Māris Atgāzis (1935. g. 15. oktobris – 2018. g. 8. janvāris)
Māris Atgāzis (1935. g. 15. oktobris – 2018. g. 8. janvāris)
Publicitātes foto

Mūžībā devies seno zemgaļu pētnieks Māris Atgāzis 0

Pirmdien, 8. janvārī, aprāvies arheologa un vēsturnieka, vēstures zinātņu doktora Māra Atgāža  mūžs, informē LU Latvijas Vēstures institūts (LVI).

Reklāma
Reklāma
“Zaļais kurss jau tepat pie sliekšņa.” Vai varētu aizliegt malkas, brikešu un granulu apkuri? 400
TV24
Uzņēmējs nosauc visbirokrātiskākās valsts iestādes, kuras būtu likvidējamas: Šādi es, protams, varu sev audzēt ienaidniekus 88
“Meita raudāja, zvanīja, nesaprotot, kur atrodas!” Šoferis Ogrē vienaldzīgi izsēdina 10 gadus vecu meitenīti nepareizā pieturā 84
Lasīt citas ziņas

M. Atgāzis bija viens no ievērojamākiem 20. gadsimta otrās puses latviešu arheologiem, kurš savas gaitas LVI sāka jau 1958. gadā. Viņa kolēģi norāda uz M. Atgāža īpašajiem nopelniem seno zemgaļu pētniecībā, bet otra viņa aizraušanās bija dzelzs laikmetā un viduslaiku sākumā Latvijas teritoriju apdzīvojušo sentautu ieroči, kuru klasifikācijai un attīstībai veltītas vairākas publikācijas. Jāpiebilst, ka, beidzot universitāti 1959. gadā, jaunais arheologs aizstāvējis diplomdarbu “Latgaļu karavīra apbruņojums 9.–13. gs.”, bet 1998. gadā viņa promocijas darba temats bija “Tuvcīņas ieroči senajā Latvijā 10.–13. gadsimtā”. Viņa publikācijas par šo tematiku joprojām kalpo kā rokasgrāmatas seno ieroču interesentiem. Aizejot no darba LVI 2007. gadā, M. Atgāzis atstāja aiz sevis ap 200 zinātnisku un populārzinātnisko rakstu, bet viņa darba pieredzes bagāžā bija ap 20 arheoloģisko izrakumu visā Latvijā, īpaši Zemgalē, tajā skaitā seno zemgaļu metropolēs Tērvetē un Mežotnē un seno zemgaļu pētniekiem fundamentālajā Dreņģeru-Čunkānu 5. – 11. gs. kapulaukā pie Bauskas, kura rotu materiāls pierādīja zemgaļu kontaktus ar skandināviem. “Klasiskajā 1974. gada monogrāfijā “Latvijas PSR arheoloģija” viņš faktiski sarakstīja visas pamatnodaļas. Toreiz viņš praktiski sarakstīja pusi grāmatas, bet viņam neiedeva valsts prēmiju, jo bija par kaut ko saplēsies ar priekšniecību,” par Alūksnes pusē dzimušo kolēģi atceras LU LVI direktors Guntis Zemītis.

1988. gada oktobrī kopā ar arheologu Andreju Vasku M. Atgāzis veica izrakumus bijušās Latvijas armijas nometnes vietā Litenē, kur 1941. gada vasarā čekisti nošāva Latvijas armijas virsniekus un karavīrus. “Pie viņa vienmēr varēja aiziet pakonsultēties, paprasīt padomu. Viņu ļoti interesēja militārā vēsture, latviešu karavīru liktenis arī Otrajā pasaules karā, jo viņa tēvs bija leģionārs,” min G. Zemītis.

CITI ŠOBRĪD LASA

Mūža nogali M. Atgāzis pavadīja Jūrmalā, kur, kā liecina aģentūras LETA 23. novembrī publicētā informācija, viņu aizķēra un smagi traumēja vilciens. 82 gadus veco vīrieti nogādāja Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā ar galvas, krūškurvja, vēdera un mugurkaula traumām. Diemžēl viņam tā arī neizdevās atlabt.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.