Mobilā versija
Brīdinājums +0.2°C
Antonija, Anta, Dzirkstīte
Trešdiena, 7. decembris, 2016
18. augusts, 2014
Drukāt

Jānis Bulis: Vai mums pietiks drosmes, gudrības un spēka aizstāvēt Latviju? (53)

Foto - Timurs SubhankulovsFoto - Timurs Subhankulovs

Romas katoļu baznīcas Latvijā Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis 14. augusta vakarā Aglonā vadīja tautas krustaceļa lūgšanu. Tā saviļņoja gan Aglonas Bazilikas sakrālajā laukumā pulcējušos ticīgos, gan skatītājus, kuri to vēroja Latvijas Televīzijas tiešraidē. Publicējam lūgšanas fragmentus.

Rit 21. gadsimta 14. gads, ir pagājušas divas tūkstošgades kopš Kristus piedzimšanas. Vēl arvien daudzi nepazīst Jēzu. Aizvadītais 20. gadsimts ir tehnikas progresa, jaunu atklājumu laikmets un vienlaikus karu, daudzu cilvēku un tautu nāves un bada ciešanu laikmets. Visu cilvēku un tautu vēsturē ir ierakstīts savs krustaceļš, pie tam ne filozofiskā, bet vēsturiskā nozīmē. Šīs personiskās un tautas ciešanas cieši saistās ar Jēzus krustu. Jēzus neatpestī kādu abstraktu cilvēku, bet gan konkrētu cilvēku konkrētā laikā konkrētā ģeovēsturiskā vidē, kultūrā. Ikviena cilvēka, tautas, pasaules vēsturē izteiksmīgi saskatām atsevišķās krustaceļa stacijas. Redzam analoģiju ar Kristus “Via Dolorosa”.

Šogad aprit 100 gadi, kopš sākās Pirmais pasaules karš [..]. Tas tika dēvēts arī par lielo karu, nāciju karu un karu, kas izbeigs visus karus pasaulē. [..] Tas kļuva par smagu pārbaudījumu Eiropas tautām, izgāja ārpus koalīciju robežām, izraisīja nekad līdz tam nebijušus dzīvā spēka zaudējumus – gāja bojā aptuveni 17 miljoni cilvēku. [..]

Pieminot šajā karā cietušos, upurus, šogad notika tā sauktais Eiropas krustaceļš, kura ietvaros kādreizējās Rietumu frontes vietās uzstādīti 170 krusti, katrs krusts simbolizē 100 000 no 17 miljoniem upuru. Varētu likties, ka pēc tik drausmīga kara cilvēki nekad vairs viens otram neko tādu nenodarīs, tomēr tikai vienu paaudzi vēlāk notika vēl šausmīgāks – Otrais pasaules karš. Bijām pārliecināti, ka nacisma, fašisma, komunisma staļinisma sērga palikusi pagātnē, bet nē – 21. gadsimtā Eiropas vidū, aptuveni 1500 kilometru un 25 brauciena stundu attālumā no Latvijas, proti, Ukrainā, Krievija uzsākusi tā saukto slēpto hibrīdkaru – meli valsts augstākajā līmenī un plašsaziņas līdzekļos, impēriskas tieksmes, nacisms, terorisms, cilvēku nolaupīšana, drausmīgas spīdzināšanas, nogalināšana, diversijas melu propagandas apmāti cilvēki – tās ir tikai nedaudzas šī Krievijas iniciētā, inspirētā, gadiem gatavotā un plānotā, sponsorētā un realizētā kara iezīmes. [..] Secinājums ir tikai viens – kā visi redzam, ļaunais gars nesnauž, bet čakli darbojas, jo augļi, ko redzam, par to liecina.

Vienīgais, kurš spēj dziedināt, ir Jēzus, arvien ir tas pats Jēzus krusts, pie kura viņš mirst mūsu visu pestīšanai. Ejot Jēzus Kristus krustaceļā, lūgsim mieru pasaulei, īpaši Ukrainai, Irākai, kur notiek kristiešu vajāšanas, kristiešu slepkavības. [..] Lūgsim mieru cilvēku sirdīm, lūgsim patiesības un mīlestības uzvaru, grēku piedošanu, lūgsim mieru Latvijai. [..]

1. apstāšanās

Tiesas spriedums Jēzum. No Pilāta teiktā bija atkarīga Jēzus nākotne. Pilāts varēja pateikt, ka Jēzus netiks notiesāts uz nāvi, tomēr Pilāts izvēlējās “mazgāt rokas”. Vārdam piemīt milzu spēks. To redzam mūsu ikdienas dzīvē. Brīžiem pietiek viena vārda, lai līdzcilvēkam uzlabotos garastāvoklis, vai tieši pretēji – izraisītu cilvēkā asaras. Ar vārdiem varam paust labo, runāt patiesību, bet varam arī nolādēt un lamāties. Varam arī izkropļot patiesību un tādējādi kalpot tam, kurš ir arī melu tēvs. Nožēlojami, ka joprojām brīvi raida Krievijas melu televīzijas kanāli un turpina apmāt cilvēku prātus arī šeit, pierak­stot Ukrainai Krievijas noziegumus, izplatot melus, ka Ukrainā pie varas fašisti, ka Odesā tika ēsti sadeguši cilvēki, ka Slovjanskā ticis pienaglots pie krusta puisītis, un izplata cita veida melus, ka Ukrainas armija, nevis Krievijas teroristi, ar zenītraķetēm un mīnmetējiem apšauda dzīvojamos rajonus un mierīgos iedzīvotājus, ka Ukrainas armija, nevis Krievijas teroristi, ar Krievijas kara tehniku notrieca Malaizijas pasažieru lidmašīnu. [..]

Jēzu, līdz ar Tevi stāvot Pilāta priekšā, pārdomāsim, kā mēs katrs izmantojam runas dāvanu, vai mūsu sacītais kalpo labajam, patiesībai. [..] Jēzu, mēs lūdzam piedošanu sev un visiem politisko sistēmu un totalitāro režīmu nepatiesi apsūdzētajiem un netaisni notiesātajiem.

2. apstāšanās

Jēzus pieņem krustu. Viņš uzņemas krustu mīlestībā uz cilvēku. Mūsu ikdiena nav brīva no ciešanām un krusta, un mūsu krusts ir viss, ko veltām Dievam mīlestībā uz Viņu un līdzcilvēku. Tas var būt milzīgs ikdienas pienākumu krusts, mūsu krusts var būt kā fiziskas, tā arī garīgas ciešanas. [..]

Kad uz Dņepropetrovskas slimnīcu tika atvesti ukraiņu karavīri pēc tam, kad no Krievijas teritorijas viņu pozīcijas bija apšaudītas no zenītraķešu kompleksa “Grad”, ievainojumi un sakropļojumi bija tik šausmīgi, ka mediķi, tos redzot, krita bezsamaņā. Ārsti, kuri operēja ievainotos, nespēja valdīt asaras, stāstot, ka, tikko atguvušies no anestēzijas un smagām operācijām, amputācijām, šie jaunie cilvēki teica – pat ja, dodoties karot, būtu zinājuši, ka tiks tā sakropļoti, viņi vienalga būtu gājuši aizstāvēt savu dzimto zemi.

Kā mēs pieņemam krustu, kā pieņemam Dieva gribu? Vai cenšamies to iepazīt? Cik mūsos ir ticības? Vai gribam uzveikt savu egoismu? Vai mums pietiks drosmes, gudrības un spēka aizstāvēt Latviju, ja būs tāda vajadzība? Jēzu, dziedini mūsu sirdis, lai mēs ik brīdi spētu teikt – Jēzu, es uzticos Tev.

3. apstāšanās

Jēzus kritiens. Kritiens uz cietas, akmeņainas zemes, sāpes, trokšņains pūlis, kas lielākoties uztver Jēzus ciešanas kā labu izklaidi. Tik maz ir to, kuri jūt līdzi.

Gandrīz ik dienas sastopam tos, kuri cieš, tādus, kuru ciešanas ir redzamas un taustāmas kā Jēzus kritiens. Mūsu tuvinieki piedzīvo sāpes, gaida rindā pie ārsta, guļ slimnīcā, iziet rehabilitāciju. Citi tuvojas zemes dzīves no­slēgumam. Vai spējam viņiem līdzi just? Vai spējam raudzīties uz viņiem ar mīlestību un pateikt kādu labu vārdu… Ir vēl cita veida ciešanas – Jēzus tās spēcīgi pārdzīvoja, tās ir ciešanas, ko izraisa atstumšana, mīlestības trūkums, īpaši – vistuvāko cilvēku mīlestības trūkums. Bērni, kuri jūtas negribēti un nemīlēti, vīru pamestas sievas, sievu nodoti vīri, veci vientuļi cilvēki, tālu prom no saviem bērniem, slimnieki, kurus pametuši vistuvākie, ģimenes, kur ir vientulība, atstumšana un nesapratne arī tajās lietās, kas ir tik sīkas un niecīgas. [..]

Aprīlī parādījās šokējoši kadri no Harkovas, kur kāda sieviete kājām spārdīja piekauto, bez samaņas esošo mītiņa “Par vienotu Ukrainu” dalībnieku. Cilvēki atpazina sievietē mediķi, bet cietušais izrādījās Harkovas aviācijas institūta pasniedzējs, tehnisko zinātņu kandidāts. Mītiņa dalībniekiem uzbruka ar koka nūjām bruņoti prokrieviski noskaņoti bandīti, sita pat sievietes un bērnus. Slimnīcā viņam konstatēja ielauztu galvaskausu. Veiktas vairākas operācijas, un, kaut gaidāma smaga rehabilitācija, šis cilvēks, kad atguva samaņu un spēja atcerēties notikušo, teica, labi, ka tas noticis ar viņu, nevis ar kādu citu cilvēku, kurš varbūt nespētu to visu izturēt un paciest. Jēzu, Tavās žēlsirdīgajās rokās ieliekam visus, kuri cietuši no līdzcilvēku mīlestības trūkuma.

4. apstāšanās

Tikšanās ar māti. Jēzus krustaceļā nevarēja pietrūkt viņa mātes. Vissvētākā Jaunava Marija [..] māte, kura cieš līdzi dēlam par mums. Mātes ciešanas un sāpes saistās ar augšāmcelšanās cerību.

Cerība ir ļoti svarīgs elements mūsu ikdienā. Kad laulātie dod laulāto solījumus, viņi cer, ka būs kopā visu mūžu, viņi cer, ka būs laimīgi. Vecāki cer, ka viņu bērni būs veseli un izaugs par labiem un krietniem cilvēkiem. Bērni cer, ka būs vecāku mīlēti un saprasti. Vecāku pirmais un galvenais uzdevums ir ne tikai dāvāt mīlestību saviem bērniem, bet arī iemācīt tiem atšķirt labu no ļauna un patiesību no meliem. [..]

Slovjanskā tika zvēriski spīdzināts un nogalināts kāds deputāts Ribaks par to, ka neļāva teroristiem noņemt no pašvaldības ēkas Ukrainas karogu. Viņam bija uzšķērsts vēders, izrautas acis, nogrieztas ausis un deguns, bet mirstīgās atliekas atdeva ģimenei. Sieva devās pie savas mātes. Māte padzina meitu, kliedzot, ka viņa esot fašiste, ka viņas vīrs bijis fašists un saņēmis, ko pelnījis, ka viņai esot kauns par tādu meitu. [..]

Gadās, ka vecāki ir naida apmāti un nostājas paši pret saviem bērniem. Ir sievietes, kas pamet savus bērnus, bet ir mātes, kuras par saviem bērniem atdevušas dzīvību. Ir mātes, kuras raud par saviem bērniem noziedzniekiem, par mirstošiem no neārstējamām slimībām, no bada. Lūgsim par savām mātēm, par mātēm citviet pasaulē, kurām nākas apbedīt savus bērnus, kas krituši, aizstāvot savu dzimto zemi, kuri gājuši bojā karadarbības dēļ. Lūgsim par mātēm, kuras zaudēja savus bērnus Krievijas teroristu notriektajā Malaizijas lidmašīnā. Mēdz teikt, ka no debesīm krīt zvaigznes, bet pie Doņeckas no debesīm krita bērni…

5. apstāšanās

Kirēnas Sīmaņa palīdzība. Šeit nav līdzjūtības pret cietušo, ir kauns būt līdzās notiesātajam, nav vēlēšanās palīdzēt un atvieglot ciešanas, ir rūpes par to, ko citi padomās. Nav labās gribas, ir izmisīgs jautājums – kāpēc es? Mums nav viegli saprast Dievu, vēl jo vairāk tad, ja savu dzīvi nebalstām Viņa baušļos, vēl vairāk, ja mūsu dzīvē trūkst mīlestības, tās mīlestības, kādu mācīja Jēzus, – pilnīgas, piedodošas, adresētas visiem, pat tiem, kuri mūs ienīst. Nav viegli pieņemt krustu, akceptēt savu vājumu un slimības, pieņemt nelaimes, kas skar mūsu tuviniekus. Nav viegli, ja mums ir savs pasaules tēls, kad uzskatām, ka mēs šo pasauli būtu iekārtojuši labāk par Dievu. [..]

Varētu likties, ka mūsdienu patēriņa pasaule ir nejūtīga pret ciešanām un pāridarījumiem, taču, par laimi, ir cilvēki, kuri nesavtīgi ir gatavi palīdzēt tuvākajam. Ukrainā nav reti gadījumi, kad karavīri iet bojā, glābjot savus ievainotos biedrus, sapieri pašaizliedzīgi strādā, neitralizējot tūkstošiem spridzekļu, kurus uzstādījuši teroristi un uz kuriem uzsprāguši desmitiem cilvēku un bērnu. Mediķi dara visu iespējamo, lai palīdzētu cietušajiem. Kungs svētī visus, kuri nesavtīgi palīdz līdzcilvēkiem.

6. apstāšanās

Veronika. Jēzus krustaceļā nostājas kāds, kas tuvojas un palīdz aiz brīvas gribas. Tā ir sieviete, ko tradīcija sauc par Veroniku, kura ir līdzjūtīga un neparasti drosmīga [..]. Citi ļāvušies bailēm un šausmām, bet Veronika neļaujas pūļa spiedienam – viņa pieiet pie izsmietā notiesātā, noslauka viņam seju.

Mūsu ikdiena ir tūkstošiem izteiktu vārdu un veiktu žestu summa. Bieži neapzināmies, cik tie svarīgi, un maz vērtējam to nozīmi. Citādi ir, ja jūtamies otra cilvēka nejauša vārda vai žesta ievainoti, tad piešķiram šim notikumam plašu jēgu un otram cilvēkam viegli pierakstām ļaunus nodomus. Katrs labs darbs ir kā noslaucīt Jēzum seju. Katra piedošana, katra steigšanās palīgā, labs vārds, mierinājuma, iepriecinājuma, cerības vārds ir liecība Dieva mīlestībai. Par nožēlu, mūsdienu cilvēks nereti savā dzīvē ir divkosīgs – viena seja sev, otra, bieži pilnīgi pretēja, – pasaulei. Sabiedrībā – kulturāls cilvēks, bet ģimenē – tirāns. Šodien šādu divkosību un melus redzam valstu un tautu līmenī. Notiek tā sauktais informācijas karš. Krievija nesen izveidojusi speciālu armijas daļu, iesaistot hakerus un tā saucamos “internettroļļus”, kuri par samaksu internetā izplata un aizstāv melus. Tas viss ir sasniedzis neiedomājamus mērogus.

Jēzu, palīdzi mums rīkoties saskaņā ar Tavu mācību – atmest viltu, melus, lepnību un negodīgumu.

7. apstāšanās

Dieva seja atkal zemes putekļos. 20. un 21. gadsimtā esam bieži sastapušies ar Dieva izsmiešanu, Dieva esamības noliegšanu, materiālistiska pasaules uzskata veidošanu. Aizvadītais gadsimts spridzināja baznīcas, postīja krustus, no ticības novērsās daudzi kristītie cilvēki [..]. Smagi redzēt, ka ticība Dievam, Dieva vārds tiek izmantoti ļaunos nolūkos.

Doņeckas un Luhan­skas apgabalos daļā dievnamu tiek atļauts uzturēties un nakšņot teroristiem, kur tiek ierīkotas ieroču un munīcijas krātuves. Teroristu vidū ir arī tā sauktās Krievijas pareizticīgās armijas pārstāvji, kuri, kā atzīst atbrīvotie gūstekņi, visnežēlīgāk spīdzina nolaupītos cilvēkus – dur adatas zem nagiem, cauršauj rokas un kājas. Vienlaikus teroristi nolaupa dažādu konfesiju priesterus, mācītājus, spīdzina un nogalina. Kad tika atbrīvota Slovjanska un atrakti apbedījumi, starp noslepkavotajiem atpazina pareizticīgo priesteri un divus viņa dēlus. Viņi tika nomocīti par to, ka aiznesa ukraiņu karavīriem ūdeni. Cits priesteris tika nošauts, kad centās vest pie prāta bruņotos teroristus. [..] Visi šie un daudzi citi fakti un liecības vieš šausmas, ka kaut kas tāds notiek tepat mums līdzās, Eiropā, nevis kādā senā mežoņu ciltī. Un ko dara pasaule? Pasaule, kā redzat, ir bezspēcīga.

Jēzu, ieliekam tavās rokās mūsu Latviju, Ukrainu, Irāku, Sīriju, Jēzus zemi, kā teica pāvests Francisks, un visu pasauli, īpaši jauno paaudzi. Atjauno mūsos patiesu cerību, ticību, mīlestību un dod mums mieru.

8. apstāšanās

Raudošās sievietes. Svētais Lūkass, aprakstot šo ainu, atzīmē, ka sievietes raudāja par Jēzu, bet Jēzus, skatoties uz milzīgajām sāpēm un nogurumu, pamāca – neraudiet par mani, bet gan raudiet par sevi un saviem bērniem. Arī mēs mēdzam raudāt, bet mūsu asaru iemesli ir dažādi [..].

Atbrīvotajā Lisičanskā māte ar asarām acīs stāsta, kā uz ielas viņas piecus gadus vecajam dēlam tāpat vien joka pēc teroristi nopakaļ raidīja automāta ložu kārtu, priecīgi saucot: “Re, cik labi viņš skrien!” Puisītis skrēja, jo vēlējās saglabāt dzīvību, bet no pārdzīvotā šoka viņš nosirmoja un pārstāja runāt. Kad pilsētā ienāca Ukrainas nacionālā gvarde, pateicoties viena karavīra labām psihologa spējām, mazais zēns atsāka runāt un pārstāja baidīties no formās tērptiem cilvēkiem. [..]

Ir drausmīgi, ja mātei jāpiedzīvo sava bērna ciešanas, slimības, sakropļošana, nāve. Vēl briesmīgāk, ja bērna dvēseli izkropļo grēks. Kā sekas tam ir darbi, kādus šobrīd Ukrainā veic Krievijas teroristi un vietējie separātisti. Tie nav Dieva darbi. Dievs nevēlas, lai cilvēks šādi darītu. Var tikai secināt, cik drausmīgas sekas ir gandrīz gadsimtu ilgajai padomijā valdošajai bezdievībai, pat sātanismam, kas izpaudās čekas un komunistu drausmīgajos noziegumos gan pret Krievijas, gan Latvijas, gan citām tautām. Kaut kas tāds nepazūd bez pēdām, bet atgriežas izmainītā veidolā un kvalitātē.

Vai protam raudāt par saviem grēkiem, par mūsu tuvinieku grēkiem, vai lūdzamies par viņu atgriešanos pie Dieva? Vai protam raudāt tad, kad attālināmies no Dieva? Kungs, piedod mums mīlestības trūkumu, vardarbības, naida, atriebības grēkus, laulības pārkāpšanu, vienaldzības grēkus, piedod mums, kā arī mēs piedodam tiem, kuri bijuši mūsu asaru iemesls.

9. apstāšanās

Jēzus atkal krīt. Kas izraisa šo kritienu? Vai Jēzu kāds pagrūž? Bet varbūt Viņam vienkārši pietrūka spēka? Raugoties uz pakritušo Jēzu, saprotam, ka cilvēka spēki ir ierobežoti, cilvēks nespēj pats sa­sniegt mērķi, cilvēkam nepieciešams Dievs. Bieži vien [..] esam pārliecināti, ka paši tiksim galā, ka mums nevajag ne citu cilvēku, ne baznīcas, ne Dieva palīdzību. Tādējādi krītam lepnības grēkā. [..]

Lepnība liek cilvēkam krist ļoti zemu, zaudējot savu cilvēcību. Eņģeļus, kuri krita lepnības grēkā, šodien dēvējam par sātaniem jeb dieva pretiniekiem. Krievijā pazīstamais aktieris Ivans Ohlobistins, bijušais pareizticīgais mācītājs, pirms dažām dienām tviterī novēlēja visiem ukraiņiem nomirt [..], kāds odiozais deputāts TV paziņoja, ka Baltijas valstis un Poliju vajag sabombardēt un noslaucīt no zemes virsas. Saskaņā ar aptaujām 85% Krievijas iedzīvotāju atbalsta Krievijas agresīvo politiku Ukrainā, par ko visa civilizētā pasaule ir šokā. Tikai viens deputāts balsoja pret atļauju ievest Ukrainā Krievijas karaspēku.

Lūgsim par visiem, kas ir melu propagandas maldināti, morāli pagrimuši, nocietinājuši savu sirdi Dievam un tuvākmīlestībai, lai viņi atrastu patiesību un saņemtu atgriešanās žēlastību.

10. apstāšanās

Jēzum atņem drēbes. Kareivji norauj Jēzum drēbes, kas piekaltušas pie brūcēm. [..] Jēzum tiek atņemts viss, viņš tiek nolikts izsmieklam. Cilvēks spēj izdomāt drausmīgas spīdzināšanas, zinām to no nesenas vēstures – čekas un gestapo pagrabi, un ne tikai, bet arī no šodienas notikumiem. No cilvēka sirds iziet ļaunas domas, nešķīstība, zādzības, slepkavības, laulības pārkāpšana, alkatība, viltus, liekulība, izlaidība, skaudība, lepnība, muļķība, lasām Mateja evaņģēlijā [..].

Kijevas Maidana laikā ziemā, vairāk nekā mīnus 20 grādu salā, vienu no Maidana aktīvistiem specdienesti izģērba kailu un sita. Vēlāk, kad vainīgais stājās tiesas priekšā, šis cilvēks, cietējs, piedeva pāridarītājam un atsauca savu iesniegumu, jo vainīgajam bija ģimene un mazs bērns. Teroristi Doņeckā un Luhanskā nolaupa cilvēkus, spīdzina, piespiež atdot īpašumu, izdzen no mājām, pārkāpj jebkādas cilvēktiesības un likumus. [..] Šāda ļaunuma priekšā cilvēks jūtas kails un neaizsargāts.

Jēzus piedzīvotais ir mūsu laiku sevišķs simbols un zīme, šodien tik daudzām personām tiek atņemta cieņa. Arī mēs dažkārt esam kā tie kareivji – varbūt neatņemam cilvēkiem apģērbu, bet atkailinām viņus psiholoģiski, ievainojam viņu morālās jūtas, kad aprunājam, nosodām, nododam kāda uzticēšanos, esam nediskrēti, izsmejam mūsu tuvākā fiziskās, psihiskās vai morālās vājības [..]. Piedod mums, Jēzu, un atjauno mūsu cilvēciskās personas cieņu, dāvā mums visiem tīras domas, labus darbus un nodomus [..].

11. apstāšanās

Jēzu pienaglo krustā. Jēzus ciešanas turpinās, jo mūsu grēki ir kā naglas, kas caurdur viņa rokas un kājas. Mūsu grēku naglas nekad nevienam nekļūs žēlastības avots, ar tām mēs sitam krustā savu dvēseli. Krustu, šo drausmīgo moku un soda rīku izdomāja cilvēki, nevis Dievs. [..] Katrs krusts ir cilvēka roku darbs. Mēs paši sevi sitam krustā, ļaujoties vājībām, pāridarījumiem, naivumam, jo mēdzam paši iet pie tiem, kas mūs piekaļ pie kāda morāla, fiziska vai garīga krusta.

Ukrainā liela daļa no tiem, kas gāja uz referendumu un balsoja par tā sauktajām Doņeckas un Luhanskas republikām, tagad nedēļām slēpjas pagrabos bez ūdens, medikamentiem, pārtikas, jo ir kļuvuši par pašu ataicināto teroristu vardarbības upuriem un dzīvu vairogu. Teroristi izvieto mīnmetējus pie bērnudārziem, slimnīcām, skolām, baznīcām [..], sagrauj un posta infrastruktūru, apšauda dzīvojamos rajonus [..], iegalvojot, ka to dara Ukrainas armija.

Ir cilvēki, kuri lētticīgi tic visam, ko stāsta teroristi, ko propagandē Krievijas plašsaziņas līdzekļi. Tik liela ir cilvēku nespēja pašiem domāt, izvērtēt informāciju, salīdzināt faktus, liecības. Lūk, cik lielas sekas ir tam, ka cilvēks ar baiļu naglām ir kā pienaglots pie melu propagandas krusta.

Jēzu, mēs esam vāji, grēcīgi, mums grūti ievērot Tavus baušļus, īpaši mīlestības bausli, palīdzi mums redzēt, ka Tevī ir mūsu spēks [..], palīdzi mums prast atšķirt patiesību no meliem.

12. apstāšanās

Jēzus nāve. Jēzu, [..] Tu nāci starp mums, lai iesētu labā uzvaru pār ļauno, tagad Tava misija piepildās. Tu teici uz krusta – ir piepildīts. Ir piepildīts tas, ko vēstīja pravieši, ko cilvēki gaidīja vienmēr. Cilvēces vēstures kulminācijas punkts ir sasniegts. Kopš šī brīža viss nozīmē atgriešanos šajā punktā – labā uzvaras pār ļauno grauds ir ticis iesēts, un no mums ir atkarīgs, vai tas dīgs un attīstīsies.

Notikumi Ukrainā, Irākā, kur nogalina kristiešus, Sīrijā, Gazā un citviet pasaulē, kas risinās mūsu priekšā kā online režīmā, skaidri liecina, cik zemu var krist cilvēks, ja viņa sirdī nomirst Dievs. Lielai daļai no mums vēl daudzi dzīves gadi priekšā, taču jau tagad mēs lūdzam Tevi, lai aizejot mēs varētu teikt – ir piepildīts. Esmu izpildījis uzdevumu, kādu Tu, Dievs, esi devis manā dzīvē. [..] Lai mūsos neizdziest ilgas pēc taisnības un patiesības.

13. apstāšanās

Jēzu ieliek mātes rokās. Jāzeps devās pie Pilāta un lūdza Jēzus miesu, noņēma to no krusta, lasām Lūkasa evaņģēlijā [..]. Cik briesmīgi, ka teroristu notriektajā Malaizijas lidmašīnā bojāgājušo mirstīgās atliekas teroristu vainas dēļ ne visas ir izdevies atrast un radiniekiem pat nav iespējas viņus apbedīt… Kā gan jājūtas cilvēkiem, kuri zaudējuši tuviniekus un mēģina zvanīt uz viņu mobilajiem tālruņiem, bet tur atbild tie, kuri apzaguši mirušos, piesavinājušies viņu mantas? Kā “punkts uz i” visam šim morālajam pagrimumam ir kādas jaunas separātistes internetā izliktā lielīšanās ar kosmētiku, ko viņai no katastrofas vietas atgādājis draugs terorists.

Cilvēks ir radīts pēc Dieva attēla un līdzības. [..] Mūsu aicinājums un sūtība ir dzīve Dievā jau šeit virs zemes. Vatikāna II koncils atgādina, ka cilvēks nes sevī mūžības aizmetni, šis aizmetnis nemitīgi jāattīsta lūgšanā, svētajos sakramentos un ar kristīgu dzīvesveidu saskaņā ar evaņģēliju. [..]

14. apstāšanās

Jēzu ieliek kapā. Daba nevarēja nereaģēt uz Dieva dēla nāvi, tai vajadzēja būt satriektai par tādu neredzētu notikumu – saules aptumsums, zemestrīce… Ar cilvēku ir sliktāk. Viņš reti saprot, kur piedalās. Līdzīgi kā kareivji krusta pakājē. Virs viņu galvām risinās svarīgākais notikums – Dieva Dēls atpestī cilvēkus, bet viņi spēlē kauliņus.

Par kritušajiem ukraiņu karavīriem teroristi no radiniekiem pieprasa milzu naudu – tūkstošiem dolāru, viņi zvana tiem no bojāgājušo tālruņa, ņirgājas. Kādi ir iemesli šādai cilvēka dvēseles deģenerācijai, kad viens cilvēks ir gatavs par samaksu doties uz kaimiņu valsti nogalināt citus cilvēkus? Varbūt tas ir tāds ļaunā gara spēles rezultāts, kad Dievs cilvēka dvēselē ir aizstumts tik tālu kaktā, ka cilvēks ir aizmirsis par Viņa klātbūtni?

Arī pie mums Kristus nāk ik dienas, taču mēs tai laikā sakām, ka esam aizņemti ar ļoti svarīgām lietām. Dažkārt varbūt pat vajadzīgs kas ārkārtējs – saules aptumsums, zemestrīce, lai līdz cilvēka saprašanai tas nonāktu. Tikai tad viņam atveras acis un cilvēks ar šausmām ierauga, ka ir krustā sitis Dieva Dēlu. [..] Jēzu, dāvā mūžīgo dzīvi debesu valstībā visiem tiem, kuri aizgāja bojā, iebrūkot veikala “Maxima” jumtam.

Noslēgumā

Jebkuram tautas krustaceļam, lai cik dziļas ciešanas tā būtu piedzīvojusi, pašam par sevi nav pestīšanas vērtības. Neviena tauta, pat nesot vislielāko un visšausmīgāko vēstures pieredzes krustu, nespēj atpestīt pati sevi, bet tautas krustaceļš, vienots ar Jēzus krustaceļu, noteikti nesīs pestījošus augļus. Vai mums pietiks drosmes, gudrības un spēka aizstāvēt Latviju, ja būs tāda vajadzība?

Ne tikai atsevišķi indivīdi, personas, bet arī veselas tautas stāv krusta priekšā, tiek netaisnīgi notiesātas [..]. Tas viss noslēdzas Golgātas kalnā. [..]

Mūsu tauta pamatā ir likusi Jēzus krustu, neļausim nevienam to izraut, bet gan aizstāvēsim baznīcas mācību, baznīcu un vajadzības gadījumā aizstāvēsim arī mūsu valsti!

Pievienot komentāru

Komentāri (53)

  1. Pret Putina satanisko rezimu Atbildēt

    Ir visiem ticigiem ari neticigiem jacinas. Paldies biskapam par patiesiem. vardiem.

  2. Noklausoties svētā tētiņa sprediķi varam skaidri un gaiši redzēt, ka svētais papucis strādā uz pusslodzi NATO Ģenerālštābā par padomdevēju Ukrainas jautājumos.

    • Jūs, .., atkal esat no tiem Kremļa noalgotajiem intermeta troļļiem, kam Maskava maksā, lai izgāztu žulti uz Latviju! Es neesmu tik ļoti ticīgs, lai Jūs mīlētu – Jūs manī izraisat tikai bezgalīgu riebumu! Vēlu Jums visu to ļaunāko!

  3. Filozofi, nav jau vecie laiki.Ja nāks sarkanā sērga, tad visus noslaucīs no zemes virsas,gan baltos,zilos,zaļos,strīpainos. Viņiem cilvēki nav vajadzīgi, bet tikai zeme un laba.

  4. Īstenībā jau Bula runa bija veltīta tam ļaunumam, kas mīt cilvēkā. Katrā cilvēkā mīt gan ļaunais, gan labais un ir visai svarīgi, kā valsts, sabiedrība un masu saziņas līdzekļi uz šīm stīgām “spēlē”. Ja kristietība mēģina šo ļaunumu mazināt un ielikt kaut kādos rāmjos (Dieva baušļi), ko saucam arī par morāli, tad ateisms, kas triumfēja 20.gs. daļā valstu, dara pilnīgi pretējo – atbrīvo šo ļaunumu cilvēkā (jo “Dieva nav” un “sitiet buržujus!”), manipulējot ar viņa tieksmēm pēc materiālām lietām. Neapmierināts un pret citiem sakūdīts cilvēks ir naida jeb ļaunuma pilns un ja vēl to visu uzkurina valsts ar ideoloģisku propagandu, norādot, kurš ir “vainīgais”, tad šāds cilvēks ir jau spējīgs nogalināt citus. Tāda arī ir šī “ļaunuma” atkarības anatomija. Lai arī kā daudziem nepatīk, Buls tikai ar konkrētiem
    piemēriem atgādināja šī cilvēku radītā ļaunuma baiso dabu.

  5. Paldies bīskapam Jānim Bulim par spēju izraisīt piētisma cienīgu (Jēzus ciešanu tēlam tuvs) ne tikai katra atsevišķā indivīda, bet arī savas tautas un svešas tautas, ukraiņu, ciešanu un sāpju līdzi jūtošu līdzpārdzīvojumu savā tautā. Latviešu tautai ir svarīgi zināt, ka tā nav viena apspiestībā, savās ciešanās un sāpēs, īpaši raugoties uz priekšu nākotnē!

  6. Paldies bīskapam par lielisko sprediķi.Īstajā laikā un īstajā vietā.Paldies!

  7. Lasot dažus komentārus, nākas secināt, ka vislielāko paniku ir izraisījis šis bīskapa Buļa sacītais:
    “Šodien divkosību un melus redzam valstu un tautu līmenī. Notiek tā sauktais Informācijas karš. Krievija nesen izveidojusi speciālu armijas daļu, iesaistot hakerus un tā saucamos „internet troļļus”, kuri par samaksu internetā izplata un aizstāv melus. Tas viss ir sasniedzis neiedomājamus mērogus.”
    Jā gan, uzpirktie trollīši – esat atmaskoti!

  8. Ceru, ka Bulis zina, ko runā. Žēļ, ka katolim Dievmātes svētkos jāstāsta par elles moku kambariem, jo valsts vadītāji knapi spējīgi kaut ko zem deguna nošļukstēt par politisko situāciju Latvijas kaimiņvalstīs un paša Latvijā. Par “pravoslavno” zvērībām es nebrīnos, taču daudzi vēl nav piedzīvojuši dažnedažādu guru un budisma līdzjūtības sludinātāju ‘mīlu pret visām dzīvajām būtnēm” . Sveiciens Demidoffam un prekrasnajai ceļiteļņicai (prekrasņeje uzē ņekuda!) Janovskajai..

  9. Visu cieņu mācītājam!
    Šos BARBARUS vajadzēja nosodīt pirmām kārtām mūsu amatpersonām.
    Diemžēl šie krievu bandīti (tatāru – mongoļu pēcteči) joprojām šķiet nav tikuši līdz civilizētu cilvēku līmenim.

  10. Vai jaunā krusta-karagājienā pret barbariem, kuri pielūdz “nesaprātīgus dzīvniekus, lapotus kokus, dzidrus ūdeņus, zaļu zāli un nešķīstus garus”? (Innocents III bulls, 1199. LVA II, Nr.29).
    Drang nach Osten 2015? Vēlreiz uz Volhovas purviem un Donas stepēm? Neķeriet muļķus, melnsvārči –
    Uz Rietumiem mēs dosimies, arvien….arvien…arvien, arvien

    • Jā, Edge – sitīsim utainos! Atbrīvosim no Putļera fašistiem-rašistiem senās baltu teritorijas līdz pat Urāliem. Putļeru, Duginu un Kiseļovu gaida Hāgas tribunāls!

  11. Paldies bīskapam par patiesajiem vārdiem!
    Un, lasot komentārus, pārliecinos, ka šāda runa bija ļoti nepieciešāma – cik daudz Latvijā vēl ir Kremļa piekritēju.

    • Kāds domā ,ka tie vārdi patiesi,bet kāds domā – ka liekulīgi ,jo netika pieminēti žīdu nobumbotie palestīniešu bērni !tas ir dabiski !!! Viedokļu ir daudz ! Ja viedoklis atšķiras ,tas nebūt nav Kremļa piekritējs kā mēģina te apgalvot viens otrs …Jāciena jebkurš viedoklis ! bet mācītājam neklātos no dieva kanceles sludināt savu taisnību …Tas nevieno ,tas šķeļ sabiedrību ! Nav ”baltu ,pūkainu ”ukraiņu karavīru ,kuri bumbo pilsētas un nogalina cilvēkus ,tāpat kā nav ”baltu un pūkainu ” prokrieviski noskaņoto kaujinieku …Visi viņi ir paņēmuši rokās ieročus un slepkavo ,aizstāvot dažādu oligarhu intereses,kurus vada tikai nauda un ambīcijas ,nevis savas daudznacionālās tautas intereses ,kas nebūt nav visi Poroščenko ,Kolomeiska ,Tarutas,Jaroša piekritēji kā arī praidiem,gejiem pārsātinātā amerikāņu dzīvesveida atbalstītāji >>>!

      • ukraiņu karavīri nav ‘balti un pūkaini’ , bet viņi cīnās par savu zemi un tautu. Un ne tikai – viņi īstenībā cīnās arī par Latviju.
        Separātisti vairumā ir Krievijas pilsoņi – kas viņiem meklējams svešā zemē.

        • Tur karo no Rietumukrainas iesauktie katoļi pret Austrumukrainas pareizticīgajiem krieviem ,kas to apgabalu vēsturiski apdzīvo gadsimtiem .Tad ko tur meklē Rietumukrainas nacionālisti ?!

          • Pirmkārt, tur karo daudz Donbasa cilvēku. Par bataljonu Donbas neesi dzirdējis? Aizej uz Semen Semenchenko lapu Facebook, palasi, ko raksta šī bataljona komandieris, un kā komentē cilvēki.
            Otrkārt, Ukrainas Maskavas patriarhāta pareizticīgo bīskapu konference pieņēma aicinājumu par Ukrainas neatkarību un teritoriālo vienotību. **

          • ỏρθόδοξος

            Ja tu ar “Rietumukrainas katoļiem” domāji rusēņu un ukraiņu uniātus, tad varu tevi apgaismot – tieši viņi ir īstie kanoniskie PRAVOSLAVI, turklāt – ārpus shizmas. Es saprotu, ka tev reliģijas zinātne ir “tumša bilde” un saprašana tikai tik daudz, cik cūkai par aviāciju. Taču daži citāti no Pareizticīgo Enciklopēdijas varbūt kaut nedaudz tevi izglītos:
            1) Ukrainas grieķu-katoļi ir īstie Kijevas Rusas pareizticīgie:
            Украинская греко-католическая церковь имеет непрерывную иерархическую преемственность от времени официального Крещения Руси-Украини и становления на ее территории церковной структуры. Новый период в ее многовековой истории начинает 1596 год, когда в Бресте (теперь Беларусь) на церковном соборе было провозглашено возобновление полного единства с Римским Престолом, что вошло в историю под названием как Брстская уния. Однако первую попытку церковной унии на Руси можно отнести еще к временам короля Даниила Галицкого, который требовал объединения сил всего христианского мира в условиях сопротивления татаро-монгольському нашествию.
            2) Patiesība par pašreizējo Maskavas “patriarhātu”:
            Православной Российской Церкви было прервано большевистским насилием, а остатки гонимых христиан, спасаясь от истребления, ушли в катакомбы.
            На место подлинной Церкви из представителей завербованного чекистами „временного синода” митрополита Сергия (Страгородского) была образована в 1943 году Сталиным и Берией Московская Патриархия – та самая, что сегодня у всех на слуху. В условиях тяжелой войны Сталин начал разыгрывать „религиозную карту”, в том числе перед военными союзниками. Для этого он поручил Л. Берии и полковнику госбезопасности Г. Карпову „возродить” православную Церковь, митрополит Сергий был провозглашен Патриархом всея Руси и начал ускоренно насаждать Московскую патриархию в СССР и за рубежом. С точки зрения православных канонов, благодатные структуры управления Церковью могли быть воссозданы только по действующим на тот момент каноническим правилам, и лишь затем, согласно этим правилам, они могли быть изменены. Но в нарушение всех канонических норм в 1943-45 гг. богоборческой властью была создана совершенно новая, чуждая православной традиции религиозная организация тоталитарного типа, с новыми, ранее не существовавшими церковными правилами, со структурой управления, копирующей сталинское политбюро („митрополитбюро”) и фактически подходящей под модное ныне определение „тоталитарная секта”, не имеющей ничего общего ни с российскими, ни со вселенскими каноническими правилами православия. По канонам Православия создание и деятельность этой организации должны восприниматься верующими „аки не бывшие”, то есть недействительными.”

          • Starp katoļiem un pareizticīgajiem nepastāv nekāda konfrontācija. Aglonas svētkos piedalījās arī pareizticīgo baznīcu garīdznieki, tai skaitā – Visaugstisvētītajs Rīgas un visas Latvijas Pareizticīgās Baznīcas Metropolīts Aleksandrs, kā arī Rīgas ukraiņu grieķu-katoļu priesteris, tēvs Romāns Sapužaks un vēl viens Bizantijas rita katoļu priesteris no Baltkrievijas, kura vārdu es nezinu.
            Tie, kas te grib pretstatīt māsu Baznīcas – katoļus un pareizticīgos – droši vien pat krusta zīmi neprot pārmest. Maskavas un visas Krievijas Patriarhs Kirils ir oficiāli paziņojis, ka viņa vadītajai Baznīcai nav nekāda sakara ar Doņeckas seperātistu teroristisko organizāciju, kas sevi nodēvēusi par “krievu pareizticīgo armiju”. Tur jau ir tā traģēdija, ka Ukrainā (tāpat kā Krievijas-Gruzijas karā) pareizticīgie karo un nogalina ticības brāļus – pareizticīgos. Tas nav kā Čečenijā, kur pretinieks bija musulmaņi… Turklāt Ukrainā tas ir karš starp divām tuvām slāvu tautām.

        • Jā tev taisnība. bet vai ar tādām metodēm mēs cīnīsimies – ne jau ar fosfora bumbām u n tā tālāk. Es ceru ka Latviešu tauta ir gudrāka. Un pareizi noreaģēs uz tādiem svētelniekiem

  12. Kāpēc šie ,par maskavas naudu nopirktie mēsli, Nu nē, fui, kauns, ticīgais baidās izpaust savu identitāti. Kā traki suņi iespieduši astes kājstarpē rāda, smirdīgus pusizkritušus, zobus. Biedri, PSKP laiks neatgriezīsies.

  13. Visu cieņu Bīskapam ( ar lielo ). Jā man arī ir prieks un garīga pacilātība, ka ir vel kāds vīrs, kuru var saukt ar amata vārdā ar lielo burtu. Latvijā to ir tik maz. Tiem zaļo vardīšu un sporta tenniņbikšu aizstāvjiem algotajiem Maskavas troļļiem ieteiktu gan paklusēt – nu nevajaga naudas dēļ tā pārdoties ( vai patiesi dumji).

    • Pats pārdevies ,bet citus apsaukā ! Arī runasveids kautkāds žultains . Amata vārdu ”bīskaps” raksta ar mazo burtu,nav jau uzvārds . Tavs bīskaps izklausījās kā politinformators,kurš visu laiku atkārtoja ,ka krievi ir slikti ,bet ukraiņi – labi …Aglonā bija daudz krievu ,kas to dzirdot saprata ,ka ukraiņu katoļi ir labāki par krievu pareizticīgajiem.Reliģiskais un nacionālais naids nevienam nav vajadzīgs !

      • Jā tiešām vārdu bīskaps un arī prezidents raksta ar mazo, bet ja ir domas un darbi tautas labā var rakstīt ar lielo un tā ir cieņa. Lai arī citam cieņa ir tikai Kremļa zvaigznēs un banketu galdu pagaldēs…

        • Gramatiski pareizi ir ar mazo burtu,bet ja vēlies – tad raksti kaut vai ar visiem lieliem burtiem ,no tā jau cieņa nepieaugs !no kanceles politinformācija nebija vajadzīga ,drīzāk vajadzēja aizlūgt par visām nogalināto dvēselēm ,arī par tām ,kas nomaldījušās klīst ar ieročiem ,un izpilda absurdās pavēles – nogalināt ! Cerībā ,ka tās vienreiz beidzot sapratīs ,ka līdzcilvēku dzīvības cena ir daudz augstāka par jebkura oligarha maka biezumu un ambiciozā nacionālā robežstaba atrašanās vietas pasaules kartē !

  14. Ja nebalsosim par tiem,kam svarīgākas par tautas izdzīvošanu un valsts pastāvēšanu ir padomes valsts kapitālsabiedrībās,laikmetīgās makslas muzejs,akustiskā koncertzāle un regresīvās nodokļu sistēmas saglabāšana!

  15. Ir vēl ozoli Latvijā. Ir.

  16. TAS ,KA BAZNĪCKUNGS SLAVĒJA UKRAINAS ARMIJU ,KAS AR FOSFORBUMBĀM UN BALISTISKĀM RAĶETĒM BOMBARDĒ DOŅECKAS UN LUGANSKAS DZIVOJAMĀS MĀJAS,PAREIZTICĪGO BAZNĪCAS,SKOLAS UN BĒRNUDĀRZUS IR NONSENS ! TĀ REZULTĀTĀ IR NOGALINĀTI UN SAKROPĻOTI DAUDZ MIERĪGO IEDZIVOTĀJU UN NEVAINĪGU BĒRNU ,SIMTIEM TŪKSTOŠI IR SPIESTI PAMEST SAVAS MĀJAS JEB SLĒPTIES PAGRABOS !

    • Vienkāršs jautājums Atbildēt

      Ja Krievijas atbalstīta /gan cilvēku, gan bruņojuma ziņā/ mūsu 5.kolona /nešaubos, ka tāda ir – kaut vai LKS / ieņemtu Latgales pašvaldības ēkas un citus svarīgus objektus un pasludinātu tur savu republiku, vai tad tu atbalstītu Latvijas armijas darbības mūsu valsts vienotības saglabāšanai? Vai varbūt tu atbalstītu seperātistus un piekristu viņu pārvaldei?

      • Vienkārša atbile Atbildēt

        … tajos reģionos bija referendumi ,un uz tiem atnāca cilvēki ,kas izteica savu gribu par pašnoteikšanos ,jo tur gadsimtiem vēsturiski pārsvarā dzīvo krievi… Ir jāciena reģiona iedzīvotāju griba ,nevis no Rietumukrainas jāpieved karavīri un tanki ,un jābumbo tās Austrumukrainas pilsētas ,lai piespiestu cilvēkus domāt savādāk ! Ar varu nekad mīļš nebūsi ,un arī robežas nenoturēsi ! Ne visiem Austrumukrainā patīk tas Poroščenko, Kolomeiskis un Jaroš ar saviem Labējā sektora bandītiem .

        • vai tā parodija gan laikam bija tikai Krimā un tur nebūt nelēma ne par Doņecku,ne Luhansku.Un kādas tiesības citā valstī salīdušajiem krieviem lemt par šīs valsts vienotību vai sadalīšanu.Ir Ukrainas valsts un ukraiņu tauta,tikai tā var lemt par šiem jautājumiem,nevis visos pasaules “karstajos punktos”pabijušie krievu teroristi.

          • Karam nē !!!

            Referendumi bija arī Doņeckā,Luganskā,Slovjanskā u.c apgabala pilsētās un laukos…Esi nogulējis ! Krievi tās robežteritorijas apdzīvo gadsimtiem ,un tās viņiem ir dzimtās ! Ko tu teiksi par Kataloniju ,Skotiju u.c. potencionālām referenduma vietām uz pasaules kartes ,kad tās nobalsos par neatkarību no Spānijas, Anglijas u.t.t. ,bet tās savukārt negribēs atzīt referendumu rezultātus un sūtīs tankus un armiju pret savādāk domājošiem nemieriniekiem ,lai piespiestu visus dzīvot tā kā grib vairākums šajās vēsturiski mākslīgi ”salipinātajās” valstīs !

        • Kāds naivums no Jūsu puses!
          Kādi referendumi, ja Krievija jau iepriekš referenduma rezultātus bija safabricējusi. Neticami, ka cilvēku var tā nozombēt?

        • Nemuldi ja nezini- pimskara Latvijā Daugavpilī 50% iedzivotaju bija ebreji…

    • Nu ,ja Ukraina skaitās ” mākslīgi salipināta” valsts,tad-kas ir Krievija?Paskatīsimies,kādu meldiņu jūs vilksiet,kad referendumus sāks rīkot visas Krievijai ar spēku ” pielipinātās” teritorijas.Čeceni jau izmēģinaja-un kas no tā sanāca?

      • Krievija ir federatīva valsts ,tāpat kā Vācija …Ukraina tāda nav ,kaut arī tai tas tiek piedāvāts ! Čečenijā valda čečens Kadirovs,un viņa tuvākie domubiedri arī ir čečeni …Tur paši viens otru apkaroja ,jo nebija īstas vienotības valsts pārvaldes jautājumos un vēsturiskās pieredzes arī šai sakarā nebija .Krievija izmantoja situāciju,un atbalstīja sev draudzīgo čečenu Kadirovu/vecāko .Tagad tur valda Kadirovs/jaunākais.Neapmierinātie visos laikos ir ,un būs vienmēr.Tāpat kā pie mums,kad ne visus apmierināja Štučkas,Čakstes,Zemgala,Kvieša,Ulmaņa ,Kirhenšteina u.c. valdīšanas ,kaut arī bija ne mazums šo ”personāžu” piekritēju.
        Ja kāds no federācijas subjektiem nākotnē sajutīsies ka gatavs nacionālai valstij ,tad referendums un subjekta pašnoteikšanās pasaules demokrātijas apstākļos būtu jāgarantē bez tankiem, asinīm,bombardēšanas un arestiem.

      • Mākslīgi salipināta ir Moskovija, kura Pjotra I laikā piesavinājusies rusu un Rossijas nosaukumu. Ukraina ir īstās Kijevas Rusas mantiniece.

  17. Skaitos luterāne, bet dievnamus neapmeklēju. Tomēr man ir autoritātes garīdznieku vidū – tāds savulaik bija arhibīskaps Kārlis Gailītis, kas Atmodas laikā cilvēkiem deva spēku savas valsts atjaunošanai, tāds ir arī arhibīskaps Vanags, kas nebaidās pateikt patiesību, kas nav glaimojoša valdošajiem politiķiem, tāds ir mācītājs Juris Rubenis, kurš precīzi raksturo gan mūsdienu notikumus, gan cilvēka garīgās būtības jēgu, tāds ir arī arhibīskaps Stankevičs, kas var būt padomdevējs ikvienam vienkāršam cilvēkam, jo izprot viņa vajadzības. Tagad man ir vēl viens priesteris, kura priekšā noliecu galvu – bīskaps Bulis. Viņa runa Krustaceļā bija nesaudzīgi atklāta, bet tieši tādai tai vajadzēja būt – ļaunums, lai pret to varētu cīnīties, jāatklāj tā saknē, un bīskaps Bulis to izdarīja. Paldies un visu cieņu!

    • Šoreiz bez cieņas! Atbildēt

      Skaitos luterānis ,bet dievnamus reizēm apmeklēju.Arī man ir vairākas autoritātes garīdzinieku vidū.Bet pēc savas izrunāšanās – Bulis tas nav ,jo ar savu nepārdomāto runu Aglonā bija pārvērtis dieva vārda kanceli par tādu kā politinformatora tribīni .

  18. prieks par tādu patriotisku un krievnacismu nosodošu runu!

    • Bet kā ar tiem žīdiem ,kas pa to laiku Gazā nogalināja vairāk par tūkstoti mierīgos iedzivotājus t.sk.bērnus ?! Par to no bīskapa mutes nebija neviena vārda ! Bija skaidri redzama liekulība !

  19. par tādu runu.

    • Kauns par šādu runu! kāpēc nepateici par Latvijas židu /latviešu bandu,kura izzaga Latviju un pataisija latviešus par nabagiem.Pŗātiņ nāc mājā,cik tev janki (ASV)samaksāja par šo uzstāšanos?Kāpēc nepaslavēji tos latviešu “varoņus” kuri Leņina vadībā Krievijā iznīcināja milioniem cilvēku!

    • Pēc šāda sprediķa naklausīšanās ,tā-kā negribas ne tikai dzirdēt baznīckungu runas bet ari redzēt viņu resnos nobarojušos ģīmjus!

Draugiem Facebook Twitter Google+