Mobilā versija
+0.2°C
Evija, Raita, Jogita
Sestdiena, 3. decembris, 2016
25. marts, 2014
Drukāt

“Nauda mīl klusumu” (3)

Foto - ShutterstockFoto - Shutterstock

Vai, reaģējot uz Krievijas agresīvo ārpolitiku, Latvijai būtu jāpārtrauc termiņuzturēšanās atļauju tirgošana šīs valsts pilsoņiem?

Ivars Strautiņš, 
uzņēmuma “Biznesa konsultantu grupa” vērtēšanas nodaļas vadītājs: 
”Šaubos, vai tas būtu īstais pasākums, kā vērsties pret Krievijas rīcību Ukrainā. Politika nebūtu jājauc kopā ar uzņēmējdarbību. Kā man liekas, Latvijā nekustamos īpašumus pērk turīgi Krievijas pilsoņi, kuriem diezin vai ir padomā piedalīties kādu pret Latvijas valstiskumu vērstu pasākumu rīkošanā. Pret Latviju vērsti agresīvi plāni tiek kaldināti pavisam citās aprindās. Nekustamo īpašumu pircēju vēlme ir ieguldīt naudu drošākā vietā nekā Krievijā, kur kādā brīdī to varētu pazaudēt. Ieguldot naudu nekustamos īpašumos Latvijā, drīzāk viņi darīs visu, lai nekas neapdraudētu šos viņu ieguldījumus.”

Ilze Krastiņa, 
zvērināta advokāte: 
”Es uzskatu, ka vispār jāpārtrauc šādu termiņuzturēšanās atļauju izsniegšana ārzemniekiem nekavējoties. Maldinošs ir termiņuzturēšanās atļauju aizstāvju paustais uzskats, ka no tā tiek labums Latvijas ekonomikai. No šiem miljonu ieguldījumiem valstij nodokļu un nodevu veidā tiek mazākā daļa. Un ekonomikai tas ir īslaicīgs ielāps. Mūsu vienīgā bagātība ir zeme, meži, nami, kurus mēs ar vieglu roku iztirgojam ārzemniekiem. Ar to būtībā veicinām Latvijas ekonomisko okupāciju. Tā var pienākt brīdis, kad latviešiem savā zemē vairs nepiederēs nekas, viņi būs vien kalpotāji un nomnieki. 1934. gadā Saeima bija pieņēmusi likumus “Par nekustamo īpašumu iegūšanu, apgrūtināšanu un lietošanu”. Tajos bija noteikts, ka nekustamo īpašumu pārdošana ārzemniekiem var notikt tikai ar tieslietu ministra atļauju. Pie šīs kārtības, kas neļautu iztirgot mūsu vienīgo bagātību, būtu jāatgriežas arī pašlaik, turklāt nekavējoties.”

Juris Valainis, 
nekustamo īpašumu tirdzniecības uzņēmuma “Vestabalt” valdes loceklis: 
”Pašlaik Latvijā ārzemniekiem ir lielas iespējas iegādāties nekustamus īpašumus arī citos veidos, pat neprasot termiņuzturēšanās atļaujas. Arī statistika apliecina, ka ārzemnieku pirkumos nekustamo īpašumu iegādes īpatsvars apmaiņā pret termiņuzturēšanās atļaujām nav dominējošais. Manuprāt, valstij gan būtu rūpīgāk jāseko, kam šīs atļaujas tiek izsniegtas un no kurienes nākusi nauda šiem pirkumiem. Stiprāks siets vairāk pasargātu no masveida ieceļotājiem, politiskiem bēgļiem un iespējamiem ekonomiskiem un politiskiem satricinājumiem. No savas pieredzes zinu, ka tie krievi, kuri nopirkuši vai gribētu nopirkt īpašumus Latvijā, ir ļoti bagāti ļaudis. Viņi nepavisam nevēlas, lai valstī sāktos jukas. Taisni otrādi – viņiem rūp drošība, lai nekas neapdraud viņu nekustamo mantu. Nauda mīl klusumu. Krievi cenšas ieguldīt to Latvijā un citās Eiropas valstīs tāpēc, ka savā zemē nejūtas droši.”

Arvils Ozoliņš, 
pensionēts mērnieks: 
”Nekustamo īpašumu lieltirgotāji apgalvo, ka termiņuzturēšanās atļaujas vajadzīgas, tās uzturot valsts ekonomiku. Muļķības! Ar šīm atļaujām šīs firmas uztur savu privātbiznesu, kas, ņemot vērā vietējo pircēju vājo maksātspēju, draud sabrukt. Lai tā nenotiktu, jāatrod tādi pircēji, kuri spēj nopirkt agrāk sabūvētos lepnos namus Jūrmalā, Rīgā un citās vietās. Šīs privātbiznesa intereses, kam ir aizstāvji Saeimā un valdībā, ir saprotamas, bet ne ar ko nav attaisnojamas. Tā turpinot, Latvijā ieplūdinām tūkstošiem krievu, kuri kādā brīdī, Kremlī valdošās kliķes sakūdīti, var prasīt tādu pašu aizstāvību kā Ukrainai piederošajā Krimā. Valsts tirgošanās ar šīm atļaujām ir noziedzīga, tā nekavējoties jāpārtrauc!”

Uzziņa


Pašlaik spēkā esošais Imigrācijas likums nosaka, ka ārzemniekam ir tiesības pieprasīt uzturēšanās atļauju uz laiku, kas nepārsniedz piecus gadus, ja viņš:

Latvijā iegādājies un viņam Rīgas plānošanas reģionā vai republikas pilsētās pieder viens vai vairāki nekustamie īpašumi, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 142 300 eiro (nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nedrīkst būt mazāka par 42 690 eiro);

ārpus Rīgas plānošanas reģiona vai republikas pilsētām iegādājies vienu vai vairākus nekustamos īpašumus, kuru kopējā vērtība nav mazāka par 71 150 eiro (nekustamo īpašumu kopējā kadastrālā vērtība to iegādes brīdī nedrīkst būt mazāka par 14 230 eiro).

Pievienot komentāru

Komentāri (3)

  1. Nekādā gadījumā nedrīkst nedraudzīgas naidīgas valsts pilsoņiem pārdot īpašumus

  2. Kad beigsim papildinat austrumu kaIMINA piespiedu iecelosanu Latvija?

  3. Latvijas nekustamo īpašumu iztirgošana pircējiem no Krievijas, papildus piedāvājot tiem tiesības pieprasīt uzturēšanās atļaujas, ir nepieļaujams noziegums pret Latvijas valsti un latviešu tautu.

Draugiem Facebook Twitter Google+