Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
27. janvāris, 2015
Drukāt

Vai esat pamanījis, ka šis gads norit Raiņa un Aspazijas zīmē?

RainisAspazija

Juris Pētersons, strādā poligrāfijā: “Acīmredzot netiek gana labi reklamēts, ka šogad ir Raiņa un Aspazijas 150. jubileja, jo neesmu to nekur dzirdējis. Tomēr lepojos un priecājos, ka vēl šodien šis fakts tiek novērtēts, un ir cerība, ka neaizmirsīsim to arī nākotnē. Ar Raini un Aspaziju man asociējās daži skolas gadi, kad biju par mazu, lai novērtētu literatūru, kuru piespiež lasīt. Iespējams, tolaik vēl nebija izveidojusies pietiekami bagāta personīgā emocionālā pasaule. Protams, Rainis un Aspazija vispirms asociējas ar literāro darbību, bet pēdējos gados viņu darbus neesmu lasījis. Es gan tagad noteikti neatteiktos palasīt Raiņa darbus.”

 

Aina Aišpure, pensionāre: “Esmu informēta, ka šis gads ir pasludināts par Raiņa un Aspazijas gadu. Pēdējo reizi viņu darbus lasīju un no galvas mācījos vidusskolā. Tagad gan vairs nelasu. Nu jau ir modernāki rakstnieki. Skolas laikā zināju no galvas gandrīz visu Raini, piedalījos konkursos, rakstīju sacerējumus un referātus par viņa daiļradi skolas literārajā pulciņā. Mums bija slavena literatūras skolotāja Irma Indāne, viņa ļoti labi prata pasniegt savu priekšmetu un mūs ieinteresēja. Ja jūs man tagad prasāt nosaukt kādus konkrētus sirdij tuvākos darbus, daudz kas jau ir piemirsies, bet atceros Raiņa lugu “Zelta zirgs” un dzejas krājumu “Tālas noskaņas zilā vakarā”.

 

Mikus Rūznieks, strādā loģistikas uzņēmumā: “Rainis un Aspazija man šķiet pārvērtēti rakstnieki. Pats cenšos latviešu literatūru nelasīt. Rainis nekad nav paticis, par Aspaziju grūti spriest. Par Raiņa un Aspazijas 150. gadadienu man ir pirmā dzirdēšana – nekādu informāciju par to iepriekš neesmu pamanījis.”

 

Krista Kurpa, studente: “Man šķiet, ka par Raiņa un Aspazijas 150. jubilejas gadu tomēr trūkst informācijas. To noteikti vajadzētu labot. Ceru, ka sabiedrība tiks plašāk informēta par pasākumiem šā gada laikā, kas būs veltīti dzejnieku jubilejai. Rainis un Aspazija man vienmēr saistījušies ar Latvijas patieso identitāti, viņi noteikti ir vieni no mūsu kultūras simboliem, jo tik daudz devuši latviešu literatūrai, kā arī bijuši aktīvi sabiedriskā dzīvē. Ja viņi būtu dzīvi, ļoti vēlētos viņus satikt, jo, pēc viņu darbiem liekas, ka abi bijuši ļoti harmoniski, dvēseliski un vitalitātes piepildīti cilvēki. Pati vairākkkārt esmu pārlasījusi tieši Raiņa lugu “Pūt, vējiņi!”, kas, manuprāt, ir izcils literatūras mantojums, kurā autors centies atainot tik daudz emociju, naida un mīlestības.

 

Elīza Zemitāne, skolniece: “Par Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileju manā skolā – Iļģuciema vidusskolā – runājam daudz. Tomēr uzskatu, ka šo dzejnieku jubileja netiek pietiekami reklamēta ārpus skolas. Tuvējā apkārtnē nekur nevar pamanīt kādu pasākuma afišu ar šīs jubilejas svinību norisēm. Personīgi man Rainis un Aspazija vispirms, protams, asociējas ar dzeju. Man arī vispār labāk patīk tieši dzeja, nevis proza. Nupat pēdējo nedēļu laikā, gatavojoties latviešu valodas olimpiādei, es izlasīju Raiņa dzejoļu krājumu “Gals un sākums”.

 

Māra Andrejsone, strādā bankā: “Ar Raini un Aspaziju kā latviešu literatūras klasiķiem iepazinos skolā, kur tika dota iespēja lasīt un analizēt abu dzeju un veidotās lugas. Vēlāk Raiņa darbus izdziedāju Mežaparka lielajā estrādē, kur tūkstošiem dziedātāju no visas Latvijas vienojās dziesmā “Saule, pērkons, Daugava”. Esmu apmeklējusi arī pēc Raiņa lugas veidotu izrādi “Jāzeps un viņa brāļi”, bet diemžēl biju vēl par jaunu, lai līdz galam izprastu šo Vecajā Derībā balstīto darbu. Jāsecina, ka neesmu tiekusies izzināt Raiņa daiļradi, tā pati pie manis ir atnākusi. Uzskatu, ka Raiņa un Aspazijas 150. gadadiena ir liels notikums Latvijas kultūras dzīvē. Rainis ir ticis aktualizēts gan radio, gan drukātajos medijos. Nacionālajā teātrī ir tapusi izrāde “Raiņa sapņi”, kā arī Nacionālā bibliotēka veido Raiņa un Aspazijas daiļradei veltītus pasākumus. Sabiedrībai atliek tikai būt ieinteresētai no jauna atklāt Raini un Aspaziju.”

Uzziņa

2015. gads pasludināts par Raiņa un Aspazijas gadu, mudinot valsts, pašvaldības un nevalstiskās organizācijas iesaistīties tā norisē.

Raiņa un Aspazijas jubilejas programmas nosaukums ir “Pastāvēs, kas pārvērtīsies”.

Raiņa un Aspazijas 150 gadu jubileja ir ietverta UNESCO svinamo dienu kalendārā, kurā tiek iekļautas pasaules mērogā nozīmīgu notikumu gadskārtas.

Jubilejas gada norišu kalendārs būs pieejams un tiks regulāri papildināts interneta vietnē www.aspazijarainis.lv.

Avots: Kultūras ministrija

Pievienot komentāru

Jaunajā "Oņeginā" nav "fašistu" un "mūsējo". Pilnā saruna ar Rubiķi un Kalniņu (2)Diriģents Ainārs Rubiķis un režisore Rēzija Kalniņa operā "Jevgeņijs Oņegins" aicinās uz "romantikas, ilūziju un realitātes cīņu". Kā viņu redzējums atšķirsies no Andreja Žagara iestudējuma 2010. gadā?
Draugiem Facebook Twitter Google+