vai bloķēs dažu seperātistu kontus un vīzas ( pēc teiktā ) – it kā tiem tur būtu nauda un braukāšanas interese…

Zviedrijā atklās pasaulē pirmo ledus viesnīcu, kas darbosies visu gaduZviedrijā decembra vidū plānots atklāt pasaulē pirmo no ledus veidoto viesnīcu, kas darbosies visu gadu.
Draugiem Facebook Twitter Google+