Mobilā versija
Brīdinājums +0.5°C
Gunārs, Vladimirs, Gunis
Ceturtdiena, 8. decembris, 2016
23. marts, 2013
Drukāt

“Nepilsoņu kongress” gatavosies paralēlajām parlamenta vēlēšanām

Foto-LETAFoto-LETA

Šodien, 23.martā, “Nepilsoņu kongresa” dibināšanas sapulcē, kurai reģistrējušies bija aptuveni 250 pārstāvji, nolemts organizēt paralēlas Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanas 1.jūnijā, nosakot, ka šī parlamenta pārstāvjiem būs jāizveido efektīvs ietekmes kanāls uz varas institūcijām, lai risinātu masu bezpilsonības problēmas.

Tāpat nepilsoņu parlamentam, kurā ievēlēti tiks 30 cilvēki, būs jādemonstrē, ka valsts politika kas vērsta uz nepilsoņu diskrimināciju un ignorēšanu, ir izgāzusies. Plānots darboties starptautiskajā līmenī, fokusējoties galvenokārt uz Krieviju, Eiropas Savienību un ASV.

“Nepilsoņu kongresa” iniciators Jurijs Aleksejevs skaidroja, ka pēdējās dienās ir divkāršojies nepilsoņu skaits, kas vēlējās apmeklēt kongresu, bet kopumā interesi par šo organizāciju ir izrādījuši aptuveni 2000 cilvēki Viņš skaidroja, ka valdošā vara 20 gadus mēģināja iestāstīt, ka nepilsoņi ir nespējīgie, kas tie nevar nokārtot valodas eksāmenu, taču liela daļa principā neatbalstot līdzšinējo pilsonības iegūšanas sistēmu, kur nepilsoņi ir nostādīti “debīliķu” lomās.

Vienlaikus Aleksejevs uzsvēra, ka “Nepilsoņu kongresam” nav Maskavas atbalsts un uz dāsniem sponsoriem tā var necerēt, jo nav pārstāvniecības valsts un pašvaldību institūcijās. Viņš norādīja, ka īpaši aizvainojoša esot dalīšana 1. un 2. šķirā, tāpēc Latvijā tagad tiekot veidota organizācija, kur visi būs vienādi.

Arī kongresa iniciatore Jeļizaveta Krivcova atzīmēja, ka dalījums pilsoņos un nepilsoņos ir vēsturiska netaisnība, ko pieļāva Tautas fronte, kas solīja vienu, ber realizēja citu politiku. Viņa arī skaidroja, ka ielūgums ierasties uz kongresu ir nosūtīts arī Sarmītei Ēlertei (V), kura gan neesot ieradusies, jo labāk sēžot un rakstot kā dzimteni mīlēt, nevis tikties ar nepilsoņiem.

Aleksandrs Gapoņenko bija asāks, norādot, ka Latvija valda pusfeodāla politika, kas dala cilvēkus divās šķirās. Faktiski tā esot krievu diskriminācija, jo lielākā daļa nepilsoņi esot krievi. Viņš arī līdzībās piesauca Martinu Luteru Kingu un melnādaino cīņu par tiesībām Amerikā. Šī būšot iespēja politikā iesaistīties cilvēkiem, kuriem 22 gadus tas tika liegts. Tāpat viņš norādīja, ka jāizveido komisija, kura aprēķinās kādi zaudējumi nepilsoņiem radušos šajos 22 gados, ņemot vērā, ka viņi nevarēja iegūt zemi, strādāt konkrētās profesijās un bija citi ierobežojumi. Zaudējumi esot jāaprēķina, un jākaunina tie, kas to pieļāva. Tāpat tiesā gan Latvijā, gan starptautiski tikšot iesniegti zaudējumu pierādošie dokumenti, kā arī plānots publicēt sarakstu ar vainīgo vārdiem.

Valērijs Kamarovs norādīja, ka Nepilsoņu parlamenta vēlēšanām ļoti svarīgi ir piesaistīt plašas nepilsoņu masas, lai parlaments leģitīmi varētu pārstāvēt nepilsoņu intereses. Viņš arī norādīja, ka vēlēšanas būs jāorganizē pašiem, jo uz lielu naudu cerēt nevarot. Komarovs arī informēja, ka Drošības policija jau šo organizāciju ir ielikusi “kaut kādā sarakstā”, taču esot arī pozitīvi fakti, piemēram, vēstuli kongresam atsūtījuši Valsts prezidenta pārstāvji. Viņš arī norādīja valsts elitē ir cilvēki, kas saprot nepilsoņu problēmas.

“Par vienlīdzīgām tiesībām” pārstāvis Jurijs Petropavlovskis skaidroja, ka nepilsoņu parlamentam jākļūst par politiskā spiediena instrumentu, jo tas pārstāvēs katru sesto Latvijas iedzīvotāju. Viņš gan arī norādīja, ka nav ko cerēt uz Eiropas Savienības institūciju atbalstu, jo tās vēlas saglabāt pastāvošo valdošo spēku samēru.

Kongresā arī tika uzsvērts, ka nepilsoņu jautājums ir svarīgs, jo, neiegūstot nepilsoņiem iespējas ietekmēt politiku, nebūs iespējams Latvijā saglabāt krievu valodu un krievu skolas Tāpat tika akceptēts, ka Latvija ir demokrātijas deficīts, kas neatbilst Satversmei un šī politiskā problēma esot jārisina. Tikšot prasīta gan okupācijas pieminēšanas atsaukšana no Augstākās padomes dokumentiem, kā arī atsaukšanās uz 1918.gada valsts kontinuitāti esot jālabo, jo tai esot revanšistisks raksturs.

“Nepilsoņu kongresā” arī pieņēma nolikumu un programmu, kā arī ievēlēt pagaidu valdi.

Kā novēroja LETA uz kongresu bija ieradies arī Boriss Cilēvičš (SC).

“Nepilsoņu kongresa” pagaidu valdes uzdevums būs sarīkot Nepārstāvēto parlamenta vēlēšanas vienlaicīgi ar pašvaldību vēlēšanām šogad 1.jūnijā.

“Nepilsoņu kongresa” 2013.gada rīcības programmā ir iezīmēti soļi vēlēšanu rīkošanai, kā arī turpmākai sadarbībai ar pašvaldībām, Saeimu un starptautiskajām organizācijām, kontaktu uzturēšana ar nepilsoņu organizācijām Igaunijā, protestu akciju organizēšana, izglītošana interešu aizstāvībā un cilvēktiesību jautājumos.

“Nepilsoņu kongress” ir kustība, kas ir nodibināta pērn 20.novembrī pēc Centrālās vēlēšanu komisijas atteikuma izsludināt parakstu vākšanas otro posmu referenduma ierosināšanai par pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem.

Patlaban “Nepilsoņu kongresa” interneta vietnē esot reģistrējušies vairāk nekā 2000 cilvēku. “Nepilsoņu kongresa” mērķis esot Latvijas politiskās nācijas izveidošana un nepilsoņu institūta likvidēšana ar jebkuru pieejamu likumīgu metodi.

Pievienot komentāru

Draugiem Facebook Twitter Google+