Nacionālā opera un balets svinēs tenora Kārļa Zariņa 85.jubileju 1
Svinot tenora Kārļa Zariņa 85.jubileju, šovakar plkst.19 Latvijas Nacionālajā operā notiks mākslinieka jubilejai veltītā Džakomo Pučīni operas “Manona Lesko” izrāde, aģentūru LETA informēja Latvijas Nacionālās opera un baleta pārstāve Irbe Treile.
Godinot mākslinieku, Latvijas Nacionālās operas beletāžā augustā un septembrī skatāma Zariņam veltīta fotoizstāde “Kārlis Zariņš. Meistars un viņa varoņi”.
Kā norāda Treile, Latvijas Nacionālā opera un balets sirsnīgi sveic mākslinieku jubilejā un novēl veselību un dzīvessparu.
Zariņš dzimis 1930.gada 6.jūlijā. Pēc Latvijas Mūzikas akadēmijas absolvēšanas 1960.gadā un stažēšanās Sofijas konservatorijā Bulgārijā 1960.gadā Zariņš kļuva par Latvijas Nacionālās operas solistu. Izcilais mākslinieks dziedājis arī bijušajā PSRS, Rumānijā, Bulgārijā, Čehijā, Slovākijā, Spānijā, Vācijā, Itālijā, Holandē, Beļģijā, Zviedrijā, mākslinieks koncertējis arī Francijā, Austrijā, Grieķijā, ASV, Kanādā un citviet pasaulē.
Desmit gadi – laiks no 1970.gada līdz 1980.gadam – tika pavadīti ārštata solista statusā Krievijas Valsts akadēmiskajā Lielajā teātrī Maskavā, kur vairāk nekā 50 reižu Zariņš dziedājis Hermani, Radamesu un Hozē. Zariņš piedalījies operu iestudējumos dažādos starptautiskos festivālos – 1992.gadā viņš Dreieihas festivālā Vācijā dziedāja Riharda Štrausa “Salomes” iestudējumā, kā arī Džuzepes Verdi operas “Dons Karloss” iestudējumā Buseto festivālā Itālijā, bet 1995.gadā mākslinieks dziedājis Štrausa operā “Elektra” Grācā, Austrijā.
Ap 2000 koncertu Rīgā un citur pasaulē Zariņš dziedājis tenora partijas Verdi, Volfganga Amadeja Mocarta, Antonīna Dvoržāka rekviēmos, Gustava Mālera “Astotās simfonijas” atskaņojumā un “Dziesmā par zemi”, Arnolda Šēnberga “Gurres dziesmās” u.c. Starp Zariņa skatuves partneriem bijuši Greisa Bambrija, Žozefīne Barstova, Anna Tomova-Sintova, Gena Dimitrova, Jeļena Obrazcova, Irina Arhipova, Zinaida Palli, Jeļena Čerņeja, Marija Biešu, Luiss Kiliko, Džordžs Londons, Žozefs Aulo, Nikolajs Gjuzeļevs, Jevgeņijs Ņesterenko, Jurijs Mazurovs, Sergejs Leiferkuss. Dažādās izrādēs un koncertos Kārlis Zariņš strādājis ar izciliem diriģentiem – Genādiju Roždestvenski, Juriju Svetlanovu, Nēmi Jervi, latviešu meistariem Edgaru Tonu, Rihardu Glāzupu, Leonīdu Vīgneru, Arvīdu Jansonu u.c.
Zariņa balss solodziesmās, kamermūzikā, vokāli instrumentālajos skaņdarbos un operlomās iemūžināta skaņu ierakstos. Viņš bijis arī Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas profesors, viņa kādreizējo audzēkņu vidū ir Jānis Sproģis, Aleksandrs Poļakovs, Ingus Pētersons, Guntars Vētra, Sergejs Jēgers u.c.
Par izcilu ieguldījumu Latvijas vokālajā mākslā 1994.gadā Zariņš saņēmis Lielo mūzikas balvu, viņš ir arī “Aldara” balvas laureāts.
