Mobilā versija
+2.2°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
29. aprīlis, 2016
Drukāt

Nepārtraukta krīzes komunikācija

Foto - EK Audiovizuālā dienestsFoto - EK Audiovizuālā dienests

Timo Pesonens

Nesen Latvijā viesojās Eiropas Komisijas (EK) Komunikācijas ģenerāldirektorāta (DG Comm) ģenerāldirektors Timo Pesonens, kurš intervijā “LA” uzsver, ka ekonomiskās un migrācijas krīzes laikā EK komunikatori vadās pēc priekšsēdētāja Žana Kloda Junkera plāna, kurā minētās prioritātes tiek attiecinātas arī uz komunikāciju ar medijiem un sabiedrību. Augstā ES amatpersona uzsver, ka visi EK komisāri ir sasniedzami sociālajos tīklos, tomēr tas nemaina ģenerāldirektorāta attieksmi – sociālie mediji mūsdienās nevar aizvietot tradicionālos medijus – laikrakstus, radio un televīziju – un arī ES jautājumu skaidrošanu klātienē.

 

– Kā jūs raksturojat ES komunikāciju laikā, kad ES saskaras ar krīzi pēc krīzes?

– Komunikācija mūsdienās atspoguļo politisko realitāti. Žana Kloda Junkera vadītā EK, sākot darbu, pievērsās ekonomikai, veicinot investīcijas un meklējot pieņemamu risinājumu Grieķijai.

2014. gada rudenī līdz ar jaunās Grieķijas valdības stāšanos amatā ikkatru nedēļu komisijas pārstāvjiem bija tikšanās par situāciju saistībā ar Grieķijas parādu krīzi, un EK priekšsēdētājs personīgi iesaistījās, lai abas puses varētu vienoties. 2015. gada jūlijā situācija kļuva dramatiska, Grieķijā notika referendums par valsts turpmāko virzību, tad sekoja vienošanās par Grieķijas ekonomikas pielāgošanas programmu.

Savukārt pērn jau pavasarī migrācijas plūsmas uz Eiropu caur Vidusjūru turpināja pieaugt. Vasarā bija jūtams, ka migrācijas krīze tuvojas Eiropai, bija arī vairāki traģiski notikumi Vidusjūrā, patvēruma meklētājiem mēģinot to šķērsot. EK priekšsēdētājs Žans Klods Junkers jau 2014. gadā bija pasludinājis migrāciju par vienu no savām galvenajām prioritātēm, un EK nāca klajā ar vairākiem vērienīgiem ierosinājumiem par krīzes noregulējumu īsti eiropeiskā garā, tie tiek īstenoti ciešā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu un starptautiskajām organizācijām, piemēram, ANO patvēruma meklētāju aģentūru (UNCHR).

Mēs nodarbojamies ar krīzes komunikāciju, kas notiek nepārtraukti, taču neaizmirstam arī par citām lietām, piemēram, Junkera plānā minētajām politiskajām prioritātēm attiecībā uz investīcijām vai enerģētisko savienību, kas ir svarīga Latvijai, veidojot starpsavienojumus enerģijas piegādēm, kā arī komunicējot par enerģijas resursu efektīvu izmantošanu. Aktīvi komunicējam arī par digitālo vienoto tirgu un ģeopolitiskiem jautājumiem.

Pamazām atgriežas ekonomiskā izaugsme, taču tā dažās dalībvalstīs ir pieticīga. Valstis cenšas ieviest EK viceprezidenta Valda Dombrovska postulētās strukturālās reformas un stimulēt investīcijas, ne tikai izpildīt fiskālos mērķus.

– Vai dalībvalstis ir dedzīgas Dombrovska strukturālo reformu ieviešanā?

– Valstu un valdību vadītāji ir piekrituši mūsu priekšlikumiem par ekonomikas politikas prioritātēm. Dalībvalstīm adresētajos ziņojumos EK ir nākusi klajā ar objektīvu analīzi par dalībvalstu ekonomikām. Dalībvalstis pašlaik iesniedz nacionālās reformu programmas. EK, pārējās ES iestādes un dalībvalstis pie tā strādā, sadarbojoties kā pilntiesīgi partneri.

– Kā izpaužas ES komunikācija krīzes laikos?

– ES komisāri ir pastāvīgā saziņā ar sabiedrību. EK priekšsēdētājs Junkers vēlas, lai viņi runātu ar presi un apmeklētu dalībvalstis biežāk, nekā to darīja iepriekšējais EK sastāvs. Ikdienā darbojas mūsu preses centrs, kas katru dienu nāk klajā ar paziņojumiem. Mūsu pārstāvji sniedz to pašu EK pozīciju Briselē, Rīgā, Viļņā, Londonā un citur. Galvenā ES komunikatoru loma ir izskaidrot ES ieceres un tās institūciju lēmumus. Mūsu komunikācijas stratēģija nav atdalāma no politiskā Eiropas Komisijas darba.

Mūsu stratēģija ir Junkera politiskā programma, viņa ikgadējā runa ES, EK darba programma. Mēs labi strādājam kopā ar Eiropas Parlamentu un Padomi, piemēram, Rīgā vienā ēkā atrodas gan EK, gan EP komunikatori un šāda sadarbība ir ļoti auglīga. No ES nāk vienota vēsts, ir tikai politiskās nianses un atšķirības.

– Attiecībā uz patvēruma meklētāju krīzi no dalībvalstīm dzirdamas dažādas balsis. Rodas iespaids, ka, komunicējot par šo jautājumu, ES nerunā vienā balsī…

– Jautājums par vienotu ES balsi ir politisks. Kad sākās migrācijas krīzes eskalācija, Eiropas Komisija veltīja lielākus resursus, lai komunicētu par šo jautājumu. Tas tiek darīts sadarbībā ar dalībvalstīm. Piemēram, mēs informējam par situāciju uz vietas – Grieķijā un Itālijā, skaidrojam valstu valdībām, sabiedrībai un pilsoņiem, ko nozīmē pārvietot ļaudis, kam nepieciešama starptautiska aizsardzība. Nav šaubu, ka esam sākuši risināt krīzi visas Eiropas mērogā, kā to ierosināja EK.

– Austrumeiropā un Baltijas valstīs cilvēki ir satraukušies par Krievijas propagandu, kas vēršas arī pret visas ES vērtībām. Vai ES apzinās šo problēmu?

– ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikā Federika Mogerīni ir izveidojusi ES stratēģisko komunikāciju vienību – “East StratCom Task Force”. Tā fokusējas uz oficiālās informācijas izplatīšanu par ES jautājumiem, tāpat par tiem informē ES kaimiņvalstis, tostarp Krieviju. Mēs vēršam arī uzmanību uz mediju brīvības jautājumu ES kaimiņvalstīs. Tāpat lielāka uzmanība tiek pievērsta tām ES valstīm, kas tieši robežojas ar Krieviju, piemēram, Latvijai.

ES nav iesaistīta propagandā, mēs to nedarām, bet izplatām objektīvu informāciju par ES un tās lēmumiem saviem pilsoņiem dalībvalstīs un uzrunājam dažādās valodās. Piemēram, Latvijā par ES jautājumiem EK pārstāvniecība uzrunā cilvēkus arī krievu valodā. Vienīgais veids, kā reaģēt uz Krievijas propagandu, ir izplatīt objektīvu informāciju.

Priecājos, ka Latvijā darbojas NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centrs un mūsu stratēģisko komunikāciju vienība sadarbojas ar viņiem. Tāpat mēs sadarbojamies ar Baltijas mediju ekselences centru. Pašam “East StratCom Task Force” nav daudz resursu, bet esam tam atvēlējuši telpas, un tās speciālisti ik nedēļu gatavo apskatu par dezinformāciju, kas skar ES un tās dalībvalstis. Joprojām ir daudz iespēju objektīvas informācijas izplatīšanai.

– Kā ES attiecas pret teroristiskās organizācijas “Islāma valsts” (ISIS/”Daesh”) propagandu?

– Jautājums par ISIS un tās aktivitāšu mazināšanu pašlaik ir kļuvis sevišķi aktuāls, ņemot vērā tās Briselē un citur īstenotos teroraktus. ISIS plaši izplata propagandu ES. Tomēr šis ir galvenokārt drošības jautājums, un ES līmenī pret ISIS ir jādarbojas Eiropolam, sadarbojoties ar dalībvalstu drošības dienestiem, kā arī ar ASV.

– Bet, kā ES komunicē ar ISIS radikalizēto jaunatni, lai dabūtu to atpakaļ uz ceļa – pie ES humānisma vērtībām, kuras ir savienības pamatā?

– Mums katrā dalībvalstī jādiskutē par šiem jautājumiem. Migrantu jautājums ir atslēgas jautājums, jo šim jautājumam katrai dalībvalstij ir jāpieiet politiski pareizi. Būt par ES dalībvalsti nozīmē arī balstīties uz ES vērtībām. Par radikalizēto jaunatni – ir tādi, kas izplata naida runu – gan esot kritiski pret migrāciju un bēgļiem, kuri dodas uz ES. No otras puses, ir cilvēki, kuri ieradušies ES un uzvedas agresīvi. Ar abām šīm izpausmēm mums ir jācīnās.

Dalībvalstīm ir jārūpējas, lai to pilsoņi būtu integrēti sabiedrībā, tādējādi mazinot riskus. Un jāpaskaidro visiem dalībvalstu iedzīvotājiem, ko nozīmē būt par konkrētās sabiedrības daļu.

– Kuri jūsu ieskatā ir labākie komunikatori ES?

– Mūsu spēks ir tas, ka esošajā komisijā komisāri ir aktīvāki saziņā ar sabiedrību – viņi izmanto sociālos medijus, bieži apmeklē dalībvalstis. Šādu pieeju ir ieviesis Žans Klods Junkers. Kā veiksmīgu varu minēt EK iniciatīvu “Atpakaļ uz skolu”, kurā ES sūta visu līmeņu amatpersonas uz dalībvalstīm stāstīt par aktuāliem jautājumiem. Tas mobilizē arī cilvēkus dalībvalstīs, piemēram, Latvijā šo praksi ir pārņēmušas ministrijas un arī ārvalstu vēstniecības. Visi ES komisāri ir tviterī – ir reizes, kad viņi paši raksta ierakstus un komunicē, bet, kad ir aizņemti, šo uzdevumu uztic savai komandai. Tomēr jāatceras, ka sociālie mediji nespēj aizvietot tradicionālos medijus – laikrakstus, radio un televīziju. Tādēļ arī uz tiem liekam lielu uzsvaru.

– Kāda ir ieteicamā prakse, sniedzot valsts atbalstu medijiem ES dalībvalstīs? Vai EK Komunikācijas ģenerāldirektorāts ir vācis un analizējis šādu informāciju?

– Medijiem ir būtiska loma kultūras, informācijas, izglītības un demokrātijas saglabāšanā. Tāpēc iespējams, ka valsts atbalsts mediju nozarei ir nepieciešams, lai sasniegtu ekonomiskus mērķus, lai finansētu jaunas komunikācijas tehnoloģijas, lai mazinātu sociālo nevienlīdzību un veicinātu kultūru daudzveidību. Vai lai apmierinātu sabiedrības demokrātiskās un sociālās vajadzības, piemēram, vēršoties pie noteiktām sabiedrības grupām.

Taču valsts atbalsta pozitīvie rezultāti vienmēr jāizvērtē kontekstā ar iespējamo risku nomākt privāto iniciatīvu un galu galā – traucēt inovācijai. Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts rūpējas par to, lai šis līdzsvars tiktu saglabāts un lai arī mediju nozarē tiktu ievēroti konkurences likumi. Nozare strauji attīstās, īpaši digitālo tehnoloģiju ziņā. Tādēļ valsts atbalsts medijiem nedrīkst kropļot veselīgu konkurenci.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+