Mobilā versija
-0.5°C
Guna, Judīte
Sestdiena, 10. decembris, 2016
24. janvāris, 2013
Drukāt

NEDĒĻAS FILMA: Pēdējā sadursme

ReklāmfotoReklāmfoto

Pēc labi atpazīstamām klišejām veidotais grāvējs „Pēdējā sadursme” pārsteidz ar divām lietām – Arnolda Švarcenegera pašironiju un stilizēto vardarbību, kuras saknes meklējamas Sema Pekinpā filmās, spageti vesternos, Kventina Tarantīno darbos un Silvera Stalones „Neiznīcināmajos”.


 

65 gadus vecais muskuļkalns Arnolds Švarcenegers ar ironiju ir uz tu – piekritis atveidot mazas pilsēteles šerifa lomu, viņš uzskatāmi parāda, ka laiks, kad zāle bija zaļāka un debesis – zilākas, jau sen ir aiz muguras, taču žanrs, kas viņu padarīja par slavenību un ļāva bruģēt taciņu pat uz Kalifornijas gubernatora krēslu, šim austrietim ir asinīs, tieši tāpēc, vaicāts, kā jūtas viņa Rejs Ovens, Ārnijs gan atļaujas pateikt: „Vecs”, kā arī kādā citā epizodē nepalaiž garām iespēju jau atkal solīt: „I`ll be back”. Jau 10 gadus viņš nebija atveidojis nevienu galveno lomu, bet nu, kad politiķa karjeru sagrāvuši ārlaulības sakari un tiem sekojošie skandāli, nākas atgriezties pie vecām vērtībām, un „Pēdējā sadursme” sižetiski ietilpst viņa slavas laiku grāvēju izdomas nebagātajā uzstādījumā.

Rejs Ovens pirms vairākiem gadiem atteicās no darba specvienībā, jo viņam bija līdz kaklam asinis un kolēģu nāve, un slepkavošana. Tieši tāpēc nu viņš dzīvo mazmazītiņā pilsētiņā pie pašas Meksikas robežas – tāpat kā ikkatrā ASV pilsētā, arī tajā ir galvenā iela, uz kuras uzbūvēts, šķiet, vienīgais krodziņš, kur gadu nogurdināti vīri pasūta brokastīs ceptas olas un bekonu, neraizējoties par holesterīna rādījumiem un nemaz nedomājot izkustēties no vietas, kad Ovens viņus brīdina par gaidāmo slaktiņu, ko mazpilsētā grasās sarūpēt neiedomājami nežēlīga un nupat no nāves soda izbēguša meksikāņu karteļa galvenā bosa algotie vīri. Pats Gabriels Kortezs, citējot Foresta Vaitakera varoni, ir psihopāts betmobīlī, un ar ātrumu 300 un vēl mazliet kilometri stundā viņš tuvojas robežai ar dzimteni, lai baudītu mieru no amerikāņu likumsargiem un uz nebēdu varētu turpināt savu darbiņu. Taču nedz viņš, nedz FIB pat nenojauš, uz ko ir spējīgs Švarcenegera Ovens, kurš, kaut arī vakarus pavada, tērpies čībās un ar alus pudeli rokās, nav zaudējis jaunības dienu prāta asumu un fizisko spēku, kaut arī muskuļu tonuss nelīdzinās kādreizējā Mr. Universe uzpumpētajai dailei.

„Pēdējā sadursme” iet pa to pašu taku, uz kuras savus panākumus salasīja Silvestera Stalones izauklētais projekts „Neiznīcināmie”, lomās uzaicinot 80. un 90. gadu kino spēkavīrus un intervijās paužot pārliecību, ka skatītāji alkst arī pēc labi zināmām shēmām, sejām un, protams, laimīgām beigām, kas nozīmē, ka neģēļi saņems sodu, bet paši varoņi, kaut arī apdauzīti un asiņojoši, kā vientuļu vilku bars turpinās cīnīties par taisnību uz šīs zemes.

Un tas nekas, ka ar ticamību ir tā, kā ir, un sašķaidītie līķi un automašīnas krājas kaudzītēs, jo īsti vīrišķīgs varonis ir tas, pēc kā, viņuprāt, alkst skatītāji. Un Arnolda Švarcenegera izpildījumā šis varonis ir pārvērties par mieramiku bez ambīcijām un nākotnes vīzijām, bez ģimenes un draugiem, jo visa viņa dzīve ir viena vienīga cīņa. Jautājums tikai – kā vārdā?

 

UZZIŅA:

„Pēdējā sadursme”/”The Last Stand”

ASV, 2013.

Režisors: Kims Hi Vons

Lomās: Arnolds Švarcenegers, Eduardo Norjega, Forests Vaitakers, Pīters Stormārs, Džonijs Noksvils, Zeks Gilfords, Džeimija Aleksandere

No 25. janvāra „Kino Citadele” un „Cinamon”

 

 

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+