Foto: LNVM

Nacionālā vēstures muzeja ekspozīcija pagaidu mājvietā iekārtota 0

Pēc gandrīz divu gadu darba noslēgusies Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) pamatekspozīcijas izveide tā pagaidu mājvietā, Brīvības bulvārī 32, Rīgā, uz kuru muzejs pārcēlās pēc ugunsgrēka Rīgas pilī 2013. gada jūnijā, LA.lv pastāstīja LNVM Muzejpedagoģijas un izstāžu departamenta vadītāja Astrīda Burbicka.

Reklāma
Reklāma
Numeroloģija un skaitļu maģija: kā jūsu tālruņa numurs ietekmē jūsu likteni un kad to mainīt? 1
Neizmet, turpini izmantot – 10 praktiski pielietojumi ikdienā tavam vecajam viedtālrunim 7
Krievijā valda histērija: izbojāta Putina inaugurācija 178
Lasīt citas ziņas

Lai sabiedrībai arī Rīgas pils rekonstrukcijas laikā nezustu iespēja iepazīt Latvijas vēsturi, gandrīz 30 zālēs iekārtota ekspozīcija, kurā atspoguļota Latvijas un latviešu tautas vēsture, sākot ar pirmo iedzīvotāju ienākšanu Latvijas teritorijā līdz pat mūsdienām, aptverot arheoloģiju un etnogrāfiju, numismātiku un mākslu, vēstures liecības.

Pastāvīgajā ekspozīcijā izveidotas zāles “Latvijas senvēsture”, “Livonija”), “Latvijas teritorija un iedzīvotāji 16.–18. gs.”, “Kurzemes un Zemgales hercogiste 16.–18. gs.”, “Muiža un muižniecība 17.–19. gs.”, “Zemnieku tradicionālais dzīvesveids 19. gs.”, “Dzīvesvide un ikdiena 19. gs. un 20. gs. sākumā: bīdermeiera un jūgendstila interjeri”, “Tehniskā modernizācija 19. gs. un 20. gs. sākumā”, “Latvieši 19. gs. otrajā pusē un 20. gs. sākumā: nacionālā pašapziņa, kultūra un sabiedriskā dzīve”, “Latvijas Republika. 1918.–1940.”, “Art Deco interjers Latvijā 20. gs. 30. gados”,”Latvijas Republikas okupācija un pievienošana PSRS. 1940.–1941.”, “Totalitāro okupācijas režīmu represijas pret Latvijas iedzīvotājiem. 1940.–1953.”, “Padomju vara Latvijā: ideoloģija, pārvalde un saimniecība. 1944.–1985.”,”Ikdienas dzīve Padomju Latvijā. 20. gs. 60. gadu dzīvokļa interjers”, “Latvijas Republikas valstiskās neatkarības atjaunošana”, “Latvieši svešumā (1944.–1990.)”, stāsta Burbicka.

CITI ŠOBRĪD LASA

Tāpat aplūkojamas pastāvīgās izstādes “Senā skola”, “Nauda Latvijā” un “17.–19. gs. portreti no LNVM krājuma”, “Sakrālā māksla”. Pieejamas nodarbību telpas skolēnu muzejpedagoģiskajām programmām “Senā skola”, “Viduslaiku bruņinieki” un citām aktivitātēm. Muzejs veido arī maināmās izstādes, šogad vēl līdz 18. septembrim apskatāma izstāde “Ceļā uz latviešu tautu”, no jūnija varēs iepazīt ceļojošo izstādi “Vikingu un zviedru laiki Latvijā”.

Pagaidu ekspozīcija muzejā daļēji izveidota no jauna, izmantojot arī jau agrāk Rīgas pilī izstādīto materiālu. Tās autori – LNVM speciālisti, ko vadīja Ingrīda Līga Virse, Jānis Ciglis, Toms Ķikuts, Anita Meinarte, Ilze Ziņģīte. Pamatekspozīciju un pastāvīgās izstādes visos trīs stāvos iekārtojis muzeja mākslinieks Ģirts Boronovskis.

“Pašlaik LNVM pamatekspozīcijā, pastāvīgajās un maināmajās izstādēs Brīvības bulvārī izstādīti ap 10 000 priekšmetu – vairāk nekā iepriekš ekspozīcijās Rīgas pilī. Aplūkojami daudzi muzeja dārgumi, piemēram, akmens laikmeta un baltu tautu sieviešu (10.-12. gs.) apģērba un rotu rekonstrukcijas, latviešu goda tērpi un rotas, dažādu laikmetu naudas un sudraba rotu depozīti, hercoga Jēkaba manufaktūrās ražotie priekšmeti, Ernesta Glika latviešu valodā tulkotā Bībele, Jura Alunāna studenta cepure, pirmie Dainu sējumi un Pumpura eposa “Lāčplēsis” pirmizdevums, 20. gs. 20.-30. gados VEF ražotās inovatīvās lietas, Trešās atmodas simbols – VEF radioaparāts, vasaras vidusskolas “Beverīna” (ASV) sarkanbaltsarkanais karogs,” pauda muzeja speciāliste.

Ekspozīciju papildina daudzi interaktīvi risinājumi – plašāku informāciju var gūt skārienjutīgos ekrānos, kinohroniku fragmentos, videofilmās un tamlīdzīgi.

LNVM Rīgas pilī mājoja kopš 1920. gada un atgriezīsies tajā pēc tās rekonstrukcijas. Plānots, ka Rīgas pils kastelas daļā, kurā atrodas LNVM, restaurācija un pārbūves 1. kārta noslēgsies 2018. gadā, pilnībā – 2019.-2020. gadā. Muzeja pastāvīgo ekspozīciju pilī plāno iekārtot līdz 2024. gadam.

LA.LV aicina portāla lietotājus, rakstot komentārus, ievērot pieklājību, nekurināt naidu un iztikt bez rupjībām.