Ministrijas savus priekšlikumus NAP iesniegušas 18,3 miljardu latu apjomā 0
Nacionālā attīstības plāna (NAP) 2014.-2020.gadam sākotnējās redakcijas sabiedriskās apspriešanas laikā ministrijas iesniegušas priekšlikumus, kas pārsniedz 18,28 miljardus latu.
Pārresoru koordinācijas centra (PKC) vadītājs Mārtiņš Krieviņš (attēlā) aģentūru LETA informēja, ka kopumā ministrijas un publiskās pārvaldes iestādes ir iesniegušas 601 uzdevumu un aktivitāti, kuru kopsumma pārsniedz 18,28 miljardus latu. Kopējā summa precīzi nav nosakāma, jo dažas no aktivitātēm nav finansiāli novērtētas.
Krieviņš sabiedrisko apspriešanu vērtē kā izdevušos. “Ārkārtīgi daudz cilvēku ir aizdomājušies par to, kādu vēlas redzēt savu valsti 2020.gadā. Tas ir svarīgi, jo valsts ir tas, ko jūt un domā tās iedzīvotāji,” sacīja PKC vadītājs.
Kopumā sabiedriskajā apspriešanā, izmantojot tiešsaistes anketas, iesniegts 831 priekšlikums, par vīziju “Latvija- zaļākā valsts pasaulē” tiešsaistē saņemti 22 priekšlikumi.
Laikā, kamēr vairākos reģionos notika diskusijas par NAP sākotnējo redakciju, galvenās jomas, par kurām tika izteikti priekšlikumi, bija par ekonomiku, demogrāfiju, teritoriju izaugsmi, izglītību un zinātni. Piemēram, runājot par ekonomiku, iedzīvotāji aicināja veicināt ražošanu, inovāciju attīstīšanu un veicināt konkurētspējīgu enerģijas cenu. Jautājumā par demogrāfiju izskanējuši priekšlikumi par darbaspēka kvalitāti, par valsts pabalstu palielināšanu, bet runājot par teritoriju izaugsmi, pausta vēlme visiem reģioniem saņemt investīcijas vienādā apmērā, ieviešot kvotu principu, kā arī Kurzemē un Latgalē izveidot reģionālās lidostas.
Diskutējot par izglītības jautājumiem, rosināts tiekties pēc 40% augstākajā izglītībā studējošo skaita, bet zinātnei finansējums būtu jāpalielina līdz 3% no iekšzemes kopprodukta, saskaņā ar Eiropas Komisijas noteikto.
Sabiedriskajā apspriešanā izteiktie priekšlikumi publicēti tiks nākamnedēļ.
NAP 2014.-2020.gadam ir galvenais vidēja termiņa attīstības plānošanas dokuments Latvijā. Tas ir Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (“Latvija 2030”) rīcības plāns, kam ir jākalpo par valsts attīstības ceļa karti vidējam termiņam.
