Mobilā versija
+7.7°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
9. februāris, 2015
Drukāt

Vai jāaizliedz vilku un lūšu medības? (21)

Foto: 123RFFoto: 123RF
Fakti

*Kopš 2004. gada Latvijā ik gadu Valsts meža dienests ar rīkojumu nosaka pieļaujamo nomedījamo vilku un lūšu skaitu, pamatojoties uz šo dzīvnieku monitoringa datiem un iepriekšējās medību sezonas medību rezultātiem.

* 2014./2015. gada medību sezonā atļauts nomedīt 300 vilkus un 175 lūšus. Iepriekšējā sezonā nomedīti 292 vilki no 300 atļautajiem un 147 lūši – no 150.

Avots: Valsts meža dienests

341 paraksts par vilku un lūšu medību ierobežošanu savākts portālā “Manabalss.lv” – lai iniciatīvu iesniegtu Saeimā, nepieciešami desmit tūkstoši atbalstītāju. Ierosinājuma autors ir Mareks Viļķins.

Jānis Ozoliņš, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta (LVMI) “Silava” pētnieks: “Medīt vai nemedīt – tas lai paliek starp vilku un lūšu medītgribētājiem un pretiniekiem. Ar lielo plēsēju monitoringu strādājošo pētnieku uzdevums ir noskaidrot, cik tālu medības pieļaujamas. Pašreizējie dati apstiprina, ka esošā vilku un lūšu medību slodze no bioloģiskā viedokļa ir pieļaujama, bet nekas slikts nenotiktu, ja tā būtu arī mazāka. Vienīgie ierobežojumi, kas man liekas būtiski, attiecas uz savvaļas dzīvnieku piebarošanu. Visas sugas ir savstarpēji saistītas – piebarojot vienu sugu, tā tiek ietekmēta un skaits var palielināties, taču atsevišķos gadījumos var samazināties citu sugu dzīvnieku daudzums. Tā tiek kropļotas sugu savstarpējās attiecības.”

Uģis Rotbergs, Pasaules dabas fonda valdes priekšsēdētājs: “Ja mainām kaut ko attiecībās ar dabu, ieviešam pilnīgu vai daļēju kādas sugas medību liegumu, cilvēkiem, kas šādu jautājumu izvirza balsošanai, vajadzētu paskaidrot, kāda būs sekojošā reakcija. Kaut ko strauji mainot, jābūt gataviem arī lielām pārmaiņām. Iespējams, ka populācija pieaugs, taču palielināsies cilvēku un dzīvnieku konflikti, kas tiek regulēti ar likumdošanu, un pieaugs arī kādas sabiedrības daļas naids pret šo sugu.”

Haralds Barviks, Latvijas Mednieku asociācijas izpilddirektors: “Lielo plēsēju medību ierobežojumi risināmi zinātniskā ceļā un nekādā gadījumā ne uz emocionālās bāzes. Jauniem medību ierobežojumiem nav nekāda pamata, medījamo sugu saraksts drīzāk jāpaplašina. Būtu pārskatāmas putnu sugas – tā pati mērkaziņa, ko medī visā Eiropā, Latvijā kaut kādu nesaprotamu iemeslu dēļ nav medījama. Ja gribam atjaunot laukirbju populāciju, arī tās būtu atgriežamas medījamo sugu sarakstā – mednieki par tām rūpētos un palīdzētu atjaunot kā normāli sastopamu sugu Latvijā. Medību ierobežojumi darbojas tikai īstermiņā, dzīve pierādījusi, ka ilgtermiņā tie nes zaudējumus – ierobežojumu dēļ daudzas sugas vispār ir pazudušas no pasaules. Latvijā, piemēram, mežacūkas kādreiz nebija sastopamas, taču ar mednieku spēkiem tās tika pavairotas un kļuva par populāru medījumu.”

Jānis Baumanis, LVMI “Silava” pētnieks, Latvijas Mednieku savienības valdes priekšsēdētājs: “No vēstījuma skaidrs, ka šis cilvēks necīnās par vilkiem un lūšiem, bet gan pret medniekiem. Lielo plēsēju medībām jau pastāv ierobežojumi, un abas populācijas – gan vilki, gan lūši – vērtējamas kā stabilas, kam pieaugums ir ļoti intensīvs. Tikai pusgadu dzīvojam ar jaunajiem Medību noteikumiem, kuros mainīti termiņi – bebru medību laiks pavasarī saīsināts līdz 15. aprīlim, iepriekš tas bija noteikts līdz aprīļa beigām, toties staltbriežu radīto postījumu dēļ šo dzīvnieku medību termiņš tika pagarināts. Medību termiņi nav kā akmenī iecirsti, tos var mainīt, ja tam ir pamatojums. Šajā gadījumā pamatojumu neredzu.”

Valters Lūsis, Valsts meža dienesta medību daļas vadītājs: “Vilki un lūši absolūti nav apdraudētas sugas. Racionāli pārdomāta medīšana ir priekšnoteikums tam, ka tie vispār mitinās mūsu mežos. Turklāt šīs sezonas medību rezultāti parāda, ka lielo plēsēju populāciju pieauguma tendence pat palielinās. Piešķirot limitus, tas tiek ņemts vērā. Priekšlikuma ierosinātājam būtu jāpadomā, kā lūšu medību aizliegums un vilku medību ierobežošana var atsaukties nākotnē. Savukārt katram balsotājam gribētu pajautāt – ko viņš zina par vilku un lūšu populācijas stāvokli?”

Pievienot komentāru

Komentāri (21)

  1. starp citu, drīz būs raksts par šiem ‘dabas līdzsvarotājiem’ – būs jautri!
    😀
    😀

    un parakstu vākšanas kampaņa vēl nemaz nav sākusies – tos 350 parakstus uztveru kā bonusu!
    😀

    paraksti būs pēc dažiem mēnešiem + paralēli Eiropas vides komisāra biroja iesaistīšanas kampaņai – tā, lūk, “patiesie dabas draugi”!!!
    😀
    😀

  2. No vēstījuma skaidrs, ka šis cilvēks necīnās par vilkiem un lūšiem, bet gan pret medniekiem – J.Baumanis
    ++++

    tātad, ja kādam ir iebildumi, ka katru gadu apšauj 43% no vilku populācijas un 25% no lūšu populācijas – tad viņš cīnās pret medniekiem. Tātad ir radikālis. Ekoterorists.

  3. Marek-a pats tu zini ,ko nozīmē vārds POPULĀCIJA.Pēc tava rakstītā liekas ka esi 100% pilsētnieks un jauns un zaļš gurķītis.

  4. katram balsotājam gribētu pajautāt – ko viņš zina par vilku un lūšu populācijas stāvokli?

    ++++

    un kā ir ar šāvējiem – ko viņi zina par vilku un lūšu populācijas stāvokli?

    😀
    😀

  5. Ilggadējais specvienības komandieris Jānis Kušķis pēc tam, kad kādu laiku bija pavadījis mednieku asociācijā, savā spriedumā bija lakonisks: „To kompāniju vada kaut kāds muļķīgs azarts nogalināt.” Un nevar nepiekrist, jo ētisks mednieks necenstos dabu pārveidot kolhozā un neapšautu vilkus un lūšus, bet gan kā pašsaprotamu lietu pieņemtu, ka medības nebūs sekmīgas katru reizi, kad viņš ieies mežā. Ja kāds grib 100% garantiju, tad lai iet pēc gaļas uz lielveikalu.

    Atšķirībā no vilkiem, kuri savā teritorijā uztur veselīgas pārnadžu populācijas, mednieki-kolhoznieki savā negausībā ir panākuši vien to, ka Gunārs Skriba mūža nogalē spiests atzīt, ka staltbriežu populācija ir tik ļoti deģenerējusies, ka atsevišķos medību iecirkņos pat pēc 10 gadus ilgām selektīvām medībām nav saskatāmi būtiski situācijas uzlabojumi.
    Sabiedrība var nosaukt vilku par Gada dzīvnieku, bet, ja mednieki-kolhoznieki apšauj ne tikai Latvijas, bet arī ienākošos vilkus no Igaunijas, Krievijas, Baltkrievijas un Lietuvas, tad vilku aizsardzības ziņā mēs joprojām esam Padomju Savienībā jeb nav nozīmes tam, ko vēlas sabiedrības vairākums – visu nosaka šāvējonkuļi, kurus interesē tikai tas, lai mežā būtu briežu un mežacūku ferma, kas nodrošinātu izklaidi 1% iedzīvotāju.

    Ņemot vērā to, ka vidējais padomju mednieka vecums ir ap 60 gadiem un ka vairums no viņiem ir ar 40 gadu medību pieredzi, kuru laikā viņi nav apguvuši nepieciešamās prasmes un psiholoģisko noturību, lai apsaimniekotu pārnadžu populācijas, un joprojām nespēj pieņemt vilkus un lūšus kā neatņemamus un neaizvietojamus Latvijas mežu ekosistēmas dalībniekus, ir iespējams tikai viens secinājums – laiks atbrīvot Latvijas mežus no šīs padomju plastmasas.

  6. Vilki un lūši vienmēr ir bijuši Latvijas mežu ekosistēmas neatņemami un neaizvietojami dalībnieki, ko nevarētu teikt par tā saucamo “medību tradīciju”, jo medību tiesības Latvijā vēsturiski ir bijušas svešzemju kungiem (vācieši, zviedri, krievi), bet latvieši varēja piekopt vien malumedības. Pa īstam legalizēties un izvērsties latviešu malumednieki varēja pavisam nesenā pagātnē – Padomju Savienībā. Tie viņiem bija zelta laiki, kas ļāva attīstīties visatļautības sajūtai un negausībai, kuras izpausmes pašreiz var novērot ekstrēmi sadrumstalotajā medību “saimniecībā”, kas no 950 medību klubiem 2000.gadā sašķēlās līdz 1440 klubiem 2010.gadā ar vidējo platības lielumu 27 km2 (~5×5 km) un 15 medniekiem klubā.

    Pietiek tikai parādīties vilku pārim, lai uzreiz atskanētu gaudu dziesma, ka vilki “iztīra” vairākus ekstrēmi sīkos medību iecirkņus, kuros resnie un slinkie šāvējonkuļi grib ierīkot briežu un mežacūku fermu, lai mednieks-kolhoznieks katru reizi, kad ieiet mežā, varētu ko nošaut pie barotavas. Bet kāds tam visam ir sakars ar ekoloģiju? Vai negausība un slinkums ir pietiekams pamats, lai vilkiem un lūšiem atņemtu dzīvību?

  7. Nemaz nevajag atgādināt par mežacūku, stirnu un briežu nodarītajiem zaudējumiem lauksaimniekiem, no kuriem viņiem jau nelabi metas. Piemēram, Laurim Saliņam no Vietalvas Pļaviņu pusē mežacūkas vienā pašā sezonā radīja 300 tūkstošu latus lielus zaudējumus. Mednieku kolektīvos nostāja šajā jautājumā ir nelokāma kā miets – zemnieki paši vainīgi, ka nemāk sarunāties ar mednieku klubiem.
    Bet tas viss ir sīkums. Galvenais, par ko masu medijiem vajag runāt, ir vilku noplēstās aitas, kas piemeklē dažus saimniekus, kuriem ir niķis atstāt aitas caurām diennaktīm ganīties mežmalā.

    Piemēram, 2000.gadā nokoda 18, 2005.gadā – 9, 2010.gadā – 70, 2012.gadā – 163 aitas. Vienas elites šķirnes aitas cena ir ap 140 eiro. Bet tas ir pietiekams pamats, lai medību žurnāliste I.Pētersone skrietu puslatvijai apkārt un nofotografētu dažas aitas 50 dažādos rakursos. Bet velti cerēt, ka viņa skrēja uz Ķemeru nacionālo parku, lai nofotografētu mednieku izveidoto pielūžņojumu, ko sauc par medību torņiem un barotavām.

    Tāpat velti cerēt, ka šāvējonkulis varētu saprast, ka Eiropā aita nav aizsargājama suga un 100 aitas nav nacionāla līmeņa jautājums.

  8. nedaudz varētu pakavēties pie mednieku darbības ekonomiskajām sekām jeb zaudējumiem, kurus rada vēlme palielināt pārnadžu skaitu un līdz minimumam samazināt vilku un lūšu skaitu.
    Pārāk lielās stirnu, staltbriežu u.c. populācijas izraisa autoavāriju pieaugumu uz ceļiem, kas noved arī pie cilvēku nāves, savainojumiem un bojātām mašīnām – un tas bija zināms jau iepriekš, ka līdz ar šādu medību politiku pieaugs stirnu, staltbriežu, mežacūku u.c. skaits un ka tas neizbēgami novedīs pie autoavāriju pieauguma.

    2009.gadā Ceļu policijā reģistrētie dati par ceļu satiksmes negadījumiem ar dzīvniekiem uzrādīja, ka pavisam notikuši 473 negadījumi un 18 gadījumi ar cietušajiem, kā rezultātā 2 cilvēki gājuši bojā un 23 ievainoti.

    2013. gadā apdrošināšanas kompānijā BALTA tika reģistrēti 660 gadījumi, kad pieprasīta KASKO kompensācija par auto bojājumiem, kas nodarīti sadursmē ar meža zvēru. Pēc Valsts policijas datiem 2013. gadā šādos negadījumos bojā gājuši 2, bet cietuši 40 cilvēki.

    1948.gadā mednieki Latvijas mežos palaida 35 jenotsuņus, kuru kažokos atradās arī ērces, kas bija inficētas ar encefalītu un Laima slimību. 2013.gadā ar ērču encefalītu Latvijā saslimuši 365 cilvēki, bet ar Laima slimību – 454 cilvēki.

    Pēc Latvijas valsts mežu atskaitēm redzams, ka pārnadžu izraisīto jaunaudžu bojājumu apjoms 2013.gadā ir sasniedzis 4762 hektārus, bet, lai mazinātu bojājumu apjomu, tiek veikta jaunaudžu apstrāde ar repelentiem, kas 2013. gadā izmaksāja 272 tūkstošus latu. Kopumā pēdējos trijos gados LVM repelentiem ir iztērējuši 700 tūkstošus latus.

    Viena hektāra nopostītas jaunaudzes atjaunošanas izmaksas ir 700-800 lati, līdz ar to 4762 hektāru atjaunošana izmaksā 3.3-3.8 miljonus latus (4.6-5.3 miljoni eiro).

  9. Priekšlikuma ierosinātājam būtu jāpadomā, kā lūšu medību aizliegums un vilku medību ierobežošana var atsaukties nākotnē
    +++

    Polijā jau kopš 1998.gada pastāv vilku medību liegums un 2009. gada uzskaite uzrādīja 543 – 687 vilkus, kuri dzīvoja 117 – 129 ģimenēs. ASV Jeloustonas nacionālajā parkā, kas pēc platības ir Kurzemes lielumā un kur arī nenotiek vilku medības 2008.gadā dzīvoja 124 vilki, no kuriem vairojās tikai 6 pāri.

    Bet Latvijā, kur pastāv maksimāla medību slodze, mazuļi dzimst 70% pieaugušo vilceņu.

  10. katram balsotājam gribētu pajautāt – ko viņš zina par vilku un lūšu populācijas stāvokli?
    +++

    varbūt V.L. varētu sākt pats ar sevi un publiski apliecināt, ka viņš kaut ko sajēdz no vilku un lūšu monitoringa un pamatotu kāda ietekme uz pārnadžu skaitu būtu lūšu & vilku medību liegumam?

    bet ticamāk ir, ka V.L. neko vairāk nezina kā to, ka ‘vilks ir pielīdzināms meža ugunsgrēkam’ & ka Latvijai pietiktu, ja vilki un lūši dzīvotos tikai pa nacionālajiem parkiem (kā to apgalvo V.L. medību draugs un skolotājs Vitauts Gaross)

  11. saskaņā ar monitoringu: pēc vilku medību sezonas Latvijā ir 200-300 vilku un katru gadu apšauj 43% no Latvijas vilku populācijas – tik daudz par to, ka:

    a) “Lielo plēsēju medībām jau pastāv ierobežojumi, un abas populācijas – gan vilki, gan lūši – vērtējamas kā stabilas, kam pieaugums ir ļoti intensīvs. ” (J.Baumanis)

    b) “Vilki un lūši absolūti nav apdraudētas sugas.” (V.Lūsis)

  12. 3) mednieku ‘argumenti’ tikai apstiprina to, ko par medniekiem saka Jānis Ozoliņš (bijušais VMD Medību daļas vadītājs un vilku/lūšu monitoringa vadītājs):

    “Latvijas vidusmēra mednieks pat ar medību vadītāja kvalifikāciju noteikti nav profesionālis savvaļas populāciju apsaimniekošanā”

  13. 2) tā saucamais ‘saudzējamais periods’ ir pilnīgs pufelis – tajos trijos mēnešos no aprīļa līdz jūlija vidum ir vislielākā vilcēnu mirstība (līdz pat 50% apmērā no metiena; tātad, ja vilcenei maijā piedzimst 6 vilcēni – uz vilku medību sezonas sākumu ir 3 vilcēni palikuši)

  14. 1) suņi nokož vairāk aitas par vilkiem
    daudzi aitkopji norāda, ka par vilkiem daudz lielāku postu nodara klaiņojoši / kaimiņu suņi – piemēram, 2012. gadā no 170 nokostiem mājlopiem vismaz 143 bija suņu nokosti, bet 2013.gadā no 174 – vismaz 129

    tikai lieta tāda, ka VMD Medību daļa (Rīgas kantoris), kas sastāv no 2 medniekiem un vienas tantiņas publiski visas suņu nokostās un savainotās aitas piedēvē vilkiem – lai ‘pamatotu’ kvotas lielumu, kuru mednieki 9 mēnešus cenšas izpildīt

  15. Lūsis arī ir kaķis,tikai suņa lielumā! Lūsis murrā! Kaķmīļi,aizstāviet kaķa lielo brāli!

  16. “bebru medību laiks pavasarī saīsināts līdz 15. aprīlim” Kāda nelabā pēc vispēr to sērgu (bebrus) ieviesa Latvijā un tagad vēl turpina to aizsardzību?! Kungi no Silavas, izejiet laukā un paskatieties ko šie grauzēji dara mežā un foreļupēs?! Uz katra grāvja ir pa dambim, pat Rīgas kanālā! Saudzējiet vilkus! Tie ir vienīgie dabīgie ienaidnieki bebriem, lai gan vilkam vienmēr būs vieglāk noplēst stirnu nekā mērcēt kājas dambī. Manuprāt te kaut kas nav kārtībā.

    • Bebri un vilki Latvijā bija pirms Tevis un būs pēc Tevis, Pikšķernieks atradies.

      • Skaidrs, ka bija bebri un vilki un būs arī pēc Tevis Ūdrīt, bet es par to, ka šobrīd to riebīgo grauzēju ir par daudz un vilkus nevajag šaut, bet saudzēt, lai sglabāu līdzsvaru mežā.

  17. Aizej padzīvo mežā ar saviem draugiem.

  18. vilkus un lūšus nedrīkst medīt,tie ir mūsu draugi

Interaktīvā laika ziņu karte
Rīga +7.7
Alūksne +2.8
Daugavpils +6
Saldus +7
Liepāja +7.5
Jelgava +7
Ventspils +6.8
Limbaži +5
Madona +6
Rēzekne +5
Draugiem Facebook Twitter Google+