Mobilā versija
-2.7°C
Lidija, Lida
Pirmdiena, 16. janvāris, 2017
6. janvāris, 2016
Drukāt

Dace Terzena: Nekas nav vienkārši tāpat dots

Foto - Anda KrauzeFoto - Anda Krauze

Žurnāla "Mājas Viesis" galvenā redaktore Dace Terzena

Sveiki visi Jaunā gadā, kurš atnācis ar prieku, sniegu un “Mājas Viesa” pirmo numuru tādā labā un stiprā brīdī – tieši Zvaigznes dienā!

Svētku laikā ar lielu interesi turpināju lasīt pagājušā gada nogalē “Lauku Avīzes” izdevniecībā klajā nākušo Gotharda Ādolfa Cauča atmiņu grāmatu “Viena latvieša stāsts. Mūža svētdienā”. No sirds iesaku! Mans “Latvijas Avīzes” kolēģis Viesturs Sprūde izdevuma anotācijā precīzi raksta, ka šis kārtīgais latvju vīrs, saimniekdēls un vēlākais pirmskara Latvijas pašvaldību darbinieks savā mūžā patiešām piedzīvojis visu, ko 19. gadsimta beigās dzimis latvietis var piedzīvot, – piektais gads, cara armija, Latvijas dzimšana utt. Cauča rakstības stils ir ļoti atturīgs, zemnieciski tiešs, prātīgs un līdzsvarots, ironisks un pašironisks, pat visdramatiskākās savas dzīves epizodes atklājot. Tikai dažviet autors ļauj emocijām uzvirmot aizkustinošā dziļumā un patosā. Tāpēc arī skar dziļi.

Piemēram, viņa vārdi par latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujām un Zvaigznes dienu:

“Un 1916. gads atnāk katros Ziemassvētkos kā baltais svētku vecītis. Mirdz sirdīs Pestītājs, mirdz debesīs Betlēmes zvaigzne, un mirdz sniegos latvju strēlnieki baltos mēteļos, veldamies kā lavīna pāri kupenām un bloklaužiem, pretī uzvarai un brīvībai.

Zvaigznes diena 6. janvārī ik gadu ir strēlnieku slavas diena. Mēs pieminam tos, Dievam un viņiem pateikdamies.”

2016. gads. 6. janvāris. Zvaigznes diena. Būsim priecīgi un pateicīgi, stipri un lepni. Par savu dzīvi. Par valsti. Par Latviju. Un ne mirkli neaizmirsīsim, ka nekas nav vienkārši tāpat dots un pašsaprotams.

Jaunāko “Mājas Viesa”  numuru var apskatīt šeit.

Pievienot komentāru

Gata Šļūkas zīmējums
Gatis Šļūka. Krievija šodien

Savā pirmajā pēcvēlēšanu preses konferencē šonedēļ arī jaunievēlētais ASV prezidents Donalds Tramps atzina, ka kiberuzbrukumos Savienoto Valstu prezidenta vēlēšanu kampaņas gaitā ir vainojama Krievija. Arī citās valstīs izskan bažas par Krievijas ietekmi nākotnē. “Izslēgt iespējamos Krievijas mēģinājumus ietekmēt vēlēšanu procesu Zviedrijā nedrīkst,” tā par Zviedrijas premjerministra Stefana Lēvena paziņoto raksta lsm.lv. Komentējot Zviedrijas Ārpolitikas institūta pētījuma secinājumus par Krievijas dezinformācijas kampaņu, viņš norādījis, ka pirms 2018. gada vēlēšanām zviedru valdība kiberuzbrukumus uzskata par vienu no galvenajiem nacionālās drošības draudiem. Līdzīgas bažas vācu izdevumā “Tagesspiegel” paudusi arī autore Klaudija fon Zalcena, atgādinot, ka arī Vācijas federālais konstitūcijas aizsardzības dienests ir vērsies pie sabiedrības ar līdzīgiem brīdinājumiem. Kopīgi ar izlūkdienestiem ir izstrādāts ziņojums par Krievijas darbībām un ietekmi uz Vācijas politisko klimatu.

Lasītāju aptauja
Kur esat guvis informāciju par 1991. gada janvāra barikādēm?
Draugiem Facebook Twitter Google+