Ekonomika
Bizness

Nākamgad sagaidāms vietējā tūrisma bums 16


Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, “Lauku ceļotājs” izveidojis un publicējis maršrutus Latvijas apceļošanai – septiņus Latvijas valstiskuma veidošanās ceļus – Līvu, Jēkaba, Brīvības, Baltijas, Daugavas, Gaismas un Māras.
Gatavojoties Latvijas valsts simtgadei, “Lauku ceļotājs” izveidojis un publicējis maršrutus Latvijas apceļošanai – septiņus Latvijas valstiskuma veidošanās ceļus – Līvu, Jēkaba, Brīvības, Baltijas, Daugavas, Gaismas un Māras.
Publicitātes foto

“Latvijas tūrisma nozares izaugsmei svarīgi ir sekmēt arvien jaunu ārvalstu tirgu apgūšanu un attīstīt kvalitatīvus, katram tirgum pielāgotus nišas produktus,” šā gada sākumā, atklājot ikgadējo starptautisko tūrisma izstādi “Balttour 2017”, teica LR Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko.

Šogad Ekonomikas ministrija kā prioritātes jaunu un potenciālu tūrisma tirgu piesaistei noteica tieši nišu produktu veicināšanu, piemēram, piedzīvojumu un gastronomijas tūres, jo Rīgas–Gaujas reģions bija oficiāli pasludināts par Eiropas gastronomijas reģionu 2017. gadā, kā arī “bleisure” piedāvājuma attīstīšanu (“business and leisure” – angļu val.), darījumu tūrisma piedāvājumus apvienojot ar izklaides un kultūras pakalpojumu nodrošināšanu brīvajā laikā un pieejamības veicināšanu, paplašinot tiešo avioreisu tīklu uz jauniem galamērķiem.

Kā veicies?

Jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati (CSP) liecina, ka 2017. gada trīs ceturkšņos Latvijas tūristu mītnēs apkalpoti ap diviem miljoniem viesu, tostarp gandrīz puse (964,1 tūkst.) 3. ceturksnī vien, kas ir par 11,8% vairāk nekā 2016. gadā šajā pašā laikā. Ceļotāju pie mums pavadīto nakšu skaita pieaugums ir 14,4% jeb 1,86 miljoni, un vidējais uzturēšanās ilgums tūristu mītnēs sasniedzis teju divas naktis. Jūlijā, augustā, septembrī, kas ietver tradicionālo atvaļinājumu laiku Eiropā, visvairāk ārvalstu viesu uzņemts no Eiropas.

To apliecina arī “Eiro-stat” dati, jo dažās ES dalībvalstīs vairāk nekā puse no kopējā tūrisma ceļojumu skaita bijis uz galamērķiem ārzemēs. Tomēr samērā maz uz Latviju ceļojuši Luksemburgas, Beļģijas, Maltas un Slovēnijas pilsoņi, kas ir lielākie ārvalstu ceļojumu cienītāji ES. Varbūt tādēļ, ka, izņemot beļģus, tās ir skaitliski mazas nācijas, bet varbūt arī trūcis informācijas par mūsu valsts tūrisma piedāvājumiem, jo nenoliedzami stratēģiski svarīgākas Latvijas tūrismam ir mūsu kaimiņvalstis, kas, pēc CSP datiem, veido trešo daļu mūsu ienākošā tūrisma tirgus.

“Eirostat” pētījums arī liecina, ka Rumānijas, Spānijas un Portugāles iedzīvotāji labprātāk apceļo dzimto zemi un tikai katrs desmitais par sava ceļojuma galamērķi izvēlas ārzemes. Šajā sakarā patīkami uzsvērt arvien pieaugošu Spānijas tūristu skaitu Latvijā, kam viens no skaidrojumiem varētu būt pēdējo gadu klimata izmaiņas Eiropā, proti, pārāk karstās vasaras, kas liek daļai spāņu meklēt atpūtu ziemeļu galamērķos ar mērenāku temperatūru.

Ievērojami pieaudzis arī viesu skaits no Izraēlas (par 20,5%), Somijas (21,3%), Ķīnas (23,1%), Austrijas (31,1%), Šveices (par 37,9%) un no Kanādas – pat 3,6 reizes, bet nedaudz krities ceļotāju skaits no Norvēģijas, Nīderlandes un Baltkrievijas.

Neapšaubāma līdere ārvalstu viesu uzņemšanā ir galvaspilsēta Rīga (71,1%), kurai seko Jūrmala – 9,3%, Ventspils un Siguldas novads – katrā 2,4% – un Liepāja – 2,1%.

Ietekmē klimats un rocība

“Pieredze rāda un statistika to apliecina, ka tūrisma galamērķu izvēli pašu valstī un aiz tās robežām ietekmē gan valsts lielums, gan klimats un cilvēku rocība. Piemēram, Vācijā vietējais tūrisms ir ļoti attīstīts, par ko var pārliecināties Vācijas starptautiskajās tūrisma izstādēs, kur vietējā tūrisma paviljonos apgrozās milzum daudz cilvēku. Runājot par Latvijas vietējo tūrismu, sastopos ar viedokli, ka aizbraukt atpūsties uz Turciju vai Ēģipti dažkārt ir lētāk nekā pavadīt dažas dienas Latvijas lauku viesu mājās, turklāt, rezervējot mītni, iepriekš nav zināms, kādi būs laika apstākļi, un šogad diemžēl tie pārsvarā bija slikti. Tādēļ viesu māju īpašniekiem galvenais ienākumu avots nereti bijis kāzu un citu lielāka vai mazāka mēroga svinību vietas izīrēšana,” vērtē LIAA Tūrisma departamenta direktore Inese Šīrava.

Savā zemē taupām naudu

Tomēr, analizējot pilnīgo pārskatu par 2016. gadu, redzams, ka tūrisma pienesums valsts ekonomikā nav tik liels, kā varētu vēlēties. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada datiem Latvijas iedzīvotāju vairākdienu braucienu skaits pa Latviju palielinājies minimāli. Turklāt visvairāk (83,8%) nakšu pavadītas privātās naktsmītnēs pie radiem, draugiem, vasarnīcās un citās bezmaksas naktsmītnēs. Šajos braucienos iztērēti 111,3 milj. eiro – par 7,2% mazāk nekā gadu iepriekš.

“Uzmanības vērts ir arī fakts, ka pērn mūsu valsts iedzīvotāji pa Latviju devās 9,1 milj. vienas dienas braucienos bez nakšņošanas, kas ir par 18,2% vairāk nekā 2015. gadā. Tas liecina, ka, ņemot vērā iespējas, braucieni ir īsi, taču iedzīvotājiem interesē pavadīt laiku ārpus mājām, jo pretējā gadījumā viņi ceļā nedotos,” uzskata I. Šīrava. “Nenoliedzama loma tūrisma galamērķu izvēlē ir arī faktoram, ka Latvijas iedzīvotājiem ilgstoši nebija iespēju apmeklēt ārvalstis, un tad, kad šāda iespēja pastāv, cilvēki vēlas to izmantot. Tūrisma piedāvājums kaimiņvalstīs, citviet Eiropā un pasaulē ir ļoti plašs, saistošs un augstvērtīgs. Lai ar to konkurētu, Latvijas tūrisma produktus un pakalpojumus jāspēj sniegt nevainojamā kvalitātē, it īpaši, ja cena būtiski neatšķiras.

Nākamgad vismaz vienas dienas tūristu skaitam vajadzētu pieaugt, jo 2018. būs Latvijas valsts simtgades gads ar daudzām nozīmīgām aktivitātēm, starp kurām netrūks bezmaksas pasākumu un atsevišķos gadījumos paredzēts arī bezmaksas transports uz norises vietām. Nākamgad plānota arī vietējā tūrisma reklāmas kampaņa, kas varētu palīdzēt plašāku sabiedrību ieinteresēt Latvijas tūrisma piedāvājumā,” sola LIAA Tūrisma departamenta direktore.

2017. – ne tas veiksmīgākais gads

“Aptaujājot Latvijas tūrisma uzņēmējus, šis gads bijis diezgan līdzīgs iepriekšējam. Kopējais tūristu skaits ir pieaudzis vien par aptuveni pieciem procentiem. Tas lielā mērā skaidrojams ar sliktiem laika apstākļiem, kuru ietekme gan nav viennozīmīgi uztverama – nereti naktsmītņu rezervācijas atteikumus izmantojuši pēdējā brīža piedāvājumu meklētāji. Šajā sezonā ne pārāk labi klājies piejūras viesu namu un brīvdienu māju saimniekiem, kā arī Latgales tūrisma uzņēmējiem plūdu laikā. Labāk veicies naktsmāju īpašniekiem pilsētās, piemēram, Daugavpilī, Siguldā, Cēsīs, kur notikuši daudzi vērienīgi kultūras pasākumi,” pastāstīja “Lauku ceļotāja” ceļojumu konsultante Ieva Mežzīle.

Tomēr lauku tūrisma uzņēmēji nenokar degunu. Aktīvi piedalās atvērto durvju dienās, testējot savus jaunos tūrisma piedāvājumus, lai saprastu, vai ir vērts tos pilnveidot un attīstīt turpmāk.

LA.lv