Nevajag pārbaro augsni dzērveņu audzēšanait! 0
“Pavasarī mazdārziņā iestādīju pirmo dzērveņu velēnu, rudenī jau bija raža – daži desmiti ogu. Septembra vidū ierušināju otru, to iegādājos no pētnieciskās jaunsaimniecības “Gundegas” Bīriņos. Kā sagatavot augsni, man ir skaidrs, bet gribētu saņemt izsmeļošu atbildi arī par mēslošanu.
Piemēram, kad un cik daudz kālija un fosfora jādod? Vai septembrī iestādīta velēna ir jāmēslo, lai palīdzētu pārziemot? Lai stīgas iesakņotos, augsni vajagot bagātināt ar kompleksajiem minerālmēsliem. Kā sauc šos minerālmēslus? Cik bieži ar tiem jālaista? Sēklu veikalā man ieteica lietot monokālija fosfātu. Ar to mēsloju vasarā. Vai šo pašu mēslojumu var lietot arī rudenī? Vai tagad nav jau par vēlu?” Alberts Āboliņš Valmierā
Kā pastāstīja pētnieciskās jaunsaimniecības “Gundegas” īpašnieks Andris Ansis Špats, viņa piedāvātās ražojošās dzērveņu velēnas ir 5 – 7 gadus vecas. Pēc iestādīšanas dārzā augus 3 – 5 gadus nevajag piebarot ar minerālmēsliem. Stādot velēnu nedrīkst dalīt, lai neiznīcinātu sēņotni. Dzērvenēm, tāpat kā kokiem, ir ļoti svarīga sakņu sēnītes – rizomas dzīvotspēja. Novērots, ka minimālais velēnas laukums, kurā šī sēnīte var izdzīvot, ir apmēram 30 cm diametrā. Velēnai jābūt 10 – 20 cm biezai.
Apkārtējo kūdru, kur sakņosies stīgas, gan vajag nedaudz bagātināt, spainī ūdens izšķīdinot 10 g hloru nesaturošu komplekso minerālmēslu, kuros ir maz slāpekļa (ne vairāk par 10 %), bet pietiekami daudz kālija (piemēram, NPK 10-10-20 vai 11-11-20) un mikroelementi. Uz kvadrātmetru izlieto aptuveni tējkaroti mēslojuma.
Lielogu dzērvenes mēslo ne biežāk kā reizi divos trijos gados. Minerālmēslus dod izšķīdinātā veidā un ļoti nelielās devās (dzērvenēm mēslojuma deva ir aptuveni piecas reizes mazāka nekā citiem kultūraugiem). Pareizāk būtu mēslojumu sadalīt septiņās daļās un dot septiņas reizes sezonā – no maija līdz augustam. Praksē gan audzētāji tik bieži nemēslo un ieteikto devu parasti sadala divām vai trim reizēm.
Pirmajā gadā stīgas ap velēnu izplatās 40 – 70 cm tālu, tās var izkārtot vēlamā virzienā. Septembrī ieteicams apbērt ar skujkoku skaidām, lai līdz salam apsakņojas un pavasarī sāk spēcīgi augt. Ja tālāk augu izplatīšanās nav vēlama, jāļauj pavasarī stīgām izkalst, jo tās pašas nespēj iesakņoties. Ir šķirnes, kas dod maz stīgu (piemēram, ‘Howes’, ‘Franklin’) un tādas, kas stīgo ļoti spēcīgi (‘Stevens’) un pat var apgrūtināt ogu lasīšanu.
