Dace Terzena: Nekas nav vienkārši tāpat dots 0
Sveiki visi Jaunā gadā, kurš atnācis ar prieku, sniegu un “Mājas Viesa” pirmo numuru tādā labā un stiprā brīdī – tieši Zvaigznes dienā!
Svētku laikā ar lielu interesi turpināju lasīt pagājušā gada nogalē “Lauku Avīzes” izdevniecībā klajā nākušo Gotharda Ādolfa Cauča atmiņu grāmatu “Viena latvieša stāsts. Mūža svētdienā”. No sirds iesaku! Mans “Latvijas Avīzes” kolēģis Viesturs Sprūde izdevuma anotācijā precīzi raksta, ka šis kārtīgais latvju vīrs, saimniekdēls un vēlākais pirmskara Latvijas pašvaldību darbinieks savā mūžā patiešām piedzīvojis visu, ko 19. gadsimta beigās dzimis latvietis var piedzīvot, – piektais gads, cara armija, Latvijas dzimšana utt. Cauča rakstības stils ir ļoti atturīgs, zemnieciski tiešs, prātīgs un līdzsvarots, ironisks un pašironisks, pat visdramatiskākās savas dzīves epizodes atklājot. Tikai dažviet autors ļauj emocijām uzvirmot aizkustinošā dziļumā un patosā. Tāpēc arī skar dziļi.
Piemēram, viņa vārdi par latviešu strēlnieku Ziemassvētku kaujām un Zvaigznes dienu:
“Un 1916. gads atnāk katros Ziemassvētkos kā baltais svētku vecītis. Mirdz sirdīs Pestītājs, mirdz debesīs Betlēmes zvaigzne, un mirdz sniegos latvju strēlnieki baltos mēteļos, veldamies kā lavīna pāri kupenām un bloklaužiem, pretī uzvarai un brīvībai.
Zvaigznes diena 6. janvārī ik gadu ir strēlnieku slavas diena. Mēs pieminam tos, Dievam un viņiem pateikdamies.”
2016. gads. 6. janvāris. Zvaigznes diena. Būsim priecīgi un pateicīgi, stipri un lepni. Par savu dzīvi. Par valsti. Par Latviju. Un ne mirkli neaizmirsīsim, ka nekas nav vienkārši tāpat dots un pašsaprotams.
Jaunāko “Mājas Viesa” numuru var apskatīt šeit.
